Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne – Ansberga reģionālajā vizītē, apmeklējot Cēsis un “ZAAO” sadzīves atkritumu poligonu “Daibe”, atzina, ka atkritumu pārvaldīšanā un citos vides jautājumos jāizvirza stingrākas prasības, bet reizē jārēķinās ar nepieciešamību attīstīt uzņēmējdarbību.

“Daibes” poligonā Elita Baklāne – Ansberga interesējās par ievesto atkritumu uzskaiti, kārtību, kā tajā iebrauc atkritumu savācējmašīna, kā tiek nosvērta krava, kā zināms, kurā vietā katra krava izgāzta, kur tajā savākti atkritumi. “ZAAO” izpilddirektore Ieva Barutina analizēja atkritumu uzskaites sistēmu, kurā uzņēmums ievada datus, un tie ir pieejami VVD. Viņa uzsvēra, ka tajā ir daudz nepilnību. Tāpat informācijas pārbaude prasa laiku vides dienesta speciālistiem. “Ja informācija vienreiz ievadīta sistēmā, tai jābūt pieejamai arī citām institūcijām, nevis katrai jāsniedz no jauna, turklāt informāciju vēl arī prasa pašvaldībām, “ skaidroja SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un atgādināja, ka problēmas rada būvgružu vedēji, kuri nereģistrē kravas. Ģenerāldirektore atzina, ka tehnoloģijas jāizmanto mūsdienīgāk un ir iecere apvienot atkritumu pārvadājumu un būvniecības atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas. “Svarīgi, lai informācijas sistēmu lietot ērti un to izmantotu visi, “ atzina Elita Baklāne – Ansberga.

“Atkritumu pārvaldīšanā jāizvirza stingrākas prasības, to pieprasa arī sabiedrība. Par kaut kur izgāztu būvniecības atkritumu savākšanu pēc tam jāmaksā pašvaldībām. Saprotam, ka būvniecībā ritms ir straujš un krava var būt neparedzēta. Tikai informācijas sistēmās ir iespējams izsekot, no kurienes un kur tā aizvesta,” sacīja ģenerāldirektore, uzsverot, ka, lai dienests strādātu efektīvāk, ir jāizmanto jaunās tehnoloģijas.
Plašāka saruna izvērtās par nolietotajām automašīnu riepām. Tā ir problēma visā Latvijā. “Daibes” teritorijā ir vairāk nekā 3000 tonnu nolietoto riepu, kas ir sakrājušās vairāku gadu garumā.

“ Šogad aktīvi sāksim strādāt ar transporta uzņēmumiem, autoservisiem, kontrolējot, ko tie dara ar riepām, arī ar bīstamajiem atkritumiem- ar filtriem un eļļām. Jāmeklē sistēmiski risinājumi. Top valsts līmeņa atkritumu apsaimniekošanas plāns. Katram ir jāzina savi pienākumi un atbildība,” pastāstīja Elita Baklāne -Ansberga. Valsts vides dienests uzsācis kampaņu, lai izglītotu uzņēmējus, vispirms autoservisu īpašniekus, par atkritumu apsaimniekošanas prasībām.

A.Sirmais atgādināja, ka Latvijā nav rūpnīcu, kas dedzinātu atkritumus, tikai 15 procenti atkritumu nevar sadedzināt. “Patlaban nav investoru, kuri to gribētu darīt. Tas ir sarežģīts un dārgs process. Latvijai jābūt gatavai, ka valstī vajadzīga jaudīga riepu pārstrādes rūpnīca. Ir tehnoloģijas, kas garantē drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Piemēram, nevaram salīdzināt, kā cementu ražoja pirms 30 gadiem un tagad, mūsdienās viss process ir slēgts. Pa dūmeņiem plūst tīrāks gaiss nekā no dažas privātmājas, “ sacīja ģenerāldirektore. Viņa atzina, ka cilvēkiem ir jūtīga attieksme pret ikviena uzņēmuma darbību. Taču satraukums ne vienmēr ir objektīvs. Tas atkarīgs no tā, cik jūtamas, piemēram, smakas. “Tas, ka sajūtam kāda uzņēmuma darbību, vai, ja blakus ir autoceļš, nenozīmē, ka ir piesārņojums vai tiek radīts kaitējums, pret ko vajadzētu cīnīties. Ogļu putekļi ne vienmēr ir kaitīgāki par neredzamo piesārņojumu. Skaidu putekļi ir nepatīkami, bet arī nevar runāt par vides piesārņojumu. Mūsu dienesta klienti ir gan uzņēmumi, gan visa sabiedrība, intereses ir jāsabalansē. Gribam dzīvot pārtikušā valstī, par to nevienam nav šaubu, ir jārēķinās, ka jābūt uzņēmējdarbībai. Pret uzņēmumiem jābūt prasīgiem, bet jāļauj tiem strādāt. Ja pašvaldība teritorijas plānojumā paredzējusi ražošanu, to nevajag bremzēt, bet vispirms objektīvi izvērtēt. Tā ir katra izvēle – samierināties, ka teritorija attīstās, vai meklēt dzīvesvietu citur,” viedokli pauda Elita Bak­lāne-Ansberga.

Ģenerāldirektore atzina, ka daudz jārunā un jāstāsta uzņēmējiem, cik svarīgi viņiem pašu, viņu biznesam ir ievērot vides prasības, domāt ilgtermiņā. “Vides prasību ievērošanai jābūt tikpat svarīgai kā nodokļu nomaksai. Atkritumu apsaimniekošanai nepieciešams akcīzes preču kontroles līmenis, “ teica dienesta vadītāja un piebilda, ka uzņēmēji ir ļoti atšķirīgi. “Ir tādi uzņēmumu īpašnieki, kuri saprot, cik svarīgi neradīt kaitējumu videi, bet diemžēl ir daudz tādu, kuri pārliecināti, ka vides aizsardzības prasības vajadzīgas kontrolējošajām institūcijām. Tikai tad , kad konstatē pārkāpumu, viņi kaut ko sāk darīt. Jāmaina likumdošana, lai palielinātu prasības, kas liek uzņēmumiem investēt monitoringa sistēmas izveidē, lai mazinātu gaisa piesārņojumu. Kad vides prasības atpaliek, uzņēmēji to izmanto ļaunprātīgi. Esam ļāvuši uzņēmumiem būt bezatbildīgiem pret vidi, “ viedokli pauda Elita Baklāne – Ansberga.

Ģenerāldirektore arī uzsvēra sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību vides saudzēšanā un jautājumu risināšanā. “Bieži vien uzņēmumi neziņo par avārijām, informāciju saņemam no iedzīvotājiem un medijiem. Dienests aizvien aktīvāk saziņai izmanto sociālos tīklus, lai informācijas apmaiņa būtu ātrāka, “ stāstīja VVD ģenerāldirektore un uzsvēra: “ Latvijā kopumā vides situācija ir laba, lai droši varētu teikt, ka te ir laba vieta dzīvošanai. “