Ziņas

Sabiedrība

Tautas tērpi sajauc galvas

Kam jāmaksā? Ja Deju svētku lieluzvedumam ieplānoti tik dārgi tērpi, to izgatavošanas finansēšanu nevar prasīt tikai pašvaldībām.Foto: ilustratīvs

Pēdējās nedēļās izraisījusies plaša diskusija un neizpratne par gaidāmo Latvijas simtgades svinībām veltīto Deju svētku uzvedumu “Māras zeme”. Svētku virsvadītāji iecerējuši, ka lieluzveduma dalībnieki izdejos stāstu ne tikai par Latviju simts gados, bet ieskatīsies vēsturē dziļāk, līdz pat 12. un 13.gadsimtam, izstāstot stāstu par cilvēkiem, kas paaudzēs dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos varējuši izlolot savu valsti. Īpaši šim uzvedumam dejotājiem vajadzīgi tērpi, neder tie, kas ir kolektīvu pūrā. Tātad jāgādā jauni.

Kad par to jau pērn oktobrī tika informētas pašvaldības, iebildumu nebija, jo saprotams, ka svētkiem jābūt krāšņiem, iespaidīgiem. Par to, ka uzveduma dalībniekiem tērpi jāfinansē tikai no pašvaldību budžeta, runāts netika. Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē novadu un pilsētu vadītāji vienbalsīgi nolēma, ka neatbalstīs šo tērpu finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem. Pašvaldības nav gatavas pirkt tērpus, kurus varēs izmantot tikai vienu reizi un no kuriem ilgtermiņā nebūs ieguvuma. Vadītāji norādījuši, ka vairāku gadu garumā saplānojuši tautas tērpu atjaunošanu kolektīviem pēc iepriekšējiem standartiem un tam paredzējuši naudu. Arī atgādināts, ka tie nebūt nav vienīgie izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos svētkos 2018.gadā.

Pašvaldībās parēķināts, ka viens tērps deju lieluzvedumam varētu izmaksāt ap 120 un vairāk eiro.

Auduma izmaksas vienam dejotājam varētu būt ap 40 eiro, pārējās jau atkarīgas no iespējām – kurš šūs tērpus, paši dejotāji vai kāda vietējā šuvēja, vai varbūt tiks organizēts iepirkums. Audumu svētku rīcības komiteja sola sagādāt no Ķīnas, tas pašvaldībām jānopērk un jāsašuj.

Pārgaujas novadā darbojas četri dažādu paaudžu deju kolektīvi. Novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzīst, ka patlaban par tērpiem kolektīviem nav jāsaspringst. “Arī dejotājiem teicu – ja valsts līmenī iecerēts, ka vajag šādu uzvedumu, tad tā izmaksas nedrīkst gulties tikai uz pašvaldībām. Valstij jādod sava daļa. Latvijas simtgades rīkošanai plāno tērēt gandrīz 60 miljonus eiro, tad Deju svētku idejas īstenošanai arī varētu piešķirt pāris miljonu,” viedokli pauž Pārgaujas novada pašvaldības vadītājs.

Arī no Vecpiebalgas gaidāmajiem svētkiem gatavojas četri deju kolektīvi.

Par iecerēto lieluzvedumu “Māras zeme” novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone saka: “Jebkuras kaprīzes par jūsu naudu! Radies iespaids, ka patlaban tā rīkojas svētku organizatori. Ne valsts, ne pašvaldības nav tik bagātas, lai varētu atļauties kaprīzes. Skumji, ka nemākam nosvinēt svētkus.”

Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins nosaka strikti: “Neatbalstu”. Viņš atzīst, ka droši vien lieluzvedums iecerēts grandiozs un skaists, bet Latvijas simtgadē ir jāizdzied un jāizdejo latviešu klasika. Vēlreiz jāpriecājas par tām dziesmām un dejām, kuras ir vērtība mūsu kultūras pūrā.

“Lieluzvedums nav iecerēts īstajā vietā un laikā. Tas ir deju svētku virsvadītāju ambīciju piepildījums, kura īstenošanā tiek aicināta visa sabiedrība. Neredzu jēgu ieguldīt pašvaldības naudu šādam pasākumam. Filozofiski skatoties, ir aizmirstas latviskās vērtības – saimnieciskums, taupīgums un prātīgums. Tā ir latviskā dzīvesziņa. Ar to jālepojas, jānodod nākamajām paaudzēm,” pārdomās dalās novada vadītājs un pastāsta, ka Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvam “Zeperi” jau ir ļoti līdzīgi tērpi, tie ir etnogrāfiski, nevis stilizēti, kādi būs jāšuj. Ar tiem kolektīvs regulāri uzstājas.” Iegādāties tērpus vienam koncertam ir izšķērdība, nevis saimnieciska rīcība,” uzsver Ainārs Šteins.

Cēsu deju apriņķa kolektīvu koordinators, arī vairāku deju kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna atzīst, ka ažiotāžu kārtējo reizi izraisījis komunikācijas trūkums. “Kad tika apstiprināta lieluzveduma koncepcija, ar to bija jāiepazīstina pašvaldības, jo to kolektīvi piedalīsies svētkos, īstenos virsvadītāju ieceres. Tad arī vajadzēja vienoties, par ko kurš maksā,” saka Uldis Blīgzna un piebilst, ka diemžēl no svētku koncepcijām nebija variantu, ko izvēlēties.

