Ziņas

Sabiedrība

Strīds, kā labāk apkalpot virtuves

Ilustratīvs attēls.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Cēsīs 4. bērnudārza vecāku padome un arī bērnudārza vadība ir nemierā ar pašvaldības ieceri no nākamā gada mainīt kārtību par to, kam jādrošina bērnu ēdināšana.

Cēsu novada domes deputāti pašvaldībai devuši uzdevumu izveidot ēdināšanas pakalpojuma iepirkumu, lai tāpat kā skolās, arī pilsētas bērnudārzos ēdināšanu no janvāra nodrošinātu uzņēmums. Pašvaldības pārstāvju skaidrojumi, kā tas tiks izvēlēts konkursā, kādas prasības izvirzīs pašvaldība, apmierinājuši citu Cēsu bērnudārzu vecāku padomes, tās neceļ iebildumus.

Pašvaldība konkursa kārtībā cer atrast pietiekami lielu firmu, ar kuru slēgt terminētu līgumu uz gadu, pēc tam uz vairākiem gadiem. Zinot, ka Cēsīs ne vienmēr veicies ar ēdināšanas firmu izvēli skolām, Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes bērnu vecāki un darbinieki šaubās, vai iecere mainīt kārtību ēdināšanā bērnudārzos ir pareiza. Iebildumi izteikti Cēsu novada domes Izglītības nodaļā, pēc tam Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozen­bergam. 4. bērnudārza audzēkņu vecāku pārstāvji Inese Krūklīte un Niks Jaunzems, kā arī vadītājas vietniece saimnieciskajos jautājumos Gundega Bašķere pieteicās uz sarunu domē, lai pašvaldības vadītājam J.Rozenbergam paustu savas bažas, ka ēdināšanas kvalitāte bērnudārzos var kristies, ja pašvaldība to neorganizēs pati, bet pirks kā pakalpojumu.

Latvijā ir dažāda pieeja bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs. Vienas to dara pilnībā, sākot ar produktu iepirkšanu, ēdienu sagatavošanu, kā arī personāla uzturēšanu un virtuves iekārtām. Ir paš­valdības, kuras vecākiem prasa maksāt tikai par produktiem, bet citas pašvaldības ēdiena maksā iekļauj arī izdevumus par darba samaksu. Cēsu novada deputāti vērtējuši, ka vecāku maksa pa ēdināšanu bērnudārzā dienas garumā būtiski jāpalielina. Deputāti vienojušies, ka tā daļa maksas, ko par bērnu ēdināšanu sedz paši vecāki, turpmākajos gados palielināma par 15 vai 20 centiem dienā. Ņemot vērā atlaides, ko jau tagad garantē pašvaldība, maksas pieaugums būtiski skartu ģimenes, no kurām pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē divi bērni.

Pašvaldība izstrādā koncepciju ar prasībām, ja visu pilsētas bērnudārzu virtuves uzticēs apkalpot vienai firmai. Pakalpojuma iepirkuma konkursā pašvaldība cer startēt ar noteikumiem, lai nepazeminātos līdzšinējā ēdināšanas kvalitāte. Ja pēc gada līgums ar firmu būs nesis gaidīto rezultātu, pašvaldība sola to pagarināt vēl uz četriem gadiem.

Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādē šaubās, vai liels uzņēmums ikdienā pildīs visas saistības, ko apņēmies konkursa laikā. Cēsu pašvaldība cer, ka šajā jomā novada domei pietiek pieredzes, arī rūgtas, lai spētu novērst negodprātīgu rīcību, cenšoties apiet līgumā paredzētās saistības. “Vie­nā skolā precedents bija. Uz­ņēmējs tiesības sniegt ēdināšanas pakalpojumu bija ieguvis, konkursā solot papildu iespējas, piemēram, nodrošināt ar “Lāču” maizi un noteiktiem konditorejas izstrādājumiem. Kad tas praksē nenotika, pārbaudē to konstatēja, rezultātā uzņēmējs sāka pilnīgi precīzi pildīt līgumā ar pašvaldību paredzēto,” uzsvēra Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina. “Mū­su pieprasījums ir un būs tāds, ka produktiem, kuri minēti iepirkumā, ikdienā jābūt skolas ēdienkartē. Ja konstatēsim, ka tā nav, uzņēmēju sagaida diezgan lielas sankcijas.”
Inese Krūklīte skaidroja, ka tieši šādi gadījumi – nepilnvērtīga ēdināšana dienas gaitā – uztrauc bērnu vecākus: “Daudzi vecāki darbdienās pārnāk mājās pārāk vēlu, lai ķertos pie ēdienu gatavošanas, piemēram, vārītu zupu. Tātad vakarā bērns visbiežāk saņem vieglu ēdienu un vērtīgākās ēdienreizes mazulim ir tieši bērnudārzā.” Ve­cākiem esot bažas, ka uzņēmējs to nenodrošinās un cietīs bērni.

