Ziņas

Sabiedrība

Strādāt sabiedrības labā

Iespējas ir, tās jāizmanto. Sarunā ar Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru Imantu Lipski par sociālo uzņēmējdarbību interesējas Raunas novada pašvaldības pārstāvji Evija Zurģe un Aivars Damroze un cēsnieces Iveta Sproģe un Sigita Klētniece.Foto: Sarmīte Feldmane

Lai uzzinātu par iespējām piesaistīt finansējumu sociālo uzņēmumu veidošanai, Cēsīs uz Labklājības ministrijas organizēto reģionālo semināru ieradās vairāki desmiti dažādu nozaru, īpaši nevalstisko organizāciju (NVO), pārstāvji. Arī Latvijā aizvien biežāk sāk runāt par sociālajiem uzņēmumiem. Tie ir relatīvi mazi un lielākoties pārstāv nevalstisko organizāciju sektoru. Lai situāciju kaut nedaudz mainītu, tuvākajos četros gados Latvijā tiks īstenots pasākums “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”. Projekta realizācijai paredzēts finansējums 14 920 206 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda nauda – 12 682 175, bet pārējais valsts budžeta finansējums. 

Cēsniece Iveta Sproģe iestājusies Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā, lai sāktu uzņēmējdarbību. “Viss ir tikai sākumā. Esmu ieinteresēta strādāt. Uzņēmējdarbība mani vienmēr baidījusi,bet sociālā uzņēmējdarbība ir kas cits,” stāsta Iveta un atklāj, ka kļūt par uzņēmēju viņu pamudinājusi tikšanās ar vairāku pazīstamu grāmatu autori Intu Blūmu. “Viņa pateica skaidri – kāpēc nevar, sāc, kāpēc jābūt darba ņēmējam! Patiešām, kāpēc? Uzrakstīju biznesa plānu un sāku. Ir niša, kur es varētu būt noderīga. Ideju nēsāju jau sen, tā tikai jāīsteno. Tirgū galvenā ir ideja,” pārdomās dalās cēsniece. Sigita Klētniece ir pašnodarbinātā. Viņai tuvs veselīgs dzīvesveids, Sigita interesentiem organizē pārgājienus, izzinošas ekskursijas dabā, izstrādājusi dažādus maršrutus. “Vasarā daudzām ģimenēm ir problēma – skolēnu brīvlaikā nav, kur atstāt bērnus. Pilsētā viņi paliek uz ielas. Domāju viņiem piedāvāt nometnes,” atklāj cēsniece un uzsver, ka tikai tam, kurš kaut ko dara, arī var izdoties.

Par iespēju piesaistīt finansējumu, attīstīt sociālo uzņēmējdarbību ieinteresēta arī Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un deputāts, Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze. “Cilvēki grib kaut ko darīt, jāmeklē iespējas, kā viņus nodarbināt,” uzsvēra Aivars Damroze. Raunas novadā iespējas attīstīt sociālo uzņēmējdarbību ieinteresēts nodibinājums “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs”, kura struktūrvienība ir pansija “Rauna”.

“NVO investīciju piesaiste ilgtermiņā bieži vien ir izaicinājums un kaut kas pavisam jauns. Sociālajiem uzņēmumiem bieži vien trūkst nepieciešamās pieredzes, zināšanu un prasmju biznesā, jo NVO pierasts strādāt ar fondu, ziedojumu un dotāciju līdzekļiem. Sociālajiem uzņēmumiem ir jāredz sevi kā uzņēmējiem, jādarbojas ar uzņēmējdarbības metodēm, spējot pašiem sevi uzturēt un nodrošināt uzņēmuma darbību, tajā skaitā arī piesaistīt investīcijas,” skaidroja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis un paskaidroja, ka projekta mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības vidi un attīstību, kā arī palielināt nodarbinātības iespējas bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un ar garīga rakstura traucējumiem.

Semināra dalībniekiem nācās arī skaidrot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība. Tas var būt ikviens uzņēmējs, SIA, kas visu peļņu novirza sociāliem mērķiem, nevis īpašnieki patur sev. Nav iespējams, ka uzņēmums kādas nozares darbību vērš par sociālo uzņēmējdarbību, bet pārējā ir komercdarbība.

Projektā, protams, būtiskākais, ka iespējamais finansējums būs grants. Taču jābūt pašu līdzfinansējumam – desmit procentiem. Nelielām NVO šie nosacījumi var būt šķērslis, jo tiem praktiski nav saimnieciskās darbības.

“Lai saņemtu grantu, tiks vērtēta sociālā ietekme. Tie, kuri jau kaut ko darījuši, varēs to pierādīt. Sociālā ietekme – tas ir pašvērtējums. Būtiski, lai daudziem problēma, kuru vēlaties risināt, būtu svarīga, kādas pārmaiņas ieguldītais sasniegs. Pēc tam jāsagatavo biznesa plāns. Nevajag to uztvert kā nastu, tā iespēja izvērtēt savu darbību un parādīt sabiedrībai labo misiju. Svarīgi, lai sociālā ietekme ir ilgtermiņā, nevis vienreizēja,” uzsvēra Labklājības ministrijas ESF projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” vecākā eksperte Alite Grobiņa. Viņa pastāstīja piemēru, ka Lietuvā jau vairākus gadus veiksmīgi strādā salātu bārs, kur strādā bijušie problēmatkarīgie. Taču tas nav sociāls uzņēmums, ja nodarbina vienu invalīdu, būtiskākais ir peļņas sadale.

Labklājības ministrijā tiks veidots sociālo uzņēmumu reģistrs. Paredzēts, ka kopumā programmas ietvaros tiks atbalstīti 200 sociālo uzņēmumu un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju. Programma turpināsies līdz 2022. gadam.

Granta saņēmējam statūtos jābūt noteiktam sociālajam mērķim, tam jābūt ar pozitīvu sociālo ietekmi, peļņa jāizmanto sociālā mērķa sasniegšanai, jānodarbina algoti darbinieki.

“Latvijā ir iedīgļi sociālajai uzņēmējdarbībai. Vēl neviens oficiāli tā nesaucas, likuma arī vēl nav. Tas būs spēkā no nākamā gada. Ir laiks apsvērt, vai un kā izmantot iespēju, ko piedāvā projekts,” sacīja Imants Lipskis un atgādināja, ka saprotams, ne vienmēr viss var izdoties, bizness var neizdoties, bet jau tagad Latvijā ir uzņēmumi, kas veiksmīgi darbojas kā sociālās uzņēmējdarbības paraugs.

Viens komentārs

Liene Bērziņa

Tekstā nepareizi norādīts inkubatora nosaukums. Nevis Valmieras biznesa un investīciju inkubators, bet Valmieras biznesa inkubators!

Komentāri ir slēgti.