Ziņas

Sabiedrība

Tirgus attīstībā joprojām strupceļš

NEMAINĪGI. Cēsu vecā tirgus teritoriju joprojām grezno šie paviljoni, un nav īstas ticības, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.Foto: Indars Krieviņš

Cēsu domes sēdē vakar kārtējo reizi tika runāts par vecā tirgus teritorijas apbūvi, kur iecerēts gan tirdzniecības komplekss, gan tirgus. Šis stāsts jau sāk atgādināt tik labi zināmo leģendu – vai Rīga jau gatava? Viss notiek pa apli, attīstītāji nāk ar prezentācijām, bet process no vietas nav izkustējies jau gadiem.

Izņēmums nebija arī šī reize, jo gandrīz stundu ilgušās debates radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu. Katrā ziņā joprojām process ir turpat, kur pagājušā gada maijā, kad firmas “Pluss V” pārstāvji domē bija iepriekšējo reizi, prezentējot savu redzējumu.

Arī šoreiz bija ieradies uzņēmuma pārstāvis Juris Kalvelis, jo deputāti vēlējās dzirdēt, kāds bijis progress gada laikā. Sniegtā prezentācija gan nekādu virzību neparādīja, arī pats uzņēmuma pārstāvis paskaidroja, ka šī ir tā pati prezentācija, kas pirms gada, arī koncepts – izveidot lielāko tirdzniecības centru un tirgus ēkas jaunbūvi Cēsis – nav mainījies: “Pašreiz projektu esam izstrādājuši pilnā apjomā, atlicis tikai pārprojektēt ārējo lietus ūdens kanalizāciju un veikt projekta ekspertīzi. Pēc tam esam gatavi virzīties uz priekšu.”

Taču reāli virzība nav notikusi, jo nav izdevies vienoties ar Cēsu rajona patērētāju biedrību par zemes izpirkšanu, lai tirgus vajadzībām nodrošinātu lielāku āra platību, jo tāds ir pašvaldības nosacījums. Par šo problēmu jau esam rakstījuši, un te kompromisu tā arī nav izdevies rast. Lai arī nomas līgums par šo zemi ir līdz 2029.gadam, panākt pārdošanu vai nomu uz daudz ilgāku periodu nav izdevies. J.Kalvelis norāda, ka visa gada garumā centušies panākt risinājumu ar patērētāju biedrību, izmantojot gan pārrunas, gan nopietnāku ietekmēšanu, tostarp, bloķējot iekļūšanu patērētāju biedrībai piederošās ēkas pagalmā, jo teritorija nodota nomā un uzņēmums , kurš ir nomnieks, var ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Arī tas nav devis rezultātu, un vezums stāv uz vietas.

Pēc J. Kalveļa teiktā situācijai ir trīs risinājumi: “Ja izdodas vienoties par pirkumu, darbus var sākt drīz. Otrs variants- tā kā ir nomas līgums uz desmit gadiem, var būvēt, šo gadu laikā meklējot kompromisu. Trešais, kas gan sāpīgākais,- pārskatīt tirdzniecības kompleksa apjomu, to samazinot par labu tirgus daļai, bet pārprojektēšana līdz ar to atliek darbu sākšanu uz vairākiem mēnešiem.”

Deputāti daudz kritizēja lēno projekta virzību. Andris Melbārdis neslēpa, ka viņam šī bezdarbība apnikusi: “Jūs stāstāt tieši to pašu, ko gadu iepriekš, nekas nav mainījies, un es neticu, ka kaut kas arī var mainīties. Bija pietiekami daudz laika, lai kaut ko darītu. Visu šo laiku dzīvojam veltās cerībās. Ne tikai mēs, bet visi cēsnieki.”

J. Kalvelis gan steidza apgalvot, ka arī uzņēmumam ir vēlme šo procesu pabeigt, neatstāt pusceļā.

Dita Trapenciere atgādināja, kāds bija mērķis pirms 13 gadiem: “Šoreiz runāju par galveno ideju – attīstīt tirgu. Tika nolemts nodot to privātajam uzņēmējam, kas varētu būvēt arī tirdzniecības centru, taču galvenais bija tirgus daļas attīstība. Piedāvātajos variantos šis tirgus ir ļoti samocīts un nekādi neatbilst tam, ko pašvaldība cer sagaidīt. Te runāju par Cēsu tirgus funkcionalitāti un atbilstību mūsdienu prasībām. Manuprāt, esošais piedāvājums būtiski jāpārskata, lai tas atbilstu nākotnes tirgus redzējumam.”

“Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš norādīja, ka arī viņiem virzība ir apnikusi, taču atzina, ka piedāvātais projekts atbilst Cēsu tirgus prasībām. Tiesa, nav atrisināts jautājums par āra tirdzniecības platībām, un problēmas var radīt trūkstošās gandrīz 50 autostāvvietas, jo Cēsīs pircējiem svarīgi piebraukt iespējami tuvu.

“Cēsu tirgus” pārstāvis Arkādijs Suškins atzina, ka jebkurā variantā tirgus tāpat paliks divās teritorijās – gan jaunajā, gan vecajā: “Jo sešus mēnešus gadā pamatā ir āra tirdzniecība, kam vajadzīga liela platība, tam esošajā piedāvājumā vietas nav. Šodien uzzinājām, ka uzņēmums gatavs samazināt savas telpas par labu tirgum, tas būtu pozitīvs solis.”

Viņš arī paskaidroja, ka uz jaunajām telpām, ja tādas taps, netiks pārcelta tā tirgotāju daļa, kurā pārdod rūpniecības preces, viņu tirdz­niecības vietas paliks šobrīd esošajā paviljonā. Jaunajā ēkā būs vieta mājražotājiem, amatniekiem.

Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norādīja, ka strīds nav par ēku, bet par āra tir­dzniecības nepieciešamību: “Ja neredzam iespēju to pilnībā te izvietot, tad šī iecere tiek sakropļota. Risinājums nav arī paļauties uz noslēgto nomas līgumu līdz 2029.gadam, jo ikviens apbūves priekšlikums būs jāsaskaņo ar īpašnieku, tad atkal var atdurties kā pret sienu. Jāsaprot, ka tirgus būtība laika gaitā mainījusies, tā vairs nav vieta, kur tikai tirgojas, bet arī vieta, kur paēst, atpūsties, pulcēties uz pasākumiem. Šobrīd tāda iespēja nepastāv.”

Viņš arī informēja, ka pašvaldība regulāri saņem e-pastus no cēsniekiem, kuri pauž neapmierinātību ar esošo situāciju, jo šobrīd pašā pilsētas vidū, vecā tirgus laukumā, ir degradēta teritorija.

Pēc ilgām debatēm pašvaldība deva laiku, lai uzņēmums līdz augusta beigām izvērtē situāciju un nāk ar skaidru redzējumu par projekta virzību.