Ziņas

Sabiedrība

Tomāti arī joko

Kas tas tāds. Cēsnieks Fjodors Kravčenko nevar vien uzskaitīt, kādus brīnumus var saskatīt vienā dzeltenā tomātā.Foto: Sarmīte Fedotova

Cēsnieks Fjodors Kravčenko tur rokās dzeltenu tomātu. Tāds jocīgs – it kā zarains, no katras puses atgādina kaut ko citu. “Daba pajokojusi. Re, kur kalni, te lejas. Visu ko var ieraudzīt, atliek tikai fantazēt,” saka cēsnieks un piebilst, ka rudeņos parasti savā dārzā atrod kādu pārsteigumu. Citus gadus ķirbji saauguši lieli un vareni, šoruden redzams, ka vasara nebija auglīga.

Fjodoram dārziņš ir Viestura ielā. Divās piecus metrus garās siltumnīcās aug ne tikai tomāti. “Izaudzēju visu, kas garšo,” uzsver Fjodors un piebilst, ka dzīvē pārliecinājies, ja par to, ko iesēj vai iestādi, rūpējies, tas noteikti izaugs.

Šopavasar siltumnīcā viens tomāts negribējis augt, kamēr citi slējušies uz augšu, tas nīkuļojis. “Ārā raut, protams, bija žēl. Parasti maijvaboļu kāpuri posta, atraku, apskatīju saknes, parušināju, nekādu kaiti neredzēju. Pēc tam tomāts tā sāka augt, ka pārējos apsteidza augumā un man uzdāvināja 21 tomātu. Nevaru tā vienkārši kādu augu izmest. Katram taču gribas augt,” domās dalās cēsnieks.

Fjodoram gadu gaitā sakrāta pieredze, ko viņš ievēro. “Ar laistīšanu jāuzmanās, nedrīkst karstumā, bet tikai agri no rīta vai vēlu vakarā. Lai izaugtu lieli tomāti, pazares ir jāizgriež. Kaut tomātu būs mazāk, tie būs lielāki. Nedrīkst pazares griezt ar asu nazi. Nogrieziet un paskatieties, kā sula kā asaras birst zemē. Nogriez, ar zemēm nobrauki, it kā aizsmērē. Vislabāk pazares izlauzt, nevis izgriezt,” pastāsta cēsnieks un piebilst, ka šī sezona tūlīt beigsies, vairs var vien gaidīt kādu neparastu dārzeni vai augli.

“Man patīk rāpot pa zemi, ravēt, rūpēties par augiem. Nekādu ķīmiju gan nelietoju un nesaprotu tos, kuri to dara un pēc tam paši ēd un vēl arī pārdod citiem,” saka Fjodors Kravčenko.