Sācies darbs pie starptautiski pazīstamā Svētā Jēkaba ceļa maršruta izveides Cēsīs un apkaimē.

Svētceļojumu maršruts, ko pasaulē pazīst ar nosaukumu Sv.Jēkaba ceļš (El Camino de Santiago) un kura galapunkts atrodas Spānijā, pavisam drīz jau sasniegs arī mūspusi. Populārā svētceļnieku maršruta Latvijas posma veidotāji tuvākā mēneša laikā cer pabeigt darbu Zemgales reģionā, nodrošinot iespēju visiem garīgi, sportiski vai vienkārši aktīvi noskaņotiem entuziastiem jau šogad sākt savu pārgājienu no Rīgas. Patlaban paralēli dažādās vietās un atšķirīgās Sv.Jēkaba Latvijas ceļa kopienas kompānijās notiek pasākumi, lai iespējami ātrāk maršrutu no Vidzemes sagatavotu arī galvaspilsētas virzienā. Pagājušajā nedēļā Latvijas posma veidotāji tikās ar Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) pārstāvjiem, kā arī apkaimē apzināja jau vairākas iespējamās svētceļnieku naktsmītnes. Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone apliecināja, ka, visticamāk, viena no šādām naktsmājām varētu būt kompleksā “Gaujaslīči”, ko patlaban apsaimnieko biedrība ar to pašu nosaukumu.

Jau pirmdien neliela domubiedru kompānija S.Rones vadībā uzsāka pirmo izmēģinājuma gājienu no Cēsu vecpilsētas pa Gaujas ielu, Cīrulīšu dabas takām uz Līgatnes pusi. Savukārt ceturt­dien ar TIC darbiniekiem plānots izmēģināt trīs variantus, lai izprastu, kāds būtu gan tīkamākais, gan ērtākais veids, kā svētceļniekus izvest cauri Cēsu centram. Jau Eiropā ieviestā tradīcija uzliek zināmu pienākumu ceļiniekus vest gar kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem katrā apdzīvotā vietā, taču vienlaikus tiek domāts arī par to, lai tas būtiski neaizkavētu gājienu un arī neradītu traucējumus satiksmē. Lai kaut nedaudz gūtu priekšstatu par veidojamo maršrutu, arī vietējie iedzīvotāji tiks aicināti uz kopīgu pārgājienu, visticamāk, 22.martā, par to iepriekš izziņojot “Camino Latvia” feisbuka profilā . S.Rone jo īpaši sirsnīgi aicina pievienoties cēsniekus un tuvākās apkaimes iedzīvotājus, jo “pieredze rāda, ka tieši vietējie cilvēki var pateikt priekšā pat ļoti nozīmīgas detaļas”.

Dienā, kad tiekamies, apritējis tieši gads kopš pārgājiena maršrutā Žagare–Tērvete-Kroņauce, kas tapa kā pirmais un svinīgais pasākums pēc pieņemtā lēmuma par Sv.Jēkaba ceļa veidošanu Latvijā. Idejas aizsācējas neslēpj darba gūzmu, ko ietver starptautiskā mērogā zināma tīkla atzara veidošana: komunicēšana ar vietvarām, draudzēm un iedzīvotājiem, vairākkārtīga katra posma iziešana, GPS koordinātu noteikšana jau izvēlētajam maršrutam un katra marķējuma saskaņošana, kā arī iespējami daudz naktsmītņu apzināšana. Tomēr gandarījums par jau paveikto burtiski staro no visas domubiedru grupas, tāpat kā apņēmība iesākto novest līdz galam. Lietuviešu pārstāvji savu darbu jau paveikuši – četru gadu laikā nomarķēts viss ceļš cauri dienvidu kaimiņu zemei. Lietu­vieši arīdzan bija galvenie latviešu iedvesmotāji. Turpretī Igaunijā viss notiek salīdzinoši lēnāk – ceļu veido jau aptuveni septiņus gadus un vēl visi posmi nav apgūti.

Runājot par Sv.Jēkaba maršrutu tīklu Eiropā, vispirms uzmanība parasti tiek pievērsta tā izveides galvenajam mērķim – ar skaidru ceļa marķējumu nodrošināt iespēju svētceļniekiem pēc iespējas vairāk laika šajā ceļā veltīt iekšējām pārdomām, ne izmisīgiem pareizā pagrieziena meklējumiem un gādāt, lai gar šo ceļu būtu pieejamas askētiskas, zemas cenas jeb tā saucamās budžeta naktsmītnes. Protams, nekas neliedz svētceļotājam vai vienkārši pārgājienu mīļotājam kādu nakti pārlaist arī tuvāk pieejamajā viesnīcā, kā to nereti dara vecāka gada gājuma ceļinieki no Vācijas un citām valstīm. Lai arī vēl neprognozējamos apmēros, tomēr viens ir skaidrs – arī šāda materiāli askētiskāka tūrisma plūsma Cēsīm būs ieguvums. Bez elementārām vajadzībām un pakalpojumiem, ko tomēr garākā pārgājienā ceļinieki cenšas pilsētās izmantot, S.Rone vērš uzmanību uz vēl kādu netiešo pievienoto vērtību: arī šī ceļa gājēji arvien biežāk pievēršas savu gaitu atspoguļošanai tīmeklī personīgajos blogos vai ar to pašu jau zināmo soctīklu starpniecību. Tādējādi gaidāms, ka arī Vid­zemes un pat mazapdzīvoto vietu nosaukumi arvien biežāk parādīsies starptautiskajā apritē, kas vēl vairāk rietumnieku mudinās doties ceļojumos uz šo pusi.