“Attieksme – jāgādā tērpi – ir aizvainojusi pašvaldību vadītājus. Dejotājiem lieluzveduma ideja patīk, ir kolektīvi, kuri saka – dodiet audumu, šūsim paši. Nav tā, ka šie tērpi derēs tikai vienam lieluzvedumam. Novados tiek rīkoti visdažādākie pasākumi, svētki, ir dejas, kurās tos varēs vilkt. Daudz dzirdēts, lai taču reiz meitas beidz dejot apakšveļā ar šķēlumiem,” pārdomās dalās Uldis Blīgzna un uzsver, ka ir jāuzticas profesionāļiem. Arī iepriekšējos svētkos bijušas dejas, kuras dejotājiem nepatika, taču, dejojot laukumā, kontekstā izprotot ideju, tās iederējās veselumā.

Neizpratne un arī sašutums izskan par to, ka audumu tērpiem valsts pirks Ķīnā.

“Jau daudzus gadus kolektīvi tērpiem lina audumu pērk Lietuvā, citus Ķīnā. Vestes dejotājiem ir vien no Ķīnas audumiem. Latvijā tādus vienkārši neražo,” atgādina Uldis Blīgzna.

Pašvaldības vētī un pieņem šī gada budžetus. “Budžetā naudu dejotāju tērpiem neesam paredzējuši. Ja citas izejas nebūs, nauda būs jāmeklē. Pašvaldības atzinušas – ja citi pirks audumu un šūs, mēs taču savus dejotājus neatstāsim mājās,” saka Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins un uzsver, ka šajā situācijā labi, ka par to runā visos līmeņos.

Arī Pārgaujas novada deputāti šīgada budžetā neplāno atvēlēt naudu deju kolektīvu tērpiem lieluzvedumam “Māras zeme”. “Divos gados, kaut kam atņemot, protams, to naudu var atrast. Nerīkosim kādus novada pasākumus. Uzskatu, ka tā tērēt naudu tērpiem nav saprātīgi. Rodas arī jautājums – kam domāti šie svētki – vienai izpildītājfirmai vai dejotājiem un skatītājiem,” viedokli pauž Hardijs Vents un uzsver, ka pašvaldību lēmums bijis vienbalsīgs – svētkus nedrīkst rīkot tikai uz pašvaldību rēķina.

“Skumji, ka nemākam nosvinēt savas valsts simtgadi. Deju svētku krāšņums taču ir arī novadu krāsās, to tautastērpos laukumā, estrādē, gājienā. Katru gadu pašvaldības piešķir naudu, lai kolektīvi atjaunotu tērpus, iegādātos jaunus. Nenoliedzu, ka tērpi lieluzvedumam ir skaisti, bet to izmaksas ir par lielām, nedrīkstam nerēķināties ar citām iedzīvotāju vajadzībām. Svētki jārīko visiem kopā – sava daļa jādod valstij, sava – pašvaldībai un svētku dalībniekiem,” pārdomās dalās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone. Novada dome šīgada budžetā tērpu iegādei gaidāmajiem Deju svētkiem paredzējusi desmit tūkstošus eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība, paužot pašvaldību viedokli, uzsvērusi, ka nepieciešams cits veids, kā šo situāciju atrisināt, jo tērpu finansēšana būs dārga, turklāt tai nevajadzētu gulties tikai uz pašvaldību pleciem. Kultūras ministre Dace Melbārde pēc pašvaldību nolemtā izteikusi aicinājumu respektēt pašvaldību dominējošo viedokli un strādāt pie citiem uzveduma “Māras zeme” tērpu risinājumiem. “Radošā grupa un katrs tās dalībnieks atsevišķi ir vairākkārt pierādījuši spēju radīt neaizmirstamus svētkus. Trūkstošais un ļoti būtiskais pavediens kopējā darbā ir nepietiekams skaidrojošais darbs deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem, kas ar katru gadu aizvien aktīvāk uzstāj uz savām tiesībām būt uzklausītiem un sadzirdētiem. Šo vēlmi nevar ignorēt. Esmu pārliecināta, ka tieši cieņpilnā dialogā ir rodami risinājumi uzveduma tālākai veidošanai,” sacījusi Dace Melbārde. Viņa arī aicinājusi visus dalībniekus apzināties, ka dejotāju kopienu svētkos veido 15 000 cilvēku. Dažādie viedokļi un redzējumi var aktualizēt galvenās bažas, tomēr gala izvēles paliek mākslinieciskajiem vadītājiem un radošajai grupai, kas uzņemas atbildību par māksliniecisko kvalitāti un redz radošā darba koptēlu. Ministre paudusi pārliecību, ka dejotāju kopiena valstī ir ļoti labi organizēta un, kopā pārvarot grūtības un vienam otru atbalstot, arī 2018.gada deju svētkus izdosies izveidot par neaizmirstamu kultūras notikumu.

Tuvākajā laikā plānots rīkot seminārus visos Latvijas reģionos, lai ar deju kolektīvu vadītājiem izrunātu neskaidros mākslinieciskās koncepcijas un repertuāra jautājumus.