“Ja pirms dažiem gadiem bija problēma atrast darbu, tagad ir problēma – atrast, kurš strādās, un tā kļūst arvien aktuālāka,” atklājot forumu “Latvijas vērtības”, kas šonedēļ notika Cēsīs, sacīja Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.

Forumā, ko organizēja Latvijas Nacionālo vērtību fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Cēsu novada pašvaldību, tika runāts par darbaspēka problēmām valstī un iespējām tās risināt, akcentējot, kā veicināt no Latvijas izbraukušo ekonomiski aktīvo cilvēku atgriešanos dzimtenē.

J.Eglītis norādīja: “Arvien vairāk izskan aicinājums darba spēka problēmu risināt ar lēto darbaspēku no trešajām valstīm, bet šajā sakarā rodas daudz jautājumu. Kā var būt situācija, ka tik daudzi mūsu tautieši atrodas ārzemēs, bet Latvijā nav, kas strādā. Iespējams, viņus neapmierina atalgojums, un te jārunā par darba devēju godprātību un atbildību. Kā var būt, ka uzņēmumi ar miljonu peļņu nespēj maksāt darbiniekiem pat minimālo algu, bet runā, ka vajag ievest darbaspēku! Tas nav korekti ne pret Latvijā dzīvojošajiem, ne pret tautiešiem ārzemēs. Uzskatu, ka tik ilgi, kamēr kaut viens tautietis, kas vēlas atgriezties, atrodas ārzemēs, mums nav morālu tiesību runāt par darbaspēka ievešanu.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzina, ka mainījies uzņēmēju redzējums, izvēloties vietu, kur attīstīt biznesu: “Ja kādreiz primārais bija infrastruktūra, tagad uzņēmēji saka – iesim tur, kur ir kvalificēts darbaspēks.” Arī viņš norādīja, ka, risinot darbaspēka deficītu, vispirms jādomā par tautiešiem ārzemēs, kā sekmēt viņu vēlmi atgriezties: “Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, vajadzīgi konkrēti atbalsta instrumenti, nevis saukļi – sekmēsim, atbalstīsim.”

J. Rozenbergs uzsvēra arī šīs vasaras pieredzi novadā, kas rāda, ka ir ģimenes, kas atgriežas vai vēlas atgriezties, un ir ģimenes, kuras izvēlas Cēsis par mājvietu, pārceļoties no citiem novadiem, pilsētām.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norādīja, ka arī aģentūra regulāri konsultē cilvēkus ārzemēs par iespējām atgriezties, par to, kāds darba tirgus ir Latvijā, kas jāizdara, pirms pieņemt lēmumu atgriezties: “Ir svarīgi, lai cilvēki pieņem apdomātus lēmumus. Tiekoties ar tautiešiem ārzemēs, cenšamies nodot ziņu, ka gaidām viņus atpakaļ, taču šim lēmumam jābūt pamatotam. Manuprāt, vissliktākais, ja cilvēki atgriežas impulsīvu jūtu vadīti, sastopas ar šķēršļiem un pieņem lēmumu doties atpakaļ. Viņi, visticamāk, nemēģinās vēlreiz pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā.”

Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza norādīja, ka reemigrācija ir sava veida instruments, kurā var mērīt dzīvesvidi un pakalpojumu kvalitāti ar redzējumu no malas: “Sarunās ar tautiešiem ārzemēs esmu secinājusi, ka lēmums atgriezties tiek pieņemts ilgstošās pārdomās, analizējot plusus un mīnusus. Nesen kāda ģimene atzina, ka šie svaru kausi abās pusēs bijuši vienādi, bet par labu Latvijai bijušas saiknes ar savējiem, vēlme būt piederīgam savai valstij.”

Viedoklis par Latviju daudziem balstās uz savulaik piedzīvoto, arī to, kāpēc pieņemts lēmums aizbraukt. Domājot par atgriešanos, cilvēkus interesē konkrētas tēmas, aktuālākās ir mājokļa pieejamība un darba iespējas. Daudzus aizbraukušos neapmierinot minimālās algas apmērs Latvijā, jo ar to nevar uzturēt ģimeni. Neesot ticības darba devēju solījumiem, jo bijusi rūgta pieredze.

“Ne visi grib kļūt par darba ņēmējiem, apmēram puse gatavi sākt savu biznesu. Tiesa, pārsvarā jūtama vēlme atgriezties pilsētās, mazāk lauku reģionos,” saka I. Groza, piebilstot, ka pēdējā laikā vērojams, ka atgriešanās kļūst par tādu kā modes lietu.

Runājot par mājokļu pieejamību, “Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla informēja, ka arvien lielāku popularitāti gūs piedāvātā garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai, ko var saņemt gan ģimenes ar bērniem, gan jaunie speci­ālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu: “Šo iespēju izmanto gan tie, kuri vēlas atgriezties, gan vietējie, domāju, tādējādi Vidzemē no aizbraukšanas uz ārzemēm esam atturējuši 429 ģimenes, no tām Cēsis – 75. Ja pirms tam šie cilvēki neredzēja iespēju tikt pie mājokļa un apsvēra doties darbā uz ārzemēm, tagad viņi palika tepat.”

Foruma gaitā tika plašāk runāts arī par darbaspēka deficītu reģi­onā, tā risināšanas iespējām, kā arī par to, kā vēlamo informāciju novadīt līdz konkrētai auditorijai.

Līdzīgs forums pirms nedēļas notika Ludzā, vēl tādi ieplānoti Jelgavā, Liepājā un Rīgas reģi­onā, pēc kuriem visu iegūto informāciju plānots apkopot un publiskot.