Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ielūguma Cēsīs viesojās tiesībsargs Juris Jansons, lai tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem un pārrunātu aktuālākās problēmas. Sarunas notika nesen atvērtajā Cēsu Centrālajā bibliotēkā.

Pēc tikšanās J. Jansons “Druvai” pastāstīja, ka pārrunāto jautājumu loks bijis plašs, sākot ar alternatīvo aprūpi bērniem, kas ir aktuāla problēma visā valstī: “Pārrunājām arī problemātiku, kas saistīta ar vides pieejamību personām ar invaliditāti. Tā bija reakcija uz notikumu Cēsīs, kas izskanēja arī masu medijos. Izrunājām šo situāciju, lai saprastu, kas kurai institūcijai jādara, lai tas neatkārtotos arī citviet valstī. Kā risināt vides pieejamību sabiedriskajās, publiskajās celtnēs un tur, kur ir privātīpašumi, jo ir atšķirīgas atļauju saņemšanas procedūras. Ir jautājumi, kas jārisina arī valdības līmenī.”

“Druva” vairākkārt rakstīja par situāciju saistībā ar cēsnieka Jāņa Kļaviņa ratiņkrēsla rampas izbūvi Vāveres ielā, kas tika atzīta par nelikumīgu. Tiesībsargs, runājot par minēto notikumu, norādīja, ka šādos gadījumos svarīgi atrast kompromisu starp visām pusēm, arī sabiedrības pārstāvjiem, kuriem jāsaprot, ka konkrētajam cilvēkam ir tiesības ērti izkļūt no dzīvokļa un iekļūt tajā. Ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunāts, kā šādās situācijās jāreaģē pašvaldībai kopumā un kā katrai pašvaldības institūcijai atsevišķi. Cik pretimnākošiem jābūt, lai visas procedūras noritētu ātri un vienkārši.

Jautāts, kā vērtē Cēsu pašvaldības rīcību, tiesībsargs uzsvēra, ka pašvaldība parādījusi labas pārvaldības piemēru: “Redzējām, ka konkrētajā gadījumā aktīvi tika meklēti risinājumi. Arī šī vizīte, kas notika pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas, ir apliecinājums, ka pašvaldība ir ieinteresēta procesa risināšanā. Par Cēsu pašvaldību varu teikt tikai to pozitīvāko. Īpaši gribu uzteikt mājaslapu, kurā jebkurš interesents par sev vajadzīgo var atrast visu nepieciešamo informāciju. To novērtējuši arī mani kolēģi birojā, un šis ir labs piemērs, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Arī attieksme no pašvaldības darbiniekiem ir pozitīva, ieinteresēta, organizēta sadarbībai.”

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa norādīja, ka labākais apliecinājums par pašvaldības darbu ir tas, ka Tiesībsarga birojā no Cēsīm tiek saņemts ļoti maz iesniegumu: “Tā ir vērā ņemama indikācija.”

Kamēr notika tiesībsarga un pašvaldības tikšanās, ikviens interesents varēja tikties ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem, lai saņemtu konsultācijas cilvēktiesību jautājumos. Interese no cēsniekiem bija ļoti maza, varētu būt, ka trūka plašākas informācijas par šo iespēju, bet R. Siliņa norādīja, ka pieredze rādot, ka cilvēki aktīvāk izmanto iespēju sazināties telefoniski, jo viņiem konkrēto konsultāciju vajag konkrētā brīdī: “Tā ir ierasta prakse, ka, dodoties uz pašvaldībām, organizējam šādu iespēju, lai mēs būtu pieejami arī reģionos. Taču, ņemot vērā, ka gana efektīvi strādā pašvaldības institūcijas, jautājumi par sistēmiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir ārpus problemātikas un cilvēkiem konsultācijas nav nepieciešamas.”

Jānis Gabrāns