Drustu centrā sestdienas vakarā cilvēku bija krietni vairāk, nekā ierasts. Reti kura ceļš neveda uz kultūras namu. Pamazām vien zāle bija pagasta ļaužu, arī kaimiņu pilna. “Tāda dzimšanas diena ir tikai reizi mūžā,” smejot saka sanākušie, jo katram gribas būt klāt notikumā – Drustu tautas nama 90.jubilejā. Tai ikviens amatiermākslas kolektīvs gatavojās īpaši. Braucienā pagātnē piedalījās sieviešu ansamblis “Dienvidvējā”, amatierteātra “Lērums” aktieri, deju kolektīvs “Cinītis”, jaunie dejotāji Laura un Kristers.

“Mainījušies laiki, iekārtas, gājis visādi, bet drustēnieši vienmēr bijuši aktīvi, grib satikties, paaudzes iet kopā, nav tā, ka katrs par sevi. Pašdarbnieki vienmēr dziedājuši, dejojuši, spēlējuši teātri un kārtīgi ballējuši,” “Druvai” sacīja drustēniete Vija Ķīķere. Drustos izsenis ir tradīcija, ka balles notiek pie galdiņiem. Katrs var pārliecināties, ka sākumā katrai kompānijai savs galdiņš, beigās jau visi sēž pie viena. Un ballējas ne tikai jaunā un vidējā paaudze, kopā turas visi. Tie, kuri nedanco, vērtē dancotājus un pārus. Balles Drustos gadiem bija izslavētas arī kaimiņu ciemos un pagastos.

Katram drustēnietim atmiņā kāds pasākums, koncerts, izrāde. Maira Strazdiņa atminas Marijas Naumovas un Rozenštrauha koncertus, kad zāle bija klausītāju pārpildīta. Dzintra Bumbiere pastāsta par Mātes dienas koncertu, kurā toreiz Drustu kluba vadītāja Gunita Seržāne a capella nodziedājusi dziesmu “Mātei”, zāle iestājies klusums, cilvēkiem bijušas acīs asaras.

“Vienmēr pasākumi bijuši pārdomāti,” uzsver Dzintra Bumbiere. Arī tā ir tradīcija – ja rīko, tad lai katrs, kurš atnāk, te jūtas labi, atpūšas, uzzina ko jaunu. “Paši domājam, darām. Par to, kāda svētku reizē izskatīsies zāle, daudz diskutējām. Tai bija jābūt svinīgai,” saka Drustu tautas nama vadītāja Inga Pērkone un uzsver, ka gadu desmitu gaitā mainījies tikai nama nosaukums – biedrības nams, kultūras nams, klubs, tautas nams, bet tas, kas tajā notiek, vienmēr pulcējis cilvēkus. “Protams, vara katrā laikā uzlika savus akcentus, aizliegumus, bet tas neliedza cilvēkiem nākt kopā, veidot ciema vai pagasta sabiedrisko dzīvi. Par to, kā kādreiz gājis, ko darījuši, stāsta drustēniešu atmiņas, kas glabājas muzejā un tautas namā. Arī šodiena jau ir vēsture, kas, cerams, paliks atmiņā,” domās dalās Inga Pērkone.

Tautas nama mazajā zālē iekārtota izstāde, kur fotogrāfijās visa nama vēsture. Pirmā lappuse atvērta 1924.gadā, kad tika nolemts veco krogus ēku un zirgu stadulas vietu pārbūvēt par Drustu Viesīgās biedrības namu.

1925.gada decembrī pagasta sabiedrība sanāk savā namā, kur ir 460 sēdvietas, balkons, garderobe. Te cilvēki nāca uz kino, ballēm, dibinājās koris, te padomju laikā notika gan lielas sapulces, gan ideoloģiski pasākumi, te atmodas gados drustēnieši kala rītdienas plānus, kopā priecājās, ja kas izdevās. Drustu pagasta padomes deputāti, kurus vadīja Maija Plūme, pieņēma lēmumu, izmantojot iespēju piesaistīt ES finansējumu, ka nams jāatjauno. Darbus pabeidza Raunas novada dome, un 2010.gada 6.martā pēc renovācijas tautas nama zāle bija skatītāju pārpildīta.

“Tautas nams ir un būs vajadzīgs drustēniešiem. Rudenī, ziemā te vienmēr ir pasākumi, koncerti, mēģinājumos tiekas pašdarbnieki,” saka Maija Plūme.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, sveicot drustēniešus tautas nama deviņdesmitgadē, vēlēja, lai tā logos vienmēr ir gaisma, lai uz to vienmēr nāk cilvēki. Tā vienkārši bijis vienmēr. Taču, kā atzīst drustēnieši, patlaban vislielākās bažas raisa vēl aizvien regulārās ziņas, ka kāda ģimene no pagasta aizbraukusi. “Brīvdienās sabrauc tie, kuri strādā citur, tad ballēs ir cilvēki, var notikt mēģinājumi. Tautas nams ir vieta, kur satiekamies. Tas ir skaists, plašs, silts,” pastāsta Inga Pērkone un piebilst, ka paaudzēs drustēnieši te mācījušies dejot, kopā dziedāt, teātri spēlēt.

Tagadējiem drustēniešiem – visām paaudzēm – tradīcijas jāturpina. Tāpat kā kādreiz jāmāk ballēt līdz rītam. Tautas nama jubilejā tas izdevās godam. Citādāk nemaz nevar būt.