Mores pagasta svētkos ar sarunām par sēnēm, sēņotāju folkloru notika arī pirmās Sēņotāju stāstu dienas.

“Kalna Vaizuļos” zem ozola kuplajiem zariem cilvēki dalījās stāstos par sēnēm un sēņošanu. Pasakainu, teiksmainu un anekdotisku noskaņu ar seniem un mūsdienīgiem stāstiem par sēņošanu radīja Latvijas Univer­sitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns. Sanā­kušie kopā ar “Lielās Latvijas sēņu grāmatas” līdzautori un Latvijas Dabas muzeja mikoloģi Initu Dānieli atklāja daudzveidīgos dabas noslēpumus par sēnēm, dodoties ekspedīcijā pa tuvējo pļavu un mežu, uzzinot arī par čaklākajām sēnēm, kas veicina meža atjaunošanos, palīdzot pārstrādāt pērnās lapas un kritušos koku zarus, kā arī par tādām, kuras pārvietojas, un tāpēc ir jautājums, vai tās var pieskaitīt pie sēņu valsts – arī šeit tika atrasta oranžā gļotsēne, kas savas pārvietošanās spējas dēļ vairs netiek uzskatīta par sēni. Inita Dāniele skaidroja sēņu nosaukumu rašanos un, protams, kā atšķirt līdzīgās sēnes citu no citas. Iz­staigātais apvidus pārsteidza ar sēņu daudzveidību. Divās dienās tika atpazītas vismaz sēņu 50 sugas, bet kopumā nelielajā teritorijā ap “Kalna Vaizuļiem” varētu būt pat simts sugu. Protams, tika atrastas arī sēņu karalienes – baravikas, bet par visskaistāko tika atzīta oranžā spulgaine. Sēņu daudzveidības dēļ More godam var nest sēņu galvaspilsētas titulu.

“Kalna Vaizuļos” ir senas sēņošanas tradīcijas, te saglabājušās teikas un nostāsti par daudzām apkārtnes vietām. Ar stāstiem dalījās Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete. Savukārt sēņu kulinārā mantojuma stāstus baudīt aicināja Allažu pagasta “Mauriņu” saimniece Māra Zemdega, bet ar dzērienu kombuču, tautā sauktu par “sēnīti”, cienāja kafejnīca “Kaķu māja”. Sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās iesaistīties varēja kopā ar tautas muzikanti Aigu Auziņu. Šīs norises sarīkojumu noslēgumā papildināja arī apmeklētāju devums, piemēram, dziesmas par sēņošanu no Māra Vērmaņa klades, arī “Kociņkapellas” priekšnesumi.
Margita Poriete atklāj, ka pasākums izdevās brīnišķīgs: “Stāstnieki un sēņu entuziasti atbrauca no dažādiem novadiem, sirsnīgā atmosfērā raisījās interesantas sarunas, un cilvēki labprāt iesaistījās gan sēņu dancī un runas vingrinājumos, gan iepazina jaunas sēņu sugas. Cilvēku interese parādīja, ka šādam pasākumam vērts turpināties.”

Sēņotāju stāstu dienas organizēja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, pasākumu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, viesu nams “Mauriņi” un kafejnīca “Kaķu māja”.

Mores pagasta svētkos “Satiksimies Morē” bija vēl daudz dažādu pasākumu gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. Bērnu aktivitātes caurvija džungļu tēma, bet jauniešiem bija iespēja dalīties ar pieredzes stāstiem komiķa Rūdolfa Kugrēna sarunu šovā. Svētkos bija gan mājražotāju tirdziņš, gan rokdarbnieču darinājumu izstāde “Dabas pavedieni”. Svētku vakarā atklāja jaunu ugunskuru vietu pie Mores brīvdabas estrādes. Pasākumi noslēdzās ar brīvdabas kino programmu.