Ziņas

Sabiedrība

Svētki Rozēs atdzīvina ciemu

Kopā, lai priecātos Gājienā Rozes ciema katrs iedzīvotājs centās sevi, māju kā īpaši parādīt.Foto: Sarmīte Feldmane

Svētki Rozes ciemā radīja interesi arī kaimiņos, jo pēdējos gados nekādi vērienīgi pasākumi te ļaudis kopā nebija pulcējuši.

Kādreiz gan, tagad atminas rozēnieši, kurš gan nezināja “Zelta druvu” Raunas pagastā. Tā arī kolhoza vārdā lielākoties Rozes sauca, jo visa dzīve bija pakārtota kopsaimniecībai. Pēc pārmaiņām dzīve šajā centrā apsīka, uzņēmējdarbības veiksmes stāsts arī izpalika, tam šķēršļus lika un arī tagad turpina likt putekļainais grants ceļš. Kaut ir klubs, zāle saiešanām tiek izmantota reti, pāris reizes gadā. Blakus ir Jauniešu centrs, bibliotēka, tie tukši nestāv.

“Rozēnieši ideju par svētkiem atbalstīja. Paši par visu domāja, rīkoja,” pastāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un uzsver, ka arī rozēnieši, tāpat kā visi citi latvieši, nemāk ar sevi lepoties, lielīties. Novadā šī ciema ļaudis velti tura sveci zem pūra.

Rozes ciema svētku dienā lieti apkārt gāja ar līkumu. Satikušies gājienā, visi bija pārsteigti – cik mūs daudz. “No mūsu mājas bija tie motociklisti ar baltajiem baloniem, tas ar zaļo balonu mums piebiedrojās,” lepna par savu māju, ielu un ciemu stāsta Dzintra Slišāne. Viņa atzīst, ka emocionāls brīdis bijis, kad gājiena laikā pametusi skatienu atpakaļ – galu nevarēja redzēt, cik ciemā daudz cilvēku. “Visi centušies. Katras mājas iedzīvotāji kaut ko izdomājuši, lai būtu interesanti pašiem un citiem,” domās dalās Dzintra un atklāj, ka par viņas, Saules ielas 10, nama izrādīšanos gādājušas Diāna Brikmane un Valentīna Ošmucniece.

Rozēniete Aira Kārkliņa atminas, kā kādreiz Rozēs līgoti Jāņi. Kluba vadītāja Betija iestudējusi “Skoderdienas Silmačos”. Līdz rīta gaismai dancojuši. Reiz Jāņa bērni ielaisti zālē, jo ļoti lija, tad zāle bija slapja, griežoties dejās, ūdens šķīda pa gaisu. Kāda bija apdziedāšanās, katrs tika apdziedāts. “No rīta pie kluba ieraudzīju meijas – pie mums ir svētki!” domās dalās Aira Kārkliņa.

Vairākas stundas Rozes muižā dažādu paaudžu ciema ļaudis piedalījās sacensībās, sevi radoši izteica. Darboties rosināja izstāde ” Darināts, gatavots, meistarots Rozēs. Līdzās pazīstamo rokdarbnieču – Laimdotas Grīnbergas, Dzintras Slišānes, Ainas Ģipsles, Ingas Bērziņas, Ainas Cērūzes – darbiem, arī Leona Kostova koka darbi, Antras Vasiļjevas un Ivetas Danenbergas sieri, vēl arī citi kārumi.

Strazdiņu ģimene jau septiņus gadus dzīvo Rozēs, audzina trīs meitas. “Ikdienā šķiet, ka te valda panīkums, cilvēku nav. Šodien patiešām ir svētki,” stāsta Dace Strazdiņa, dzīvesbiedrs Modris arī atzīst, ka tik daudz cilvēku ikdienā Rozēs nesatikt. Daudzdzīvokļu mājā, kur ģimene dzīvo, četri dzīvokļi ir tukši, draugi visi aizbraukuši darbā ārzemēs. Pašam darbs ir, par prombraukšanu nedomā. Vecākā meita Gabriela aktīvi piedalās dažādās sacensībās, mazās māsas Ella un Elise diendusu vada ratiņos.

“Svētkiem visi gatavojāmies ar lielu azartu, nācām kopā, domājām, darījām. Katram savs darāmais jāpaveic, lai svētki izdotos,” pastāsta Rozes muižas baronese jeb vienkārši Ārija Kažura, bibliotekāre. Koncertu piepildīt nebija grūti – dejo jauniešu deju kolektīvs no 80. gadiem, sieviešu ansamblis “Nianse”, ciema talantīgie bērni rādīja, kā prot spēlēt mūzikas instrumentus, dziedāt. Ārija Kažura sagādāja jautrus brīžus, stāstot, kādas savulaik kolhozniekiem bijušas iesaukas. Tik daudz cilvēku koncertā sen nebija redzēts. Te arī īpaši tika godināta vacākā un jaunākās ciema iedzīvotājas -Elza Ozola un mazās meitenes Ella un Elisa.

Pārsteigums bija torte, kuru, protams, rotāja saldas un greznas rozes. To cepa un garnēja Valentīna Ošmucniece, Vera Černuhina, Kristīne Buldure. Vera izteica pārliecību, ka ar katru gadu Rozes ciema svētki kļūs aizvien iecienītāki, tie būs kā satikšanās.

Daudzos interesi raisīja skaistais uzraksts, kas bija izrotāts ar rozītēm. Aira zināja stāstīt, ka to izgatavojis Jānis Vainiuss un, nemaz nezinot, novietojis tieši vietā, kur bijusi mājas lielā istaba. “Pagājušovasar Rozēs viesojās kāda kundze, kura bērnībā nākusi ar muižas bērniem spēlēties. Viņa rozēniešiem parādīja, kur muižas teritorijā kādas ēkas bijušas.

“Nākamvasar, ja vien rozēnieši gribēs, svētki būs,” solīja novada domes priekšsēdētāja. Un arī jauna tradīcija.