Tieši kad Cēsu iedzīvotāji un pilsētas viesi iemīļoto tirgu ieraudzīs jaunā veidolā, vēl pāragri prognozēt, tomēr Cēsu novada pašvaldība, iesaistot tirgus vadību, spērusi konceptuāli nozīmīgu soli – daudzpakāpju pētījumā izdevies noskaidrot tirgotāju un pircēju vēlmes un vajadzības. Ir konstatēti gan trūkumi, gan jaunas, laikmeta diktētas vajadzības. Atliek vien domāt, kā tās apmierināt.

Līdz ar to pašvaldība spriedusi, ka pirms jebkādiem tās dibinātā uzņēmuma SIA “Cēsu tirgus” ieguldījumiem būves un teritorijas attīstībā nepieciešams izzināt pašu tirgotāju un pircēju redzējumu, kādam tad mūsdienu tirgum vajadzētu būt. Pašvaldības Attīs­tības un būvniecības pārvaldes vadītāja Santa Bormane “Druvai” pastāstīja, ka pētījums noticis trīs posmos aprīlī un maijā. Aprīļa beigās veikta pilotaptauja, kurā iegūts iedzīvotāju un tirgotāju (arī potenciālo) viedoklis par tirgus funkcijām, praktiskajiem risinājumiem un idejām attiecībā uz tirgus teritorijas izmantošanu. Ņemot vērā aptaujas datus, paš­valdība organizēja padziļinātās intervijas, kas ārkārtējās situācijas dēļ norisinājās tiešsaistē. Proti, viena padziļinātā intervija tika orientēta tirgotāju viedokļa un vajadzību izzināšanai, otra veltīta iedzīvotāju redzējuma detalizētākai izpētei un viedokļu apkopošanai. Abās diskusijās piedalījās arī “Cēsu tirgus” vadība. Pētījums tika noslēgts maija vidū, kad organizēta noslēdzošā daļa jeb fokusa grupa. Tajā apspriesti vairāki padziļinātajās intervijās identificētie jautājumi: tirgus praktiskās vajadzības (sanitārtehniskās telpas, grīdas segums un inženiertehniskās komunikācijas), labiekārtojums, loģistika, tirgus sadalīšana zonās, tirgus vērtības un identitāte, ēdināšanas un pasākuma funkcijas, darba laiks. Fokusa grupā piedalījās gan novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, gan citas pašvaldības amatpersonas un arī pārstāvji no tirgotāju un aktīvo iedzīvotāju loka. Viens no galvenajiem secinājumiem, ka tirgus pamatuzdevums ir nodrošināt iespēju tirgoties ikvienam – gan lielražotājam, gan mazdārziņa īpašniekam. Lielā mērā to varētu atrisināt daudzfunkcionālas un transformējamas nojumes. Attie­cībā uz labiekārtojumu un loģistikas organizēšanu tika diskutēts par tirgus galvenās ieejas pārcelšanu ēkas garenajā fasādē (patlaban iekļūšana ir no abiem galiem), kā arī jaunajā plānojumā iekļaut atpūtas vietu, soliņus, zaļo zonu u.c. Ierosinājums tirgus teritoriju norobežot ar žogu neguva atsaucību. Proti, pētījumā rasts slēdziens, ka ļoti vēlama būtu izteiktāka zonējuma ieviešana tirgū, piemēram, izveidojot īpašu vietu tikai tirdzniecībai no autofurgoniem, nodrošinot arī papildu inženiertehniskās komunikācijas pieslēguma iespējas.

