Ziņas

Sabiedrība

Tērpi stāsta vēsturi

Saruna par modi. Modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs izstādē Cēsu pilī stāsta par 19. gadsimtu.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Cēsu pilī ikvienu gaida notikums – izstādē apskatot tērpus, var iepazīt 19.gadsimtu. Aleksandra Vasiļjeva fonda tērpu kolekcijas izstāde “19. gadsimta mode” aizved vēsturē. Tikai pieci muzeji Latvijā var uzņemt šādu izstādi, jo jānodrošina mikroklimats.

“Katrs tērps izstādē ir sava laika liecinieks un stāsta par savu laiku. 19.gadsimts vēsturē ir interesants, tas atstājis ietekmi līdz mūsdienām,” saka Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere un atgādina, ka Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcija pēc muzeja rekonstrukcijas veidota elegantā 19.gadsimta bīdermeiera stila interjera apdarē, līdz ar to vēsturisko 19. gs. tērpu kolekcijas izstāde lieliski papildina un harmoniski iekļaujas pils kopējā tēlā.

Izstādi Cēsīs iekārtoja Alek­sandra Vasiļjeva fonda speciālisti sadarbībā ar muzeja mākslinieku Daini Andersonu. “Mode, tērpi man ir sveša pasaule. Strādājot kopā, daudz uzzināju, tik daudz detaļu, nianšu. Guvu brīnišķīgu pieredzi. Pat nebiju iedomājies, kā viss notiek – gan industrializācija, gan kari ietekmējuši modi,” pārdomās dalās Dainis An­dersons un atklāj, ka visi tērpi atvesti metāla kastēs, tad likti uz manekeniem, un telpa atdzīvojusies kā krāšņā pilī.

Notikums ikvienam, kurš interesējas par modi, vēsturi, bija iespēja tikties ar pasaulē pazīstamo modes vēsturnieku, kolekcionāru, teātru tērpu mākslinieku un dizaineru, televīzijas raidījumu vadītāju un rakstnieku Aleksan­dru Vasiļjevu. No 65 tūkstošiem vienību – tērpu, gleznu, apavu, cepuru, greznumlietu, kas glabājas Aleksandra Vasiļjeva fonda glabātavā, – izstādē Cēsīs redzami arī unikāli eksponāti, kas līdz šim nav rādīti. Kolekcija veidota 40 gadus, iegūtie tērpi tiek restaurēti, un to pastāvīgi dara 30 meis­tari. “Tā cenšamies nākamajām paaudzēm saglabāt mantojumu. Tekstilam nepatīk būt izstādē, uz manekena tērps bojājas, ar savu svaru tas deformējas, plīst, izstaipās. Tāpēc tie nevar būt ekspozīcijā pastāvīgi,” pastāsta Aleksandrs Vasiļjevs. Kolekcio­nārs plašam interesentu lokam pastāstīja par teju katru no 162 izstādes tērpiem un ap 400 aksesuāriem, arī gleznām. Aleksandrs Va­siļjevs ir aizrautīgs stāstnieks, viņa zināšanas pārsteidz, katrs tērps viņam ir kā vēstures grāmatas lappuse.

Katrs apmeklētājs pārliecinās, cik maz viņš zina par 19.gadsimtu, jo modes vēsturnieks atgādina, ka tolaik sievietēm tāpat bija daudz satraukuma un rūpju, bet mazāk nekā mūsdienās. Sievietes pasaule bija – ģimene, māja, pastaigas, teātris, baznīca, balles. “Sievietei tolaik nebija iespēju studēt, viņa rūpējās par māju, vīru, ģimeni, veltīja laiku ballēm. Viņas par sevi nestāstīja sociālajos tīklos un nesazinājās ar draudzenēm pa tālruni. Katrai bija līdz desmit bērnu, daudzi nomira. Tikai 19.gadsimta beigās Vācijā radās iespēja iegūt pedagoģisko, tad medicīnisko izglītību, pārējās bija amatnieku nodarbes. Viņas nestrādāja, pelnīja vīri. Sievietēm piecas un vairāk reizes bija jāpārģērbjas katrai dienas nodarbei,” stāsta Aleksandrs Vasiļjevs un atgādina, ka tolaik sievietes viduklis bija līdz 55 centimetri, pilnīgākām – 65, bet par apjomīgām uzskatīja, ja viduklis bija 70 centimetru. Apavus viņas valkāja no 33. līdz 35. izmēram.

“Mode bija atkarīga no politikas, kariem, industrializācijas attīstības. Attīstījās dzelzceļa satiksme, kupejā nevarēja iekāpt kuplās kleitās, tās zaudēja apjomu. Iz­gudroja anilīnu, sāka krāsot zilus, sarkanus audumus. Izgudroja šujmašīnu, tā kļuva pieejama, daudz kas mainījās modē un sievietes ikdienā. Atklāja gumiju, un izgudroja centimetra mēru, šuvējai vairs nevajadzēja noņemt mēru ar sprīžiem, un varēja sašūt tērpu tieši augumam. Izgudroja past­marku, un modes žurnāli, arī tērpi tika sūtīti pa visu pasauli,” tikai dažus faktus ieskicē Alek­sandrs Vasiļ­jevs, atklājot, cik ļoti viss pasaulē saistīts. 19.gadsimtā daudzos Eiropas troņos sēdēja sievietes. Viņas, protams, ietekmēja modi. Par modes vēsturi var arī izlasīt Aleksandra Vasiļjeva grāmatās.

Muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere uzsver, ka par maz novērtējam modes vēsturi. “To zinot, labāk var saprast arī attiecīgo laikmetu,” bilst vēsturniece. Ne tikai cēsnieces, arī vīri un puiši izmantoja iespēju un nofotografējās kopā ar Aleksandru Vasiļjevu, kurš bez uzmanības neatstāja nevienu, kurš kaut ko gribēja uzzināt. “Televizoru neskatos, arī viņa vadītos raidījumus, kad uzzināju, ka Vasiļjevs būs Cēsīs, noskatījos daudzas viņa intervijas, izlasīju vairākas grāmatas, arī izrakstīju atziņas. Man patīk gudri cilvēki, un viņa stāstījumā ir bauda klausīties,” pastāstīja cēsniece Velga Ezergaile.

“Ja izstāde radīs interesi, atbrauksim atkal,” sacīja Alek­sandrs Vasiļjevs un kopā ar pateicību par viesošanos dāvanā saņēma īsti latvisku dāvanu – pasta­las.