Taču I. Krūklīte un N. Jaun­zems pašvaldības vadītājam J. Rozen­bergam skaidroja, ka nav principiāli pret ieceri mainīt ēdināšanā kārtību. “Esam gatavi piedalīties pakalpojuma iepirkuma izstrādē, sazināties ar septiņiem bērnudārziem, kuros šāds process Latvijā jau bijis,” skaidroja I. Krūklīte. Tūlīt saņēmuši paš­valdības vadītāja priekšlikumu sabiedriskā kārtā līdzdarboties ēdināšanas pakalpojuma iepirkuma sagatavošanā, vecāki piekrita ziedot laiku un zināšanas, lai līdzdarbotos.
J.Rozenbergs skaidro, ka valsts neiesaka pašvaldībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc arī Cēsu pašvaldība nolēmusi samazināt štata vienības, kuras tieši veic saimniecisko darbību. Bēr­nudārzos tie ir ne tikai pavāri un virtuves strādnieki, arī elektriķi un sētnieki, bet pašā novada domē grāmatveži, kuri strādā galvenokārt ar bērnudārzu ēdināšanas dokumentāciju. “No 1. aprīļa pirms­skolas izglītības iestādēs vairs nav sargu, esam izveidojuši tehnisko apsardzi, skolās likvidēts arī garderobista štats. Līdz šim gadā saimnieciskais štats izglītības iestādēs pašvaldībai izmaksājis 2, 2 miljonus eiro. No aktīvā pašvaldības budžeta, kas ir 14 miljoni, tā ir diezgan liela daļa. Tāpēc meklējam iespēju, kā, nesamazinot kvalitāti, lietas darīt citādi. Ja naktssargu algošana izglītības iestādēs pašvaldībai izmaksāja ap 100 tūkstošiem eiro, tad, par apsardzes iekārtu maksājot firmai, gadā paredzamie pašvaldības izdevumi 16 līdz 20 tūkstoši eiro. Tātad nodokļu maksātāju nauda izlietota saprātīgāk. Tāpēc arī bērnudārzu teritoriju kopšanu un bērnu ēdināšanu pašvaldība iecerējusi pirkt kā ārpakalpojumu.”

Gundega Bašķere – atbildīgā par saimniecisko darbību 4. bērnudārzā- ir tā, kura ik dienu novērtē, vai Cēsu uzņēmēji, ar kuriem slēgti pašvaldības līgumi par svaigu produktu piegādi, atved atbilstošas kvalitātes produkciju. “Ēdi­nāšanā ir daudz nianšu. Ja redzu, ka tomāti vai kāds cits produkts neatbilst iepirkuma prasībām, to tūlīt noraidu, saku, lai ved citu. Tā arī notiek, jo produktus piegādā vietējie, un sistēma darbojas labi. Ja pašvaldība noslēgs līgumu ar lielu firmu, jo tādai jābūt – tā apkalpos visu pilsētu bērnudārzu virtuves -, tad ne bērnudārzu saim­nieciskie vadītāji, ne medicīnas māsas nevarēs tik vienkārši pieprasīt kvalitatīvu pakalpojumu. Mūsu kontrole jau būs, bet vai ēdinātājs ikdienā ievēros visu, ko līgumā būs apņēmies? Tāpēc man nešķiet prātīgi mainīt sistēmu. Zinu, ka pašvaldība grib samazināt štata vietas. Labāk lai padomā, kā to izdarīt, nekā izjaukt iepirkumu sistēmu, kuras izveidošanā tik daudz jau izdarīts.”