Ziņas

Sabiedrība

Tiesībsargs nobažījies, ka pusaudžiem par pārkāpumiem piemēro naudas sodus, nevis audzinošus piespiedu līdzekļus

Lai gan likums paredz, ka bērniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīviem pārkāpumiem primāri jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, vairākās pašvaldībās jaunieši šajā vecumā tiek sodīti ar naudas sodiem, nemaz neizvērtējot citas iespējas, nobažījies tiesībsargs Juris Jansons.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” viņš pauda nožēlu par to, ka pirms diviem gadiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestā norma, kas liek 14-18 gadus vecus jauniešus primāri sodīt ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, praksē bieži tiek interpretēta nepareizi. “Bieži vien ir tā, ka pašvaldību administratīvās komisijas joprojām praktizē pēc vecā parauga, uzliekot naudas sodu. (..) Sanāk tā: slimība – naudas sods,” sacīja tiesībsargs.

Viņš uzsvēra, ka “naudas sods nemaina situāciju, gluži pretēji – atsevišķos gadījumos tas situāciju var stipri sarežģīt”.

Jansons skaidroja, ka pusaudžiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem naudas sods ir jāpiemēro tikai tādos gadījumos, ja ir objektīvs pamats uzskatīt, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana nebūs efektīva.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka lielā daļā gadījumu jaunieši administratīvos sodus saņem par alkohola lietošanu vai smēķēšanu, taču Latvijā neesot tādu institūciju, kur viņus ārstēt no šīm atkarībām.

Vaicāts, kas būtu jādara, lai pašreizējo likuma piemērošanas praksi mainītu, tiesībsargs skaidroja, ka, pirmkārt, valdībai ar Labklājības ministriju priekšgalā būtu jānodrošina rehabilitācijas iespējas bērniem, kuri cieš no atkarībām. Otrkārt, Tieslietu ministrijai būtu jāraugās, lai attiecīgās likuma normas piemērošana praksē būtu pareiza pēc tās jēgas un mērķa.

Pēc Jansona domām, situāciju kopumā uzlabotu arī bāriņtiesu reformēšana, pārceļot tās no pašvaldību pakļautības uz valsts paspārni. Šādas reformas nepieciešamība no bērnu tiesību sargātājiem publiski izskanējusi jau vairākkārt.