Otrā Latvijas Tautasdziesmu nakts Cēsu Pils dārzā atnāca silta un skanīga. Kad citviet Latvijā daudzus pārņēma Muzeju nakts, cēsnieki devās laiku pavadīt dabā, klausoties tautasdziesmas no tradicionāla skanējuma līdz mūsdienu interpretācijām – post – folkam, etno ārtrokam, folkmetālam. Varēja ne vien klausīties, arī dziedāt līdzi, ļauties dejām, iet rotaļās.

“Gribējām atiet no ierastā Muzeju nakts formāta. Pasākums kļuvis pārāk komerciāls, tās garās rindas pie muzejiem, steiga un vēlēšanās apmeklēt iespējami vairāk, tas jau ir kultūras mantojumu necienoši. Ir starptautiskā Muzeju diena, mums jāmāca, ka pret muzeju jāizturas cieņpilni. Mēs parādām un iepazīstinām ar nemateriālo kultūru. Piedāvājam alternatīvu, kā iepazīt mūsu mantojumu,” stāsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere un uzsver, ka visu dienu, kā jau Muzeju dienā, Cēsu muzejs bija atvērts bez maksas, bet vakarā ne. “Prieks, ka nāca ģimenes ar bērniem, daudzi vecvecāki bija atveduši mazbērnus, stāstīja viņiem par vēsturi, kavējās atmiņās,” pastāsta muzeja vadītāja.

K. Skrīvere atzīst, ka šīgada Tautasdziesmu nakts piedāvājums ir plašāks. Protams, daudzi nāca klausīties tieši “Jauno Jāņu Orķestri”, latviešu jaunfolka apvienību, liels klausītāju pulks bija postfolkloras grupai “ImantaDi­manta un draugi”, etno ārtroka grupai “Bur Mani”.

Tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” un tradicionālās tautas mūzikas grupas “Trejas­mens” klausītāji atkal bija citi. “Ne visiem patīk tradicionālā kultūra. “Saucējas” klausās lielākoties sievas un vīri sirmām galvām. Ja bērns no mazotnes zina, ko nozīmē šāda dziedāšana, ka tā ir vērtība, viņam būs cita attieksme. Bet nav skolotāju, kuri to mācītu. Labi, ka Jaunpiebalgā to dara, vēl dažviet,” pārdomas izteic tautisko deju kolektīvu vadītājs Māris Brasliņš un piebilst, ka Tautas­dziesmu naktī var paraudzīties uz dažādu pieeju tautasdziesmām. “Iespēju ir ļoti daudz, un tautasdziesmu bagātība mums ir liela,” bilst M. Brasliņš.

Kad krēsla sabiezēja, Pils dārzs atmirdzēja ugunīs, uzziedēja koki. “Kolosāls vakars. Nebiju domājusi, kad var būt tik jauki. Nevarēju iedomāties, ka viss, kas te skan, ir tautasdziesmas. Laiki mainās, arī tautasdziesmu skanējums, bet vārdi un melodija nepazūd. Tas liek padomāt,” iespaidos dalījās Ilze Ozoliņa, kura bija atnākusi uz Pils dārzu līdzi draugiem. “Tagad zinu, ka gribu dzirdēt kādu “ImantaDimanta un draugi” koncertu, ļoti iepatikās, tāda enerģija,” atklāj Ilze un aizskrien, lai ietu rotaļās.

Pasākumā valdošā gaisotne lika pakavēties arī pēc tam, kad bija dzirdēta kāda gaidīta grupa un jau tuvojās pusnakts. Kā jau brīvdabas pasākumā, bija arī iespēja iesaistīties radošajās darbnīcās – izliet vaska sveci, iepazīt maizes cepšanas noslēpumus, uzzināt ko vairāk par vidzemnieku sakņu dārzu, kā arī veidot rotas no kaula vai pagatavot pastalas. Tirdziņā amatnieki kārdināja ar saviem darinājumiem. “Tautasdziesmu nakts ir laiks, kad izjust un saklausīt to dažādību, kas mūsos ir ielikta jau no senseniem laikiem. Lai kuplinātu tradicionālās kultūras mīļotāju pulku, vēlamies parādīt, cik daudzveidīga var būt tautasdziesma, tautas mūzikas skanējums, un veicināt tās popularitāti, piedāvājot ne tikai tradicionālo folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu, bet pat netipiskas tautasdziesmu interpretācijas. Ļoti liels prieks, ka šogad programmu izdevies izveidot tik dažādu,” stāsta biedrības “Ziem­upīte” pārstāve un Tautasdziesmu nakts idejas autore Daina Vanaga. Pasākumu kopā rīkoja Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un biedrība.

K. Skrīvere atklāj, ka noteikti būs arī trešā Tautasdziesmu nakts, jo interese par to šogad bija krietni lielāka nekā pērn. Pamazām vien rodas apmeklētāji, kuri šo notikumu garām nelaidīs. “Brīv­dabas pasākuma veiksme ļoti daudz ir atkarīga no laikapstākļiem. Kurzemē tonakt lija, Cēsīs bija brīnišķīgs laiks,” bilst K.Skrīvere un uzsver, ka līdzīga pasākuma, kurā tik dažādi skanētu tautasdziesmas, Latvijā nav.