Viss sākās ar ziņu uz Rāmuļiem vecmāmiņai Lilijai Jansonei. Mazdēls Liepā pie veikala pa logu ieraudzīja lielu putnu. Nofotografēja un aizsūtīja. Lai gan bildē tas bija vien mazs punktiņš, viņa atpazina – tā ir medņu mātīte. Tālāk tika dota ziņa citiem putnu draugiem. Kurš varēja, brauca turp, arī liepēnieši piestāja un interesējās, kas tas par putnu.

Interesenti devās savās gaitās, mednis palika Liepas liepā. Ar to stāsts nebeidzas. Pēc vairākām stundām kāda ģimene brauca no Valmieras un pie dzelzceļa pārbrauktuves ieraudzīja lielu vistu. Nodomāja, ka kādam izbēgusi. Paņēma, aizveda radiniecei. Skaidrs, ka kādas smalkas šķirnes, ja jau tik liela. Guntra Jaunzeme saprata, ka nav, kur vistu turēt, piezvanīja kaimiņienei Valdai Rozenbergai, varbūt kūtiņā vieta atradīsies. Valda aizbrauca apskatīt. “Medni dabā nebiju redzējusi, spriedu, ka varbūt irbe,” stāsta Valda. Viņa aizveda medni uz savām mājām, palaida pļavā. “Zvanīju vietējam putnu pazinējam Aivaram Vilnim. Viņš smējās, ka irbe ir tik liela kā vārna. Aivars arī pastāstīja par medni pie veikala, atsūtīja bildi. Tā bija tā pati medņu māte,” notikušo atminas Valda un piebilst: “Putns staigāja pa pļavu, knābāja zālīti. Vakarā, kad tuvojos, pacēlās spārnos. Nākamajā rītā staigāja pa pagalmu. Tiklīdz dzird, ka tuvojos vai kādu troksni, lido prom. Toties vakarā turpat pļavā ganījās buciņš. Tam nepievērsa nekādu uzmanību.”

Tā mednene vairākas dienas dzīvoja pa lauku. Tad kādurīt ienāca pagalmā. “Sāka staigāt pakaļ, piesēdās, gribēja, lai glauda. Ļāva sevi ņemt rokās,” stāsta Valda un piebilst, ka sazvanījusi ornitologu Viesturu Ķerus, prasījusi padomu. Speciālista padoms bijis vienkāršs – likt putnu mierā. “Nā­kamajā dienā mednene vēl bija redzama laukā, nu vairs nav,” pastāsta Valda.

Putnu pētnieks Sandis Laime, tāpat citi putnu draugi, uzdod tikai vienu jautājumu – no kurienes mednis uzradās. S.Laime ieskatījies medņu mātītes iepriekšējo novērojumu datumus uz ceļiem starp Liepu un Cēsīm: Dukuļi, 19.04.2015., Ģībolas, – 21.04.2015., Jāņmuižas centrs – 21.04.2017., Cēsis, Lauciņu karjers – 20.04.2019. Un tagad Liepas centrs – 22.04.2020. “Ne­atkarīgi no gada mednis iznāk no meža ļoti līdzīgos datumos. Vēl viens aktuāls jautājums – vai tas ir viens un tas pats putns?” saka putnu pētnieks.

S.Laime pastāsta, ka aprīļa otrā puse ir medņu riesta laiks. Liepas pusē gan nav riesta vietu, tuvākās ir Sudas purvā. Putnu vērotājs Andris Klepers vērtējis, ka piemērots biotops varētu būt Dunduru silā aiz Grīviņiem vai bruņoto spēku meža masīvā starp Liepu un Jāņmuižu. “Mežus izcērt, ja iztramda riestu, putni pamūk, kur kurš. Tie nelaimīgi klīst, nav, kur dēties. Pirms dažiem gadiem Raiskuma pusē vienās mājās arī ieradās medņu vista. Padzīvoja, pārlaida riesta laiku, nomierinājās un atgriezās mežā. Raunā dzirdēts, ka redzēts tēviņš,” pastāsta S.Laime un atgādina, ka medņu tēviņam labāk netuvoties, tas var uzbrukt un nopietni savainot. Riesta laikā putni ir apdulluši, tā ir viņu tipiska uzvedība.

“Interesanti, ka vairāk par vienu medni nav redzēts,” bilst S.Lai­me un uzsver, kad nav riesta, medņus redzēt var ļoti reti. Tie ir tramīgi putni, tas nekas, ka lieli.