Ziņas

Sabiedrība

Stumjot sniegu, bedrītes neaizbērs

Ziema mijas ar pavasari. Ceļš uz Kaivi.Foto: Sarmīte Feldmane

Ziema, lai gan vēl spēj uzturēt kaut nelielu sniega un ledus kārtu, tomēr atkāpjas. Ceļu uzturētāji dzīvo ar cerībām, ka ceļi, ielas un laukumi līdz nākamajai ziemai vairs nebūs jātīra.

“Šogad ceļu uzturēšanai, sniega tīrīšanai jau iztērēti 124 tūkstoši eiro. Gadā ceļu uzturēšanai, atjaunošanai paredzēti    355 tūkstoši eiro. Trešā daļa naudas izlietota trijos mēnešos,” stāsta Cēsu novada Amatas apvienības Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs. Pašvaldības pārziņā Amatas apvienības teritorijā ir 419 kilometri ceļu, vēl ielas un laukumi piecos pagastos. Katrā laikapstākļi tīrītājiem sagādāja citādu situāciju – gan dziļu sniegu, gan ledu kā spoguli.

“Naudas daudzums, ko paš­valdības saņem ceļu uzturēšanai, gadiem nav mainījies, taču pakalpojumu cenas ir krietni palielinājušās. Uz vasarā iecerēto ceļu atjaunošanas rēķina ziemā tīrījām sniegu. Vēl būs jālāpa bedrītes, nemaz nerunājot par ceļu greiderēšanu, ko samazināt nevarēs. Tā kā mazāk varēs kādam ceļam uzvest granti. Vēl arī nedrīkst aizmirst, ka gada nogalē ir ziema, var būt, ka sniegs jātīra,” pastāsta G.Pīpkalējs.

Līdzīga situācija ir arī citās Cēsu novada apvienībās. Jaun­piebalgas apvienības    īpašumu apsaimniekošanas speciālists Kristaps Dravants vērtē, ka aizvadītajā ziemā iztērēts divreiz vairāk naudas nekā citās ziemās, kad arī bija diezgan dziļš sniegs. “Tīrīts tika daudz. Daždien bez mitas, tīrītājs izbrauca maršrutu un atkal sāka no gala,” teic K.Dravants un atgādina, ka ziema ir izjaukusi vasaras plānus.

“Vēl jau priekšā pavasaris. Tagad ceļi daudzviet dubļos, citur vēl ledus. Kad atkusīs, redzēsim patieso ainu. Kad varēs planēt, grūti pateikt,” vērtē apvienības pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas speciālists.

Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks pastāsta, ka plānoto 35    tūkstošu eiro vietā šoziem      sniega tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai, arī citiem uzturēšanas darbiem iztērēti ap 55 tūkstošiem eiro.

“Šoziem, ņemot vērā  lielo nokrišņu daudzumu, vairāk    izmaksājuši arī ikdienas labiekārtošanas darbi. Agrāk, nekā ierasts, nākas cīnīties ar aizvien jaunām bedrītēm asfaltā. Tie ir vēl kādi pieci tūkstoši.  Ener­goresursu cena kāpj, neprognozēti palielinās arī ceļu uzturēšanas izdevumi,” stāsta E.Kurp­nieks. Viņš arī uzsver, ka    vasarā plānotie ceļu atjaunošanas darbi tiks veikti piesardzīgi, izvērtējot augstāko prioritāti un ilg­termiņu. “Šogad Līgatnes apvienības teritorijā ir iecerēti liela apjoma ceļu atjaunošanas dar­bi. Ja tos izdosies īstenot,    turpmāk samazināsies uzturēšanas izdevumi un varēsim    plānot līdzekļus jau ilgtspējīgiem ceļu pārbūves darbiem, nevis pastāvīgai avāriju novēršanai,” saka E.Kurp­nieks.

Ziemā lauku ceļi daudzviet bija neizbraucami, aizputināti, slideni. Ne viens vien iedzīvotājs piktojās, ka pašvaldība uz saviem ceļiem nespēj nodrošināt apmierinošus braukšanas apstākļus. Tikpat neapmierināti bija pilsētnieki, pa ielām bija grūti paiet, sniega vaļņi ielu malās daž­viet bija augstāki par vieglajām automašīnām. Ziema diktēja savus noteikumus, lai pret tiem cīnītos, bija jāmaksā. Vasarā lauku ceļi putēs, daudzviet būs trepe – neviens par to nepriecāsies un atkal vainu novels uz ceļu saim­niekiem. Katra kvadrātmetra, nemaz nerunājot par kilometra, uzturēšana, maksā naudu.