Ziņas

Sabiedrība

Tarifs augsts, bet ar tendenci samazināties

Dzīvokļos silti! Par siltumu katras mājas iedzīvotāji maksā tik, cik patērējuši.Foto: Māris Buholcs

Siltumenerģijas tarifu tabulā Cēsis vienmēr bijušas augšgalā, arī šobrīd situācija nav mainījusies. Kā rāda informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājas lapā, visdārgākais tarifs ir Saulkrastos un Zvejniekciemā – 69,98 EUR/ MWh, tad seko divi ciemi Ropažu novadā – 63, 69 EUR/ MWh, tad Cēsis – 62,02 EUR/ MWh. Visas cenas norādītas bez PVN.

Te gan jāpiebilst, ka karte SPRK mājas lapā nesniedz pilnu ainu, jo Regulators apkures tarifu nosaka tikai aptuveni 60 siltumapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, citviet tos nosaka pašvaldības, arī tur tarifi ļoti atšķirīgi.

2005.gadā Cēsu pilsētas dome situma ražošanu nodeva uzņēmumam “Cēsu būvnieks”, bet 2009. gadā to pārņēma esošais operators. SIA “Cēsu siltumtīkli” direktors Juris Ņilovs stāsta, ka šajos gados veiktas nozīmīgas investīcijas, kas beidzot sāk dot atdevi. Šobrīd Regulatoram iesniegts jauns tarifa projekts, kas būs mazāks nekā esošais.

“Jāsaprot, ka vēsturiskais mantojums, ko saņēmām, bija smags, un sekas joprojām jūtamas. Ilgus gadus Cēsīs nekas netika darīts siltumapgādes sistēmas uzlabošanā, tāpēc vajadzēja sakārtot visu saimniecību. Ja viss novests gandrīz līdz avārijas stāvoklim, jāiegulda lieli līdzekļi, lai sakārtotu. Tagad investīcijas sāk sevi pierādīt un varam runāt par cenu samazinājumu.

Dzirdēts sakām, kāpēc vajadzēja būvēt šķeldas katlu, mainīt maģistrālos tīklus, ja cena jūtami nesarūk. Ja nebūtu šķeldas katlu mājas, cena par siltumu šobrīd būtu krietni augstāka,” norāda J. Ņilovs.
Šķeldas katlu māja darbojas jau ceturto apkures sezonu, ar to tiek saražoti 75-78 procenti visa siltuma, tikai nepilni 30 procenti ar gāzi.

Uzņēmums joprojām katru gadu veic lielas investīcijas, un šis gads nav izņēmums. Novada domē saskaņotas plānotās investīcijas 2017.gadam vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. J. Ņilovs informē, ka svarīgākais darbs būs maģistrālā posma, kas ved caur tirgus teritoriju, nomaiņa: “2015.gadā tur notika avārija, šobrīd tā ir vājākā vieta, ko nepieciešams mainīt. Plānoti arī remonti, apkopes katlu mājās, citi nepieciešamie darbi, lai apkures sezonu varētu gaidīt bez bažām.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsver, ka ar operatoru pašvaldība ir apmierināta, jo visas solītās investīcijas veiktas ar uzviju: ” Padarīts daudz, arī tarifs pirms diviem gadiem jau saruka, bet tas relatīvi joprojām ir augsts. Tā vienmēr bijusi Cēsu sāpe, ka ar siltuma tarifu esam dārgāko galā. Tam ir objektīvi iemesli. Kaut vai tas, ka Cēsis ir teritoriāli liela pilsēta ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju blīvumu. Ja būtu vairāk patērētāju, siltums kļūtu lētāks. Vienkārša patiesība, jo lielāks patērētāju skaits, jo zemākas izmaksas.”

Pašvaldība daudzus gadus cenšas palīdzēt iedzīvotājiem, līdzfinansējot siltināšanas projektus, jo tur viens ieguldītais eiro dod būtiskāku atdevi, nekā samazinot pārvades zudumus par dažiem procentiem.

Arī J. Ņilovs norāda, ka racionālāk būtu, ja pilsētā būtu viena katlu māja, taču šobrīd bez centrālās ir vēl četras lokālās katlu mājas, kas apsilda konkrētus mikrorajonus. Katrā ir savi zudumi, ražošanas izdevumi, arī tas ietekmē tarifu. Taču tehnoloģiski nav iespējams centrālajai katlu mājai pievienot, teiksim, Viestura ielas kvartālu, to neļauj pilsētas reljefs.

Pēc uzņēmuma direktora teiktā, nav pareizi visu mērīt tikai pēc siltumenerģijas tarifa lieluma: “Tas, cik katram iedzīvotājam jāmaksā par siltumu, nav atkarīgs tikai no tarifa, bet vairāk no tā, cik ekonomiski tas tiek tērēts. Daudz pareizāk būtu siltuma izmaksas rēķināt pēc tā, cik izmaksā viena kvadrātmetra apsilde konkrētā vietā. Siltinātajās mājās kvadrātmetra apkures izmaksas Cēsīs ir krietni lētākas nekā tajās pilsētās, novados, kur siltums lēts, bet mājas nav siltinātas, jo tur nedomā par taupīšanu. Māju iedzīvotājiem kopīgi jādomā par siltumenerģijas taupīšanu, jo kārtīgi neaizvērtas mājas durvis, vaļā atstāti pagraba logi un tamlīdzīgi sīkumi tērē siltumu, bet gada garumā no tā sakrājas liela summa.”

Daudz rakstīts par parādu situāciju, arī šoreiz vērts nedaudz tajā ieskatīties. Pilnībā to nav iespējams izskaust, taču situācija arvien uzlabojas. Bija laiks, kad, rēķinot eiro valūtā, parāds bija ap miljonu, šo apkures sezonu uzsākot, tas bija nedaudz virs 200 tūkstošiem eiro, kas bijis zemākais līmenis pēdējos gados. Ziemā gan parādu apjoms pieaug, šobrīd tas sastāda nepilnus 400 tūkstošus eiro.

Latvija ir vēl kādu pārmaiņu priekšā, jo 3.aprīlī beigsies “Latvijas Gāzes” monopols un gāzes tirgus tiks atvērts citiem piegādātājiem. Šis brīdis tika gaidīts ar lielām cerībām uz cenu kritumu, taču J. Ņilovs norāda, ka cerības, iespējams, neattaisnosies: “Tiesa, šobrīd nav nekādas skaidrības, kā būs. Viss liecina, ka tā būs krietni augstāka, nekā bija plānots. “Latvijas Gāze” noteikusi tarifus par sadali, pārvadi un uzglabāšanu, nav zināma pati gāzes cena, līdz ar to siltuma ražotāji visā valstī ir neziņā, kā tirgus atvēršana ietekmēs darbību.