Ziņas

Sabiedrība

Tepera ezera tīrīšana neapdraudēs zivis un zandartu mazuļus

Tepera ezera tīrīšana neapdraudēs ezerā jau esošās zivis un no jauna ielaistos zandartu mazuļus, pārliecināta Smiltenes dome.

Projekta “Tepera ezera Smiltenē hidrotehnisko būvju rekonstrukcija” trešās kārtas laikā notiek Tepera ūdenskrātuves augšdaļas (Abula upes ietekas daļā) attīrīšana no sanesumiem. Šo darbu veikšanai ir nepieciešams īslaicīgi pazemināt ūdens līmeni, kopumā par 2,50 metriem.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Hofmane, projekta “Zivju resursu pavairošana Smiltenes novada ezeros” laikā Tepera ezerā 13.oktobrī tika ielaisti 2000 zandartu mazuļu. Par plānotajiem tīrīšanas darbiem pašvaldības darbinieki konsultējās, un tika apstiprināts, ka kaitējumu tas neradīs. Ūdenstilpe ir pietiekami dziļa, un platība pietiekami liela, lai nebūtu pamata bažām, ka ūdens līmeņa samazinājums apdraudētu ezerā esošās zivis un ielaistos zandartu mazuļus.

Pēc ūdens līmeņa pazemināšanās Tepera ūdenskrātuves vidusdaļā atklājās vecā ezera gultne ar tur kādreiz bijušo dīķu norobežojuma vaļņiem, kas daļēji saglabājušies un izveidoja dažas norobežotas ūdens platības/kabatas. Atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un rekomendācijām kabatas jāsavieno ar ūdenstilpi, lai tajās, iespējams, esošajām zivīm būtu iespēja nokļūt ūdenstilpē. Norobežotās ūdens kabatas tiks savienotas ar pārējo Tepera ezera ūdenstilpi iespējami ātrākā laikā. Smiltenes novada dome informē, ka darbus plānots pabeigt decembra pirmajā nedēļā. Pēc tam ūdens līmeni Tepera ezerā atjaunos.

“Ar ūdenskrātuves daļas tīrīšanu saistītais notiek atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām, tai skaitā ūdens līmeņa pazemināšana atbilstoši Valsts vides dienesta Valmieras reģionālo vides pārvaldes un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtu BIOR tehniskajiem noteikumiem, ievērojot prasību ūdens līmeņa pazemināšanas ātrumam nepārsniegt 0,15 metrus stundā. Ūdens Teperī arī tagad pietiek, jo, pēc pieejamajiem datiem, dziļākās vietas ezerā ir līdz 8,5 metriem,” informē Smiltenes novada domes tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis.

“Līgums par zivju resursu pavairošanu mums bija līdz 30.oktobrim, jo tikai līdz šim datumam var pavairot zivju resursus,” par divu pašvaldības īstenotu projektu pārklāšanos informēja Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Lita Kalniņa. Šī iemesla dēļ pašvaldība nevarēja zandarta mazuļus Teperī ielaist vēlāk, kad jau būtu pabeigta ezera augšteces tīrīšana.

SIA “Rūjas sivju audzētava” vadītājs Jānis Priedītis uzskata, ka kaitējumam zandartu mazuļiem nevajadzētu būt. “Ūdenstilpe ir pietiekami dziļa un platības ziņā liela. Nebūs tā, ka plēsīgās zivis apēdīs visus mazos zandartus. Nav pamata bažām, ka, pazeminot ūdens līmeni, zivju mazuļi aizskalojās projām, jo zivis iet pretējā virzienā, pret straumi,” uzsvēris Priedītis.

Līdzīgs viedoklis ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR speciālistiem – ja ūdens līmenis pazemināts pakāpeniski, zivju mazuļi rudens pusē jau ir pietiekami lieli, lai aizpeldētu.

Zandartu mazuļu ielaišana Teperī izmaksāja 508 eiro, finansējumu 100% apmērā sedza Zivju fonds.