Ziņas

Sabiedrība

Sviests jau dārgāks, celsies arī citas piena produktu cenas

Kļūst dārgāk. Piena produktu cenas sāka kāpt gada sākumā.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Piena produktu cenas gada turpmākajos mēnešos Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī, vai arī paaugstināsies vēl vairāk.

Raugot, kāda ir situācija vēsturiskajā Cēsu rajonā, secinām, ka pašlaik cena cēlusies tikai sviestam. Dažādās Cēsu tirdz­niecības vietās sviestam ir akcijas cena, tā nu šur tur pa kādam plauktam stāv tukšs. Sviesta paciņai (180 grami) cena svārstās no 1,20 – 2,45 eiro, atkarībā no tauku satura. Savukārt margarīns pieejams, sākot ar 0,58 eiro par 400g līdz 1,29 eiro par tādu pašu sva­ru.

Sešu lauku veikalu īpašniece Baiba Jukņēviča no Amatas novada Skujenes pagasta saka, ka pašreizējā sviesta cena nebūt nav galējā, tas būšot vēl dārgāks. “Ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu, piena produktu trūkst. Dārgo sviestu vēl neesam saņēmuši, tomēr esam gatavi, ka pircēji izvēlēsies citus produktus, piemēram, margarīnu. Cenu kāpuma iemeslu mēs, veikalnieki, nezinām, varam tikai minēt.

Pašlaik iepērkam sviestu, kam 180 gramu paciņas cena palielinājusies par 60 – 70 centiem, taču zinām, ka tas ir starpposms, lai iedzīvotājiem nebūtu tik liels šoks. Runā, ka “Valmieras piena” sviests, kas vēl tikko maksāja 1,80 eiro par 180 g smago paciņu, maksās aptuveni trīs eiro. Protams, pārstrādes uzņēmumi var piedāvāt preci par cenu, kādu vēlas, bet veikali neņems, tāpēc pastāv neliela cerība, ka cena varētu kristies.

Ne tik sen sviesta paciņa maksāja no 1,40 (ar atlaidi) līdz 1,80 eiro, tad cena pieauga. Zinot gaidāmo situāciju, iepirkām vairāk sviesta par starpposma cenu – 2,15 eiro par 180 gramu smago paciņu, un aģents teica, ka mums vēl paveicies. Tā kā visas sviesta paciņas par 2,15 eiro gabalā jau izpirktas, veiksim jaunu pasūtījumu, rēķināmies, ka cenas būs no 2,50 līdz trīs eiro par ierasto paciņu. Tanī pašā laikā lietuviešu ražotais sviests maksā zem diviem eiro par apmēram 200 gramu iepakojumu, taču par to nevar priecāties, jo arī izplatītāji sapratīs situācijas izdevīgumu un dempingu neviens nepieļaus.

Veikalnieki savstarpēji runā, ka nākammēnes cena celsies pārējiem piena produktiem, taču par cik – nezinu,” saka B. Jukņēviča.

Savukārt tirdzniecības centra “Solo” prečzine Inga Krešova nav novērojusi būtisku iedzīvotāju pirkumu paradumu maiņu, tomēr piekrīt, ka piena produktu trūkums plauktos ir izteikts.

“Cilvēki, kuri līdz šim pirka sviestu, tagad nepērk tik bieži vai tik daudz, tomēr pēdējais sviests, ko iepirkām no “Straupes piena”, par lielāku cenu tomēr iztirgots. Kāda klientu daļa pāriet uz margarīnu, kāda priekšroku dod mīkstajiem sieriem,” raugoties preču pavadzīmēs, saka I. Krešova. Viņa piebilst, ka jūlija sākumā piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” ražotais “Lauku sviests” 200 gramus smagā paciņā maksāja 1,82 eiro, bet šobrīd 2, 03 centi.

Pie veikala satiktā pensionāre Velga Rudzīte rāda, ka gājusi tieši pēc sviesta paciņas: “Runāju ar pārdevēju, un mani jau pabrīdināja, ka drīz cenas sakāps debesīs. Ja sviests kļūs vēl dārgāks, nekas cits neatliks, kā pāriet uz margarīnu. Sviests, protams, veselīgāks, bet ko padarīt?”

Arī Artis Zvejnieks no Amatas novada šodien iepircies Cēsu lielveikalā: “Šo to pa ausu galam dzirdēju, bet neesmu īsti iedziļinājies šajā jautājumā. Principā visu nosaka cena. Ja lētāks ir ievestais piens – pērku to, ja atlaide Limbažos ražotajam skābajam krējumam, izvēlos to. Sviestu nelietoju jau sen, tāpēc tā sadārdzinājums mani neuztrauc, bet pensionāri, kas pieraduši pie sviesta, varētu būt sašutuši. Īsti normāli tas nav. Man vienmēr radies jautājums- kā lietuvieši un igauņi var saražot pienu, ka ar visu transportēšanu sanāk lētāks par mūsu pašu ražoto? Nesaprotu. Tad, kad mūsējie iemācīsies konkurēt ar ievesto preci, tad arī būšu pat­riots. Pagaidām visu nosaka maciņš.”

Piena produktu cenas sāka kāpt gada sākumā, un ne visi ražotāji ir pacēluši produkcijas cenas, jo līguma nosacījumus ar veikaliem nemaina ik pēc mēneša – tas ir sarunu process. Tomēr cenu paaugstināšanās sekos, ja kādu iemeslu dēļ pasaulē nekritīsies piena iepirkuma cena.

Viens no iemesliem ir piena tauku cenu kāpums, jo pēc tiem globālajā tirgū audzis pieprasījums. “Bija laiks, kad uzskatīja – piena tauki un sviests ir kaitīgs, uzturā jāpāriet uz augu taukiem. Tagad popularitāti guvusi tēze, ka palmu eļļa, ko līdz šim daudz izmantoja pārtikā, ir ļoti kaitīga Tagad daudzi kā mārketinga instrumentu izmanto apgalvojumu, ka viņu produkcijā nav palmu eļļas,” sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe, piebilstot, ka tamdēļ ir audzis pieprasījums pēc govs piena taukiem.