Ziņas

Sabiedrība

Straupes tirdziņš pasaules tīklā

Gards un veselīgs. Tā "Slow Food International" reģionālā koordinatore Anna Kanshieva un eksperts Džulio Malveci no Itālijas novērtē Straupes bitenieka Mārtiņa Kraukļa bišu sanesto medu.Foto: No albuma

Straupes lauku labumu tirdziņu gaida pārmaiņas. Šonedēļ Straupē viesojās “Slow Food International” reģionālā koordinatore Anna Kanshieva un Džulio Malveci no Itālijas. “Straupes tirdziņa moto ir “Paši audzējam. Paši darinām. Paši tirgojam”. Labs, tīrs un godīgs – ir tās trīs lietas, kas nosaka ēdiena kvalitāti. Labs – to mēs sakām par ēdiena garšu un smaržu. Tīrs nozīmē, ka mūsu pārtika ir saražota, nepiesārņojot vidi, neiznīcinot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Savukārt godīgums nozīmē sociālo taisnīgumu, atlīdzinot tiem, kuri mums šo pārtiku ražo, vispirms – zemniekiem. Tāda ir slow food filozofija. Mēs esam “Slow Food International” kustībā,” stāsta biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte. Kustībai ir arī “Earth Market” (Zemes tirgus) tīkls, kurā iesaistīties jau vairākus gadus bijis straupiešu mērķis. Viesi no Itālijas iepazinās ar straupiešu darbību, pabija pie mazajiem uzņēmējiem, zemniekiem, mājražotājiem, kuri savu saražoto pārdod Straupes tirdziņā.

“Būt Zemes tirgus aliansē – tas ir novērtējums un atzinība biedrības darbam, pierādījums, ka esam strādājuši pareizā virzienā. Tas dod starptautisku atpazīstamību, paver sadarbības iespējas iesaistīties dažādos starptautiskos projektos,” skaidro Astrīde Rozīte.

Itāļi pabija pie bitenieka Mārtiņa Kraukļa Lielstraupē, aitu audzētājiem SIA “Vilarija” Stalbē, “Aijas kūku” konditorejā Straupē, “Raiskuma labumu darītavā”, kā arī pie biedrības biedriem Umurgā, kur bioloģiski audzē dārzeņus, un Naukšēnos pie vīndara.

“Džulio Malveci piedalījies Zemes tirgus produktu ražošanas noteikumu izstrādāšanā, piedalījies četru šādu tirdziņu atvēršanā. Viņš ir agronoms un audzē olīvas. Tāpēc jo īpaši bija patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus par to, ko un kā darām,” saka Astrīde Rozīte un uzsver, ka būtiskākais, lai biedrības biedri godprātīgi strādā pēc sentēvu metodēm, nelieto ķīmiskus preparātus. “Intensīvā lauksaimniecība samazina dabas daudzveidību, izspiež šķirnes, kuras nav izdevīgi audzēt, bet ir zemnieki, kuri tās atjauno, turpina audzēt. Itālijā ir saimniecība, kurā audzē daudzas zirņu šķirnes, arī ļoti vecas. Krimuldā kādā saimniecībā audzē daudzu šķirņu pupiņas, un pieprasījums ir liels. Rudenī saimniece, mūsu biedrības dalībniece Rūta Beirote brauks uz Zemes tirgus kongresu. Mūsu tirdziņš tiks prezentēts arī Turīnā “Slow food” rīkotajā “Terra Madre” (Zemes māte) kongresā, kur R.Beirote dalīsies pieredzē,” pastāsta biedrības priekšsēdētāja. Biedrība arī palīdz mazajiem ražotājiem uzsākt biznesu, attīstīties, kā arī piedāvā pieredzes apmaiņu.

Lai gan Latvijā ir daudz dažādu tirdziņu, Straupes lauku labumu tirdziņš būs pirmais Zemes tirgus dalībnieks Baltijā. Tas tiks iekļauts tīkla pasaules kartē. “Aizvien populārāks kļūst gardēžu tūrisms, viņiem Zemes tirgi ir viens no pieturas punktiem,” saka Astrīde Rozīte. Eksperti arī atzinuši, ka Straupes tirdziņam ir laba bāze, lai te nosūtītu praksē studentus no Bra pilsētiņas Pjemontā, kur “Slow Food” ir nodibinājis prestižu Gastronomijas zinātņu universitāti. Savukārt mūsu zemnieki tiks aicināti pieredzes apmaiņā uz Itāliju.

Pavisam drīz Straupes lauku labumu tirdziņu rotās Zemes tirgus logo. Bet iekļūšana starptautiskā tīklā nav vienīgās gaidāmās pārmaiņas. Pēc astoņiem gadiem tirdziņš maina atrašanās vietu. No laukuma pie Straupes pienotavas tas pārceļas uz Straupes zirgu pastu. “Lēmums ir ļoti izsvērts, analizējot visus plusus un mīnusus,” saka biedrības “Vesels pilsētā un laukos”, kas organizē tirdziņu, pārstāve Astrīde Rozīte un uzsver, ka visi tirgotāji un pircēji, tirdziņa rīkotāji ir ļoti pateicīgi piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Straupe” par ilggadējo sadarbību.

Diemžēl laukumā pie pienotavas nav tirdziņam, kas attīstās un domā par nākotni, piemērotas infrastruktūras, nav ūdens, kvalitatīva elektrības pieslēguma. “Straupes zirgu pasta saimnieks piedāvāja piemērotu, labiekārtotu vietu, arī telpu, kur glabāt tirgus lietas. Mūsu rīcībā būs pagalms, bijušais stallis, smēde,” stāsta Astrīde Rozīte un piebilst, ka Straupes lauku labumu tirdziņš tagad būs vēsturiskā vietā, kur kādreiz satikās ceļinieki. Tur būs stāvlaukums, tirgotājiem arī iespēja tirgoties zem jumta. Tirgus laukumu klāj vecais bruģis, kas tika atsegts apmēram pusmetra dziļumā. Tik lielā platībā tāds nav atrasts ne Rīgā, ne Tallinā.

“Protams, pārmaiņas baida ikvienu, vecajā vietā viss bija pierasts. Gribam radīt noskaņu tirgu – vietu, kur ne tikai pirkt un pārdot, bet arī satikties, parunāties. Būs vieta, kur piesēst, atpūsties,” saka Astrīde Rozīte un uzsver, ka tirdziņa gaisotne nav atkarīga tikai no tā rīkotājiem, arī tirdziniekiem un pircējiem. Aptauja liecina, ka apmēram 80 procenti pircēju tirdziņu apmeklē regulāri.

Pirmais Straupes lauku labumu tirdziņš Straupes zirgu pastā notiks 21.augustā. Tad plīvos gan “Slow food”, gan Zemes tirgus logo.