Pēc mēneša Cēsu novada pašvaldība beidzot cer saņemt atbildi no uzņēmējiem, kuri nomā vecā tirgus teritoriju, par viņu iecerēm attiecībā uz šo vietu. Tā teikt – būt vai nebūt.

Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, ka pašvaldība uzņēmumam devusi laiku līdz augusta sākumam, bet tā pārstāvji lūguši pagarinājumu līdz 11.augustam, kad iecerēta valdes sēde: “Uzņēmumā solīja, ka šajā valdes sēdē tikšot pieņemts galīgais lēmums par turpmāko rīcību. Esam viņiem nemitīgi likuši saprast, ka ilgāk ar lēmuma pieņemšanu vilcināties nevar, mums ir vajadzīga skaidrība par tālāko likteni. Jebkura atbilde ir atbilde. Ja būvē, tad gribam zināt, kādā termiņā, kādā apjomā, ja nebūvē – arī tā ir atbilde, un pašvaldība domās, ko darīt tālāk ar šo objektu. Ar šī kvartāla attīstību kopumā, jo pie tā šobrīd tiek strādāts samērā metodiski. Sakārtota bibliotēka, stacija, tiek rekonstruēts tā sauktais smilšu laukums, nākamgad plānots rekonstruēt Stacijas laukumu. Plānos ir stadiona atjaunošana, un tirgus būtu gandrīz vai obligāts priekšnoteikums, lai kvartālu sakārtotu pilnībā.”

Atgādinām, ka tirgus rekonstrukcijas epopeja sniedzas jau gandrīz desmit gadu garumā. Tolaik pilsētas domes deputāti, saprotot, ka tirgu nepieciešams atjaunot, bet pašvaldības rīcībā nav nepieciešamo līdzekļu, nolēma tirgus teritoriju iznomāt, lai rekonstrukciju veiktu nomnieks. Konkursā par tirgus rekonstrukciju uzvarēja uzņēmuma “Marno J” piedāvājums. Tas paredzēja apjomīga lielveikala, kurā kā galvenais nomnieks būs “Rimi”, un apakšzemes autostāvvietu būvi, kā arī lauksaimniecības preču tirgus izbūvi vairāk nekā 12 tūkstošu kvadrātmetru lielajā tirgus teritorijā. Uzņēmums solīja tirgus attīstībā investēt vairākus miljonus latu. 2007.gadā pašvaldība ar “Marno J” noslēdza nomas līgumu. Kopš tā laika gājis kā pa celmiem, un pašvaldība nemitīgi aicinājusi uzņēmējus uz aktīvāku rīcību.

2008.gada februārī sakarā ar iecerēto rekonstrukcijas projektu tirgus darbība tika pārcelta uz jaunuzbūvēto tirdzniecības paviljonu Uzvaras bulvārī, un uzņēmēji solīja, ka Cēsu tirgus pēc diviem gadiem jau strādās vēsturiskajā vietā.

Nomniekam līdz 2008.gada 17.martam bija jāiesniedz akceptēts būvprojekts un laika grafiks, taču tas netika izpildīts. Uzņēmēji toreiz savu rīcību skaidroja, pamatojoties ar komercdarbību ietekmējošiem ārējiem faktoriem un draudošās ekonomiskās krīzes pirmajām pazīmēm. Krīze uznāca visā pilnībā, un ideja par grandiozo trīsstāvu būvi ar pazemes autostāvvietu pazuda līdz ar to. Diemžēl situācija tā arī nav pavirzījusies uz priekšu, lai projektā veiktu izmaiņas, atsakoties no apakšzemes stāvvietas un grandiozās būves.

Pēc “Marno J” ierosinājuma 2009.gadā saistības attiecībā uz šo teritoriju tika deleģētas uzņēmumam “PLUSS V”, kas arī līdz šim tālāk par solījumiem domāt un risināt nav ticis. Tiesa, visus maksājumus uzņēmums veic godprātīgi – nekustamā īpašuma nodokli, nomas maksu -, piedevām pašvaldība un “Cēsu tirgus” var lietot šo teritoriju autostāvvietai, tirdzniecībai, dažādiem pasākumiem.

“Ja viņi neveiktu maksājumus, pašvaldība būtu lauzusi līgumu,” saka J. Rozenbergs. “Šobrīd gaidām aktīvāku rīcību no nomnieka, pašvaldība par līguma laušanu no savas puses nav domājusi. Tas var izrādīties ilgais ceļš kāpās. Pirms to darīt, rūpīgi jāizvērtē visi juridiskie riski, lai neiznāk, ka līguma laušanas termiņš ir divreiz garāks nekā procesa virzība, panākot vienošanos sarunu ceļā.”

Cēsu novada domes deputāti pagājušā gada 30.oktobra domes sēdē, lemjot par šo jautājumu, norādīja, ka, ņemot vērā 2011.gadā atsākušos ekonomisko izaugsmi, gan pozitīvās izmaiņas, kas saistītas ar Vidzemes koncertzāles “Cēsis” darbības uzsākšanu, kultūras pasākumu klāsta palielināšanos un pilsētas viesu skaita palielināšanos Cēsīs, nekavējoši nepieciešama teritorijas Dzintara ielā 3, Valmieras ielā 2 un Uzvaras bulvārī 1 sakārtošana, kas veicinātu uzņēmējdarbību, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā un sakārtotu Cēsu pilsētas centrālās daļas infrastruktūru.

“Mēs uzņēmumam prasām oficiālu projekta realizācijas laika grafiku, ja tas grasās turpināt teritorijas attīstību, kas kļūs par līguma sastāvdaļu. Esam definējuši, ka tirgu gribam vecajā vietā, uzņēmumam jāprecizē citi neskaidrie jautājumi, piemēram, kas būs ģenerālnomnieks,” saka J.Rozenbergs.
Domes priekšsēdētājs atzīst, ka šobrīd pašvaldībai nav pat nojautas, kā jautājums varētu risināties. Nav pilnīgi skaidrs arī plāns B gadījumā, ja uzņēmējs atteiksies no teritorijas attīstīšanas.

“Esam domājuši par iespējamajiem rīcības plāniem, idejas ir, bet tās vēl nav pārrunātas visās struktūrās. Skaidrs viens, gribam, lai tirgus šajā vēsturiskajā vietā atgriežas tādā vai citādā risinājumā, jo šai vietai ir laba tirdzniecības aura,” uzsver J. Rozenbergs.
Augusta vidū “Druvas” slejās informēsim par situācijas risinājumu.