Kā jau tika prognozēts, iedzīvotāji aktīvi iestājušies pret līdzšinējo rūpniecisko preču īpatsvaru tirgū. Lielāku pievienoto vērtību tirgum radītu lauku labumi, mājražotāju produkti, amatnieku darbi un mājražotāju produkcija, nevis rūpniecības preces, tā tika secināts no viedokļu apkopojuma pētījumā. Rūpniecības preču tirdz­niecību nebūtu izskaužama pilnībā, taču pieprasījumu pēc tām iespējams apmierināt, piemēram, atsevišķās dienās organizējot paplašināto tirgu. Pētījumā arī runāts par darba laika pārskatīšanu, lai tirgus vismaz reizi nedēļā būtu iedzīvotājiem pieejams arī pēc darba laika, tāpat arī teritorijas izmantošanu dažādiem pasākumiem, bezatkritumu ideju iedzīvināšanu, tirgus zīmolu norādēm pilsētvidē.

To, vai tirgotāju vēlmes un iedzīvotāju sapņi ir realizējami, “Druva” taujāja “Cēsu tirgus” valdes loceklim Arkādijam Suški­nam, kurš pastāstīja, ka nupat kā izvēlēts viens no divu arhitektu piedāvātajiem variantiem. Taču, lai būtu lietderīgi izstrādāt projektu, jāpārliecinās par finansējumu ieceres īstenošanai. Tas saistīts ar apbūves tiesību līgumu par vecā tirgus teritoriju, ko uzņēmums cer noslēgt līdz jūlija beigām. Lai tas būtu iespējams, attīstītājiem jāpierāda gatavība noteiktos termiņos būvniecību īstenot. “Mums jau ir ļoti rūgta pieredze, kad nācās gatavu projektu nolikt plauktā,” atzīst A.Suškins, apliecinot, ka, līdzko būs šis līgums un pārliecība par ieņēmumiem, kas būtu avots jaunās tirgus teritorijas attīstībai ņemtā kredīta maksājumiem, tā projekts var sākties. Kopumā lēsts, ka visas ieceres prasītu ap 700 tūkstošiem eiro. Visoptimis­tiskākajā scenārijā darbi varētu sākties nākamajā vasarā.

Par aptauju un veikto pētījumu “Cēsu tirgus” pārstāvis ir gandarīts, dzirdēti tiešām labi ieteikumi, tostarp par pārveidojamām vai izbīdāmām nojumēm, par iespēju darboties arī kādu dienu vakara stundās. Taču vienlaikus par daudzām idejām A.Suškins ir skeptisks, skaidrojot, ka tirgus tomēr nevar plaši izpausties kā sabiedriska iestāde. “Mēs neesam labdarības organizācija, bet gan uzņēmums. No pašvaldības nesaņemam ne centa, mums jādomā, kā pelnīt ar katru attīstīto kvadrātmetru.” Lai vai kā, pārmaiņas būs būtiskas jebkurā gadījumā: iecerēts otrais stāvs ēkas vidusdaļā (ēdnīcai, administrācijas un tehniskajām telpām); jauns bruģa un asfalta segums; galvenā ieeja 5-6 metru platumā.
“Druvas” arhīvā rodams, ka par nepieciešamību modernizēt Cēsu tirgu debates pašvaldībā sākās jau tūlīt pēc tūkstošgades mijas vēl toreizējā domes vadītāja Ginta Šķendera vadībā. Jaunās ēkas būvniecības plāna spārnots, Cēsu tirgus 2008.gada sākumā pārcēlās no vēsturiski apdzīvotās teritorijas Valmieras ielā 2 uz tobrīd par pagaidu mājvietu dēvēto adresi Uzvaras ielā 24. Valdīja pārliecība, ka jau pēc pāris gadiem tirgotāji un pircēji varēs atgriezties vietā, ko nu jau sen saucam par Cēsu veco tirgu. Plāni iestrēga, iespējas arvien dzisa, un tikai pērn rudenī publiski atzīts, ka vairāk nekā desmit gadu izmantotā pagaidu mītne, visticamāk, būs tirgus mājvieta arī turpmāk. Līdz ar šo atziņu izskanēja arī solījums modernizēt pašreizējo tirgus ēku un labiekārtot teritoriju.