Aizvadīti Priekuļu svētki. Ieplānoti vēl Priekuļu novadā, bet sarīkoti jau dažas dienas pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā.

Tāpēc ne vairs novada, bet Priekuļu svētki. Tuvākajās nedēļās notiks svētki arī citos bijušā Priekuļu novada pagastos – šonedēļ Veselavā un Mārsnēnos, nākamnedēļ – Liepā.
Svētku rīkotāja Inga Cipe stāsta, ka jau pavasarī nolemts veidot pasākumus katrā pagastā, jo bijis skaidrs, ka grandioza svētku svinēšana nebūs ļauta: “Labāk, lai ir četri mazāki svētki, nekā plānot vienus lielus, kurus tā arī nevarētu sarīkot.”

Šoreiz Priekuļi bija kā pionieri novadu, pilsētu svētku rīkošanā, un no citiem novadiem pat braukuši skatīties, kā viss notiek.

Par svētku norises vietu bija izvēlēta Sporta birzīte. Daļa teritorijas nožogota, tajā varēja ieiet tie pasākuma apmeklētāji, kuri ir vakcinēti pret Covid -19 vai pārslimojuši un to varēja pierādīt ar Covid-19 sertifikātu. Pārējā birzītes teritorija bija pieejama ikvienam.

Svētku programma, salīdzinot ar citām reizēm, gan izteikti minimāla, bet vismaz notikums bija. Diena sākās ar izrādi bērniem, pēcpusdienā izskanēja akadēmiskās un populārās mūzikas koncerts “Visa pasaule ziedos”, bet vakarā – koncerts “Queentes­sence”. Dienas laikā aktivitātes piedāvāja Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi.

Ja uz bērnu pasākumu rindas vēl bija patukšas, iespējams, nedaudz patraucēja arī sīks lietutiņš, tad klasiskās mūzikas koncertā skatītāju jau vairāk, bet viskuplāk bija apmeklēts noslēguma koncerts. Tiesa, uz pašu sākumu skatītāju tikpat kā nebija, bet, izskanot pirmajiem akordiem, saradās arvien vairāk. Vairāk apmeklētāju gan bija ārpus drošās zonas, to izvēlējās arī tie, kuriem bija Covid-19 sertifikāti.

Kā atzina Uldis, viņam “ar papīriem” viss esot kārtībā, bet redzamība un dzirdamība vietā, kur viņš stāvot, esot tikpat laba kā dažus metrus tuvāk skatuvei, aiz norobežojošās lentas: “Mani nesa­trauc šī dalīšana zonās, jo brīvā dabā tam vispār nav nozīmes. Man patīk te, varu satikt paziņas, parunāt, varu nākt un iet, nav vienmēr jāmeklē telefons, lai parādītu vakcinācijas sertifikātu. Šis ir ļoti labs formāts, lai svētki būtu ikvienam.”

Arī citi uzrunātie atzina, ka šādā pasākumā neviens nevar justies ko nesaņēmis, kā, iespējams, būtu, ja koncerts notiktu telpās. Kāds norādīja, ka gribētos atkal tādus īstus svētkus, ar pamatīgu burziņu, tirgošanos, dažādām izdarībām, bet iesākumam arī šis esot labi. Toties pāri visam esot iespēja baudīt mūziku klātienē. Arī mūziķiem pēc ilgiem laikiem atkal bija iespēja izbaudīt pirmos aplausus, sajust to īpašo uzstāšanās atmosfēru, nevis tiešsaisti. Birzītē valdīja brīva atmosfēra, vieni visu uzmanību pievērsa koncertam, citi līdztekus uzmanīja, kā bērni brauc pa velotrasi vai darbojas rotaļu laukumā, vēl daži spēlēja pludmales volejbolu.

Tiesa, rīkotājiem nācies uzklausīt arī pretējus viedokļus, ka cilvēki tiekot dalīti labajos un sliktajos, bet šādu pārmetumu bijis ļoti nedaudz.

“Centāmies skaidrot situāciju, bet pozitīvo iespaidu ir vairāk, un cilvēku prieks visu nolīdzināja,” saka I. Cipe.

Dažādu iemeslu dēļ svētki tika izziņoti ļoti vēlu, bet, iespējams, tas tieši labi, jo grūti spriest, kā izdotos tikt galā ar kontroli, ja skatītāju sanāktu krietni vairāk. Vai nožogotajā teritorijā visiem pietiku vietas, vai pārāk liela pulcēšanās nebūtu aiz drošās zonas?

I. Cipe stāsta, ka rūpīgi izstudēti nosacījumi, prasības, kas jāievēro, lai varētu sarīkot svētkus visiem: “Grūtākais, ka prasības mainās vai katru dienu, līdz pēdējais dienai skatījāmies, vai atkal kas nav citādi. Arī visi mākslinieki, kuri uzstājas, bija jāaptaujā, vai viņi ir “droši”, arī visiem rīkošanā iesaistītajiem jābūt ar Covid-19 sertifikātiem. Pēdējā brīdī pat nācās nomainīt grupu, kas uzstājās vakara koncertā, jo sākotnēji plānotajā visiem mūziķiem nebija sertifikātu.

Cilvēki negācijas uzveļ organizatoriem, bet mēs tikai pildām valstī noteiktās prasības. Taču uzskatu, ka ir jādara, nevar gaidīt brīdi, kad visi ierobežojumi tiks atcelti, un domāju, ka mums izdevās. Daudz kas atkarīgs no pašiem cilvēkiem, viņu veselā saprāta un atbildības sajūtas. Varam jau rakstīt plakātus, kā izturēties, bet katrs pats tomēr atbildīgs, vai ievēro distanci, valkā masku vai ne.”

Pirmās ugunskristības izturētas, esot viela pārdomām līdz nedēļas nogalei, kad būs nākamie svētki, ja vien atkal netiks mainītas prasības, nosacījumi.