Ziņas

Sabiedrība

Suvenīram “Gaujas senlejas garša”

Suvenīrs no Eiropas Gastronomijas reģiona. Artura Tereško tēja "Gaujas senlejas garša", kurā mūspusē vāktas avenes, piparmētras, kumelītes, mārsils un lazdas, tūrisma centros tiks piedāvāta kā suvenīrs. Par to gandarīta projektu vadītāja Līga Krieviņa.Foto: Māris Buholcs

“Tūristi aizvien vairāk vēlas iepazīt vietējo kultūru, tradīcijas, ne tikai skatīt, bet arī piedalīties, baudīt. Kādreiz ēšana tūrisma braucienā nebija tā svarīgākā, tagad tiek rīkoti speciāli gastronomijas maršruti, lai iepazītu vietējo. Vēdera baudas kļuvušas par ceļotāju mērķi,” stāsta Cēsu Tūrisma un informācijas centra vadītāja Andra Magone. Rīgas – Gaujas reģions ieguva iespēju 2017.gadā kļūt par “Eiropas Gastronomijas reģionu”. Rīgas Tūrisma attīstības birojs kopā ar Cēsu, Siguldas un Valmieras pašvaldībām, kā arī Gaujas nacionālā parka tūrisma klasteri rīkoja konkursu “Rīgas – Gaujas reģiona – 2017.gada Eiropas Gastronomijas reģiona oficiālais suvenīrs”. Tā tēma bija “Ar dabu šķīvī”.

“Sauklis “Ar dabu šķīvī” atbilst arī tam, ko ražojam. Tiesa, precīzāk, “Ar dabu krūzītē” – te apvienota tējas ražošana un tūrisms,” stāsta SIA “Doktus” projektu vadītāja Līga Krieviņa. Artura Tereško augu tēju saimniecības tēja “Gaujas senlejas garša” atzīta par oficiālo suvenīru. Tāpat kā bērzu sulu sīrups, ko ražo SIA “Kainaiži” Smiltenes novada Brantu pagastā, kā arī SIA “Rāmkalni Nordeco” rabarberu un cidoniju sukādes.

Žūrijā bija Rīgas Tūrisma attīstības biroja, arī pašvaldību pārstāvji, tika pieaicināti viesmīlības un ēdināšanas eksperti. “Izvērtējot piecus iesniegtos piedāvājumus, galvenokārt vadījāmies, lai produkts atbilstu konceptam, taču būtiski bija arī citi kritēriji – iesniegtais dizains, inovācija, produktu izcelsme, ekonomiskais pienesums reģionam. Katram no trim suvenīriem saredzam savu mērķauditoriju, pielietojumu un pievienoto vērtību projekta popularizēšanā,” skaidrojusi Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča. Suvenīram bija jābūt oriģināldarbam, reģionu reprezentējošam gastronomiskam suvenīram – ēdienam vai bezalkoholiskam dzērienam – atbilstoši izvēlētajai tēmai “Ar dabu šķīvī”, kā arī pieejamam divās cenu kategorijās – no trīs līdz pieciem eiro un no 10 līdz 15 eiro.

“Gaujas senlejas garša” ir aveņu, piparmētru, kumelīšu, mārsila un lazdas tēja. “Tā ir tonizējoša, ar svaigu garšu. Augi vākti tepat Cēsu apkārtnē, un tēja smaržo pēc mūsu mežiem un pļavām. Gaujas reģions asociējas ar zaļumu, arī tūristi to grib redzēt, izjust dabu. Tēja atgādinās, kas te redzēts, izjusts,” pastāsta Līga Krieviņa un atzīst, ka oficiālā suvenīra statuss SIA “Doktus” ir iespēja iepazīstināt ar Artura Tereško tējām un paplašināt tirgu. Līga arī atgādina, ka klāstā nav tikai ārstnieciskās tējas, ir arī ikdienas lietošanai, piemēram, “Mundrums”, “Miers Mājās”, “Dabas dārzs”, “Ugunspuķe”. Ziemā, protams, vispieprasītākās ir tējas imunitātes stiprināšanai, mundrumam, pret saaukstēšanos.

Oficiālie suvenīri būs pieejami Rīgas, Cēsu, Siguldas un Valmieras tūrisma informācijas centros, kā arī kalpos pašvaldību reprezentācijas vajadzībām. “Būsim ļoti priecīgi, ka mūsu tējas atgādinās par Latviju,” bilst Līga Krieviņa. Māksliniece Madara Rasiņa izstrādājusi “Gaujas senlejas garšas” paciņas dizainu.

Protams, projekts galvenokārt vērsts uz gastronomijas tūrisma veicināšanu un Gaujas nacionālā parka kā tūrisma galamērķa stiprināšanu. Vienlaikus uzmanība tiks pievērsta arī izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai, inovācijām gastronomijā. “Ir izveidota Gaujas nacionālā parka zemnieku un mājražotāju datu bāze, kas pieejama restorāniem. Ja vajadzīgs kāds vietējais produkts, atliek sazināties. Tas reizē ir atbalsts ražotājiem. Ēdinātāji aizvien vairāk izmanto vietējos produktus. “Ar dabu šķīvī” interesē gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Svarīgi, lai piedāvājumā būtu sezonas produkti, nesaldēti, ja konservēti, tad izmantojot vietējās receptes,” stāsta Cēsu Tūrisma un informācijas centra vadītāja Andra Magone un uzsver, ka visa gada garumā tiks rīkotas lekcijas, meistardarbnīcas par veselīgu ēšanu, par pavāra profesiju, kas pasaulē ir prestiža.