Ziņas

Sabiedrība

Svinības četru valstu mūzikā

Cēsīs. Ieceri valstu simtgades atzīmēt ar muzikālām svinībām Latvijā aktīvi atbalstīja četru valstu mūzikas pedagogi: Laima Bieliūniene ( 1. rindā no kreisās), Deimante Baranauskiene un Nijole Mateikiene (visas no Lietuvas), Lelde Krastiņa (idejas par koncertu autore), Anne Nogu no Igaunijas, Vigo Račevskis un Aivars Radziņš (otrajā rindā no kreisās) no Latvijas, Keio Somelts (no Igaunijas), Marks Lākso (Somija). Foto: Edgars Jonaitis

Cēsnieku aicinājumam svinēt vienuviet četru valstu simtgades ar katrai valstij raksturīgu mūziku, atsaucās Somijas, Igaunijas un Lietuvas mūzikas pedagogi.

Sestdien Vidzemes koncertzālē viesi no katras valsts uzstājās kopā ar saviem muzikālajiem audzēkņiem. Četru valstu dalībnieki kopā bija izveidojuši koncertu, kurā jaunatne palepojās ar savu muzicēšanas prasmi, ar savas dzimtenes mākslu.

Koncertā Cēsīs bija iespēja dzirdēt katrai tautai nozīmīgus skaņdarbus, bet ekrāns rādīja ziemeļnieciskas dabas ainavas un jauno cilvēku prieka izpausmes valsts jubilejas laikā. Somijā valsts simtgadi sagaidīja pagājušajā rudenī, Igaunijā un Lietuvā tā pienāca šoziem, februārī.

Pirms mērot ceļu uz Latviju, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas draugi – pedagogi un audzēkņi – bija rūpīgi gatavojušies. Katrs latviešu skatītāju gribēja iepazīstināt ar savas tautas kultūru koncertā “4×100”. Sko­lēni un skolotāji dalījās ar savas valsts tradīcijām, iepazīstināja ar tautas mūziku.

Lietuvieši no Rokišku mūzikas skolas sāka uzstāšanos ar uzrunu latviešu valodā. Sveicieniem sekoja Lietuvas simtgadē dziedātās lietuviešu tautas dziesmas, tās izpildīja koklētāju ansamblis.

Somijas jauniešu ģitāristu ansamblis no Kuopi pilsētas konservatorijas uzstāšanos sāka ar Žana Sibeliusa komponēto himnu “Somija” un turpināja ar tautas dziesmām, kuras attēlo somu kultūru un dabu, tajā skaitā sniegotajā Karēlijas pussalā.
Viesi no Igaunijas Ziemeļdaļas, Cēsu draugu pilsētas Rakveres, svinēt svētkus Latvijā bija gatavojušies jo īpaši, viņi arī bija ieradušies kuplā skaitā. Bija mūzikas skolas bērni, kuri spēlē zvanu ansamblī, jaunieši no kora studijas un Rakveres ģimnāzijas kora. Priekšnesumus igauniski veidoja daudzbalsīgi dziedātas senas kāzu dziesmas.

Cēsu Mūzikas vidusskolas jaunieši koncertam bija gatavojuši priekšnesumus, kas aizkustināja viesus. Diriģentu Aivara Radziņa un Jāņa Frīdenfelda iestudēti, skolas pūtēju orķestra izpildījumā skanēja viesiem labi pazīstami skaņdarbi, kuru autori ir katras nācijas lepnums. Svētku kulmināciju orķestris sāka ar latvieša Jura Karlsona “Svinīgo mūziku” un turpināja ar somu autora Sibēliusa opusu no simfoniskās poēmas “Somija”. Tās diženais skanējums akustiskajā koncert­zālē ienesa ziemeļu elpu. To papildināja igauņu komponista Kustas Kikerpu skaņdarbs pūtēju orķestrim. Iespaidīgi izpildītu veltījumu piedzīvoja Cēsu draugu pilsētas Rokišku viesi. Latviešu jauniešu orķestra izpildījumā skanēja arī Lietuvas tautai tik nozīmīgā Jakoba de Hāna kompozīcija “Lietuvas sirds”. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas orķestra priekšnesumi vainagojās ar Raimonda Paula skaņdarbiem no muzikālās poēmas “Meža gulbji”, kurus orķestrim instrumentējis Vilis Kokamegi.

Sestdien koncerta apmeklētāju vidū visvairāk bija vecākās paaudzes cēsnieku, kas drukātajos izdevumos bija izlasījuši, ka notiks Cēsu pašvaldības finansiāli atbalstīts koncerts, kurā uzstāsies topošie mūziķi no četrām valstīm, un ieeja tajā bez maksas. Taču Vidzemes koncertzāle savā interneta lapā nebija atzīmējusi šo notikumu, tādēļ, šķiet, informācija nebija nonākusi pie daļas cēsnieku, jo divas trešdaļas sēdvietu zālē palika tukšas, četru valstu simtgades svinībās cēsnieku ģimeņu ar bērniem tikpat kā nebija. Samulsuši bija ne tikai potenci­ālie vietējie klausītāji, bet arī igauņu bērnu vecāki Rakverē. Viņi bija cerējuši, ka iepriekš izlasīs par šo notikumu – Baltijas valstu un Somijas simtgadei veltīto koncertu, kuram gatavojas bērni un jaunieši.