Lai gan lielveikalos tomāti nopērkami visu gadu, tomēr

tieši ar pavasari vai vasaras sākumu sākas īstā tomātu sezona. Tad tos pircējiem piedāvā gan vietējie zemnieki, gan tomāti tiek novākti pašu siltumnīcās. Dārzniecības tomātus

piedāvā

jau tagad.

Z/s “Kliģeni” vairumtirdzniecības menedžeris Reinis Reķis stāsta, ka ierasti visu tomātu šķirnes nogatavojas vienā laikā, taču šajā sezonā ātrāki izrādījušies ķirštomāti, kuru pirmā raža jau novākta un pieejama “Solo” veikalu tīklā.

“Lielos sarkanos tomātus plānojam novākt maija pirmajās nedēļās. Tad arī sāksies tomātu sezona, kura, cerams, būs veiksmīga. Jāteic, ka mūsu audzēto

tomātu šķirnes jau ir pazīstamas, un neko arī šopavasar mainījuši neesam,” bilst R. Reķis, sakot, ka arī šogad tomāti tiek audzēti divu hektāru platībā.

Z/s “Kliģeni” pārstāvis norāda, ka cēsnieki cītīgi gaida gan pirmos gurķus, gan tomātus un reti ir

tādi klienti, kuri apgalvo, ka garša neatšķiras Spānijas vai Latvijas tomātam.

“Tā tas vienkārši nevar būt, jo Latvijā audzēts tomāts tiek novākts siltumnīcā gatavs, nevis puszaļš,” bilst R. Reķis.

Līdzās cēsnieku audzētajiem tomātiem veikalu plauktos manāmi arī “Getliņu” dzeltenie tomāti, kuriem arī netrūkst savu piekritēju.

“Getliņu” siltumnīcu agronoms Guntars Strauts “Druvai” bilst, ka Latvijā tomātu sezona nebeidzas, jo patiesībā tie veikalā iegādājami visu gadu. Taču, stāstot par “Getliņos audzētajiem tomātiem, stāsta, ka patlaban siltumnīcās notiek aktīva tomātu novākšana.

SIA “Getliņi EKO” poligona teritorijā ir uzbūvētas mūsdienīgas siltumnīcas, kurās gadā vidēji saražojam 500 tonnas tomātu. Mūsu tomāti ir pieprasīti, un godīgi varam teikt, ka nespējam izaudzēt tik daudz, cik pasūtītājs no mums prasa. Taču priecājamies, ka cilvēkiem interesē Getliņu tomāti, neskatoties uz to, ka tie nav lētākie no veikalu plauktos redzamajiem,” stāsta G. Strauts un bilst, ka viņa izvēlētās tomātu šķirnes ir sarežģīti audzējamas, taču garšīgas. Tas arī ir iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas Getliņu tomātus.

“Manas izvēlētās tomātu šķirnes Eiropā neaudzē, jo tām ir zema ražība. Mūsu tomāti ir

ar labām garšas īpašībām. Lielākoties Eiropā izvēlas audzēt ražīgus, izturīgus un saucamos “long live” (garas dzīves) gēna tomātus, jo tie jātransportē, tiem ilgi jāuzglabājas, kamēr nonāk pie pircēja. Mūsu gadījumā tā nav. Mēs novācam gatavu tomātu un uzreiz to dodam pircējam. Zinu, ka arī Cēsu tomātu audzētājs “Kliģeni” strādā tāpat. Arī viņu tomāti ir garšīgi. To saka mūsu klienti,” bilst G. Strauts un atklāj, ka tomāti “Getliņos” tiek vākti divas reizes nedēļā un pie patērētājiem nonāk

aptuveni 15 tonnas.

Agronoms norāda, ka šis jau ir ceturtais gads, kad “Getliņos” audzē tomātus,

un bilst, ka viņam

ir gandarījums par savu ieguldīto darbu.

“Paplašināties diemžēl mums nav iespējams, jo zemes ir tik, cik tās ir. Taču esam piemērs tam, ka, izmantojot iekšējos resursus, var saimniekot arī šādi,” pastāsta agronoms G. Strauts.

Lielveikalos sastaptie cēsnieki stāsta, ka tomāti un gurķi pavasarī ir visbiežāk pirktie dārzeņi. Pensionāre Velta Bērziņa “Druvai” teic, ka lai arī pašai ir piemājas dārziņš un siltumnīca, kur daudz kas tiek izaudzēts, tomēr pirmie tomāti tiek iegādāti veikalā.

“Teikšu godīgi, ka spāņu tomātus nepērku. Tiem nejūtu ne smaržu, ne garšu. Gaidu mūsu pašu vietējos tomātiņus. Lai gan visgaršīgākie ir tie, kas vasarā izaug pašas siltumnīcā,” pārliecināta cēsniece. Arī Rasma Skaudriņa bilst, ka tomātus pērk un tie ģimenē ir pieprasīti. Viņa gan norāda, ka būtiska nozīme ir cenai.

“Veikalā esmu pamanījusi arī Getliņu tomātus, bet to cena ir seši septiņi eiro kilogramā. Tādus atļauties nevaru. Skatos, ka tomātus ar akcijas cenu var nopirkt par pusotru eiro. Garša man viņiem visiem liekas vienāda. Tikai mammai laukos ir smaržīgi un īsti tomāti,” bilst R. Skaudriņa.

Liene Lote Grizāne