Sniegs klāj laukus, meža dzīvniekiem grūtāk nokļūt pie barības, tie nereti ēdamo meklē ziemāju laukos. Pēdējā laikā sarunās dzirdēts par stirnām, kas mielojas ziemas rapša laukos.

“Stirnām garšo rapsis, kad dziļš sniegs, tām negribas meklēt ko citu. Kāda negausīgāka stirna ieēd par daudz un rodas veselības problēmas. Stirna ir atgremotājs dzīvnieks. Taču, ja kuņģis ir pilns ar zaļo masu, apstājas gremošanas trakta darbība,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un piebilst, ka katru ziemu izskan pāris ziņu, ka stirnas saindējušās ar rapsi. Rapsis ir krustziežu dzimtas augs, tas nav piemērots stirnām, dzīvnieki ar to saindējas. Ja stipri, izārstēt nevar. “Pētījumos pierādīts, ka rapsis stirnām nelielā daudzumā nav kaitīgs. Tāpat kā cilvēkiem, piemēram, ķiršu vai plūmju kauliņi. Ja apēdīs daudz, saindēsies. Atradušas rapšu lauku, kur garšīgi augi, stirnas nemeklē barību citur,” skaidro I.Lange un uzsver, ka nav pētījumu, ka saindēšanos gadījumos būtu vainojami augos uzkrājušies pesticīdi vai kādas atliekvielas.

Straupes pagasta “Zem­zaru” saimnieks Jānis Tučs pastāsta, ka katru ziemu, arī patlaban, stirnas dzīvojas pa rapša laukiem. Garāmbraucot vienā saskaitījis 15 dzīvniekus. “Var pabaidīt, bet tūlīt atgriezīsies. Stirnas jau pieradušas, ka pa ceļu brauc mašīnas, kāds pasignalizē. Tās ir gudras, zina, ka nekas jau nenotiks. Arī staltbrieži vakaros ganās,” stāsta J.Tučs un piebilst, ka stirnas ne tik daudz noēd rapša sējumu, cik izmīda, ja lielāks bars. Bijis pavasaris, kad lauku nācies pārsēt.

“Jāsadzīvo. Vienīgais, kā aizsargāt sējumus, droši vien ir apdrošināšana. Cik reāli ir saņemt atlīdzību, nav pieredzes,” teic Straupes zemnieks.

Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu biroja konsultants augkopībā Valters Dambe atzīst, ka mūsu pusē nav tik daudz stirnu, lai varētu teikt, ka tās rada lielu problēmu. “Rudens bija labvēlīgs, lai rapsis kārtīgi sazaļotu. Nebrīnos, ka stirnas iet rapša laukā un pieēdas par daudz un tāpēc tām rodas problēmas. Taču lauksaimniekam liels kaitējums nebūs, ja arī tās augam izgrauž augšanas centru, augs ceros, raža mazāka nebūs,” stāsta V.Dambe. Viņš atceras, ka pirms vairākiem gadiem kādam zemniekam Vidzemē lielā laukā stirnas bija papostījušas zelmeni, bet rapsis vairāk bija cietis, izsūtot zem sniega, nevis dzīvnieku apskādēts. “Stirna arī daudz neapēd. Ja nu vienīgi nobradā, bet tik lielu baru mums nav. Lielāku postu var nodarīt staltbrieži. Vidzemē gan to nav tik lielos baros, Zemgalē, Kurzemē, tur staltbriežu vairāk. Aļņu mums arī nav daudz. Tad jau pavasarī zosis, dzērves nodara lielāku kaitējumu,” skaidro V.Dambe un piebilst, ka no zemniekiem nav dzirdējis satraukumu par stirnām, kuras izēd un nobradā rapša lauku, tāpat arī, ka kāds būtu redzējis stirnu, kura saindējusies ar rapsi.

“Ziemā stirnas ēd krūmu atvases, egļu, priežu skujas, mellenājus, brūklenājus. Uz barotavām, kur siens, tās gandrīz neiet, jo stiebrzāles negaršo. Stirnas labprāt arī apciemo augļu dārzus, izkasa rudenī nenovāktos ābolus. Pagrauž kādu zaru, mizu gan ne, to dara zaķi,” pastāsta I.Lange.

Ziemā allaž grūtākais laiks stirnām, tāpat citiem pārnadžiem ir tad, kad sniegu klāj sērsna. Vēl var atgādināt, ka no 1. decembra līdz 1. jūnijam stirnas medīt nedrīkst.