Ziņas

Sabiedrība

Tikai tas, kam patīk, aug purvā

Gulbju salas purva dabas liegumā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā pabeigti lielākie darbi, lai atjaunotu purvaino mežu hidroloģisko režīmu jeb dabisko ūdens līmeni.

Padomju laikā Gulbju salas purva teritorija tika nosusināta, lai to izmantotu kūdras iegūšanai. Plāns neīstenojās, bet izraktie meliorācijas grāvji palika un līdz pat mūsdienām turpināja degradēt purvu – purvainais mežs kļuva arvien sausāks un saauga arvien biezāks, mitrumu mīlošās sugas pamazām iznīka vai saglabājās tikai slapjākajās vietās. Purvainie meži Latvijā sāk izzust, svarīgi tos saglabāt.

Īstenojot projektu “FOR-REST”, tika

izstrādāts purvaino mežu hidroloģijas atjaunošanas tehniskais projekts, uz kuru balstoties, aizrakti

grāvji, izbūvēti

kūdras dambji un atjaunotas koka rievsienas.

“Ziemassvētkos purvā sāka iebraukt tehnika, četrās dienās tā nokļuva līdz vietai, kur jāsāk darbi. Tie jādara straumes tecēšanas virzienā. Darbi tika pabeigti 14.martā, kad sākas liegums, un vairs ar tehniku te strādāt nedrīkst,” stāsta projektu apsaimniekošanas pasākumu koordinators Jānis Andrušaitis un uzsver, lai visu izdarītu laikus, daudz kas bija atkarīgs no uzņēmēja. Darbus veica “Castor melio”, vietējā firma, kas visu izdarījusi, kā nākas.

Pilnībā aizrakti grāvji deviņu kilometru garumā, izbūvēti četri dambji. Projektējot speciālisti izrēķinājuši, kur grāvji jāaizber, kurās vietās pietiek tikai ar dambi, bet grāvis atstājams, lai mitrums neskar apkārtnes privātās zemes.

“Dambis ir uzbūvēts noteiktā augstumā, lai apkārtnē nemainītos ūdens līmenis. Grāvis vispirms tika iztīrīts, tad aizbērts. Svarīgi, lai ūdens neplūstu un neizjauktu grāvju sistēmu,” skaidro Jānis Andrušaitis.

Hidroloģiskā režīma atjaunošana ietekmēs 135 hektāru platību. Gada laikā nekas būtiski nemainīsies, jo dabai vajadzīgs laiks, lai tā atkal visu sakārtotu.

“Monitorings purvā turpināsies. Dabiskā purvā ūdens līmenis ir stabils visa gada garumā. Secināt, cik lielā mērā ir izdevies atjaunot hidroloģisko režīmu, būs iespējams, analizējot iegūtos datus. Vajadzīgs laiks, lai te atkal augtu sūnas, atgrieztos tās augu sugas, kurām vajadzīgi purvainie meži,” saka Jānis Andrušaitis.

Gulbju salas purvā valsts īpašumā esošajās zemēs dabas lieguma zonā, atjaunojot gruntsūdeņu dabisko līmeni, tiks novērsta platību intensīva aizaugšana ar sīkiem krūmiem, radīsies labvēlīgi

apstākļi ogu, sēņu, dažādu sūnu, ķērpju un citu mitrumu mīlošu organismu attīstībai un pastāvēšanai, kā arī cilvēku iecienīto dabas velšu –

lāceņu, dzērveņu un sēņu – vākšanas vietu saglabāšanos. Pamazām vien uzlabosies Gulbju salas purva

dabas vērtību stāvoklis.

“Mums ir jāmācās vērtēt, lai neaizmirstam, kas vajadzīgs dabai,” uzsver Jānis Andrušaitis un atgādina, ka par dabas daudzveidību un saglabāšanu atbildīgs ir ikviens cilvēks. Viņš atzīst, ka diemžēl, pirms sākās purva atjaunošana, daudziem nebija saprotams, kāpēc jāaizber grāvji, kurus cilvēki savulaik rakuši. “Kad tika skaidrots, stāstīts, cilvēki saprata, daudzi bijuši arī purvā, kur rādīju, stāstīju. Tie, kuri vēlējās uzzināt, informāciju ieguva,” pastāsta apsaimniekošanas pasākumu koordinators.

Par to, kas izdarīts Gulbju salas purvā, kā tas ietekmēs apkārtējo vidi, tiks izdoti divi bukleti, pie purva uzstādīs informatīvos stendus.

Pirms mēneša kāda semināra laikā tā dalībnieki pārliecinājās, ka Gulbju salā dzīvo mednis. Hidroloģiskā režīma atjaunošana patiks arī citām putnu sugām, kā arī purvainām vietām raksturīgus apstākļus mīlošām sūnu, ķērpju un augu sugām.

Sarmīte Feldmane