Cēsīs Lapsu ielas 28. māja ir noteikti viena no skaistākajiem un sakoptākajiem daudzdzīvokļu namiem
pilsētā, un nevar nepamanīt, kaut vai tikai garāmejot, ka šeit ir cilvēks, kurš ļoti rūpējas par skaistajām rožu dobēm, sakopto pagalmu. Pie šīs mājas uzstādīts ziņojumu stabs, kur regulāri parādās jaunākā informācija par dažādiem pasākumiem un norisēm. Turklāt esmu pamanījusi, ka daudzi šīs apkaimes iedzīvotāji piestāj pie ziņojumu staba, lai uzzinātu par aktuālo.

Taču tieši no šīs mājas iedzīvotājiem saņēmām ziņu, ka esot noņemts soliņš, kas pagalmā stāvējis daudzus gadus, pensionāriem vairs neesot, kur sēdēt.

Jāteic, ka latvietis nebūs latvietis, ja stāstā par parastu soliņu vēl neiepītu kaimiņu privātos stāstus. Šīs atkāpes rakstā varētu arī nebūt, taču pa tālruni uzklausītajos stāstos bija citu cilvēku zākāšana un apsaukāšana, rupju vārdu lietošana un citu cilvēku personisko likstu piesaukšana. Te nu gribas sacīt , ka “Druva” gatava palīdzēt problēmu risināšanā, ta-ču nekādā gadījuma neuzklausīs un neizmantos savās publikācijās ziņas par citu cilvēku privāto dzīvi.

Laikraksts “Druva” palika pie stāsta par soliņu, tādēļ sazinājās ar šī nama vecāko Mārīti Folkmani. Tieši Mārīte ir tas cilvēks, kurš rūpējas, lai māja būtu skaista un sakopta. Vēl vakarrīt pirms deviņiem neredzēju pie mājas rosāmies sētnieku, bet Mārīte steidza grābt pirmās rudens lapas un kopt vēl zaļojošo zālienu.

M. Folkmane nebija pārsteigta par avīzes interesi. Viņa sacīja, ka jau dienu iepriekš pie viņas esot viesojusies policija, jo daži daudzdzīvokļu mājas iemītnieki par viņu uzrakstījuši divas sūdzības. Arī par nelaimīgo soliņu, kā arī par bedrīti pie mājas, kur kāda no iedzīvotājām esot pagriezusi kāju.

“Teikšu godīgi, jūtos ļoti slikti. Ir žēl, ka šādi tiek risināti mūsu mājas jautājumi. Žēl, ka mums ir šādi kaimiņi,” sacīja mājas vecākā un par soliņu atbildēja: “Daudzus gadus soliņš pie mājas bija, taču tagad tur brauc automašīnas, tādēļ soliņš tika pārlikts citā vietā. Turklāt tas bija pašu ģimenes gatavots. Pieļauju, ka kādam nepatika jaunā vieta, jo soliņš burtiski ar laušanu tika sabojāts. Pašlaik tas ir salabots un vairs laukā nav izlikts,” norāda mājas vecākā. Viņa teic, ka ir grūti, ja mājas iedzīvotāji risina problēmas ar preses un policijas starpniecību. M. Folkmane norāda, ka viņai vairs neceļas rokas kaut ko darīt mājas iedzīvotāju labā.

“Vēlējos rakstīt nākamo projektu un risināt jautājumu par laternu uzstādīšanu, jo mums ir ļoti tumšs pagalms. Taču ziniet, to jau neviens nenovērtē. Pērn mūsu māja tika apbalvota, tiku uzaicināta uz svinīgo pasākumu, kur pašvaldība piešķīra apbalvojumu. Domājiet, kāds no mājas atnāca?” retorisku jautājumu uzdod nama vecākā. Viņa bilst, ka ir grūti saimniekot daudzdzīvokļu ēkās, jo ir skaidrs, ka vienmēr atradīsies kāds, kuru padarītais neapmierinās.

Runājot par soliņu, iespējams, cilvēkiem jāmaina paradumi, ja ir vēlēšanās laukā pasēdēt, jāņem savs atpūtas krēsls un jādodas ieelpot svaigs gaiss. Turklāt tad varēs izvēlēties jebkuru vietu, kur pasēdēt. Ja gadījumā kāds izmežģīs kāju, tad arī būs spiests atbildēt par savu neuzmanību pats, nevis iesaistīt strīdā pašvaldības policiju un meklēt vainīgos. Iespējams, šāds ir risinājums daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju problēmām.