Ziņas

Sabiedrība

Stāsta par misiju – glābt dzīvības

Iepazīst ikdienu neatliekamajā palīdzībā. Cēsu 1. pamatskolas 7. un 8. klases skolēni ar interesi skatās, kas atrodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes automašīnā. Foto: Marta Martinsone - Kaša

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Cēsu brigāžu atbalsta centra Atvērto durvju dienā bija iespēja uzzināt visu svarīgo, kas saistīts ar atbildīgās profesijas ikdienu.

Atvērto durvju dienas NMPD rīko ik gadu. Tās dod iespēju jauniešiem gūt ieskatu profesiju aizkulisēs. Šādu pasākumu rīkošanā labprāt piedalās arī Cēsu brigāžu atbalsta centrs. “Mums ir nepieciešami jauni un kvalificēti darbinieki, tas ir fakts. Zināms, ka tagad mediķis, kurš vismaz 20 gadus nostrādājis neatliekamajā palīdzībā, 55 gadu vecumā drīkst doties pelnītā pensijas atpūtā. Un tas ir tikai saprotami. Cilvēks šajā vecumā vairs nevar uzskriet uz septīto stāvu, panest smago somu, nest pacientu. Arī mūsu pusē liela daļa speciālistu nu ir devušies atpūsties, tādēļ vēlamies par šo profesiju ieinteresēt jauniešus. Atvērto durvju dienas ir viens no variantiem, kā to izdarīt. Ļoti ceram, ka būsim kādu ieinteresējuši apgūt ārsta palīga profesiju,” stāsta NMPD Cēsu brigāžu atbalsta centra galvenā ārsta palīdze Miranda Šmite.

Cēsu brigāžu atbalsta centrā strādā 110 cilvēku liels kolektīvs, tomēr, ņemot vērā dažādus faktorus, tas esot par maz. “Ļoti liela daļa speciālistu pie mums strādā pusslodzes darbu. Rezidenti un studenti mācās Rīgā, papildus strādā vēl kādā darbā. Tāpat arī mediķi mēdz slimot, turklāt cilvēki ir jāpalaiž atvaļinājumos. Bieži vien ir gadījumi, kad cilvēks uz darbu jāizsauc viņam paredzētajā brīvdienā, jo vieta tukša palikt nedrīkst – kādam jāstrādā. Jāsaka liels paldies visiem rezidentiem un studentiem, kuri pie mums brauc strādāt, jo to viņi visbiežāk dara brīvdienās un vasarā, kad ir visvairāk darba,” stāsta M. Šmite. Viņa arī min, ka no galvaspilsētas uz Cēsīm brauc strādāt kardiologi, pediatri, bērnu ķirurgi, kā arī citu specialitāšu pārstāvji. Lai arī nereti tie ir trešā, ceturtā kursa studenti, Miranda mierina, ka jaunie speciālisti ir ļoti labi sagatavoti, jau iepriekš strādājuši prakses vietās, kārtīgi un precīzi dara savu darbu. Protams, jaunajiem censoņiem ir jāiztur trīs mēnešu ilgs pārbaudes laiks, papildus jāiziet dažādas teorētiskas un praktiskas mācības. M. Šmite atzīst, ka galvenais jauno speciālistu trūkuma iemesls ir zemais mediķu atalgojums: “Mums ir 24 stundu maiņas. Mēs glābjam cilvēku dzīvības, saskaramies ar visdažādākajām situācijām, nereti riskējot arī ar savu veselību. Lai arī mediķiem ik pa laikam pienākas kādas prēmijas vai piemaksas par nostrādātajām nakts stundām, gala skaitlis, kas rakstīts algu sarakstā, noteikti ir pārāk mazs paveiktajam darbam, neatbilst atbildībai.”

Vidējā NMPD darbinieka alga mēnesī par pilnu nostrādātu slodzi ir 600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Miranda skaidro, ka lielākā daļa darbinieku strādā vairākās vietās – papildu pienākumus uzņemoties arī klīnikās un ģimenes ārstu praksēs. Alga tiek paaugstināta vien tad, kad jaunais ārsta palīgs nokārtojis nepieciešamos sertifikātus un darbā nostrādājis trīs gadus.

Lai arī medicīnas darbinieka profesija sev līdzi nes daudz grūtā un smagā, Miranda to sauc par misiju, ko ne katrs var darīt. Tie, kas šo ceļu izvēlējušies un sapratuši, ka tas ir viņu, neko citu darīt pat nevēlētos. Neskatoties uz atalgojumu, lielo slodzi un brīvdienu neesamību, pāri visam ir vēlme palīdzēt cilvēkiem. “Lai strādātu neatliekamajā palīdzībā, jāmīl cilvēki, jāpiemīt spējai strādāt komandā, jābūt ar augstu stresa noturību un jāspēj ātri, precīzi rīkoties visdažādākajās situācijās. Šis ir psiholoģiski grūts darbs, un izsaukuma laikā savas emocijas ir jāprot apslēpt,” stāsta M. Šmite.
Atvērto durvju dienu laikā Cēsu 1. pamatskolas skolēni tika iepazīstināti ar NMPD darbinieku ikdienu. Ārsta vecākā palīdze Santa Rogoča jauniešiem pastāstīja, ar ko tieši darbinieki neatliekamajā palīdzībā nodarbojas, kā no Rīgas centrāles pienāk izsaukumi, ka mediķiem minūtes laikā jāsaģērbjas un jau jābūt mašīnās.

Skolēniem bija iespēja noskatīties Santas vadītu prezentāciju, kurā varēja redzēt, kā Latvijas teritorijā tiek izvietotas neatliekamās palīdzības brigādes, uzzināt, kā strādā Cēsu brigāžu atbalsta centrs, cik svarīgs ir komandas darbs. Piemēram, neatliekamās palīdzības automašīnas vadītājs ir arī pilntiesīgs komandas locekli, kurš iesaistās ne tikai pie pacientu pārvadāšanas un pārnešanas, bet nepieciešamības gadījumā arī atdzīvināšanas pasākumu veikšanā. Tāpat varēja uzzināt par jaunām un modernām tehnoloģijām, kas atvieglo mediķu ikdienu, kā arī specializētajiem transportlīdzekļu veidiem – ne tikai klasiski zināmajām neatliekamās palīdzības mašīnām, bet arī nesen iegādātajām Subar markas automašīnām un helikopteriem, kas tiek izmantoti īpašos gadījumos. “Šī, lai arī grūta, ir ļoti interesanta profesija. Protams, ne katram piemērota. Šis ir darbs, ko nevar paņemt uz mājām un nevar arī atstāt uz rītdienu. Tas ir jāizdara tagad un uzreiz,” stāstīja Santa Rogoča. Jaunieši tika iepazīstināti ar Cēsu brigāžu atbalsta centra mājīgajām telpām, aparatūru.

Cēsu 1. pamatskolas 7. un 8. klasi uz Atvērto durvju dienu pavadīja skolas medmāsa Valda Mārtinsone, kura šo pasākumu vērtē kā iespēju bērniem ieskatīties profesijas patiesajā ikdienā: “Kā bērns var izvēlēties profesiju, par kuru viņam nav ne mazākās jausmas? Ja mums ir iespēja ielūkoties profesionālu speciālistu ikdienā, tad mēs to labprāt arī darām un šo iespēju novērtējam. Es pēc specialitātes esmu vecmāte, mana mamma ir ārsts, un tagad arī meita par šo jomu sāk izrādīt interesi. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgi.”

Par iespēju ieskatīties ātrās palīdzības darbinieku aizkulisēs priecājas arī 8. klases skolniece Elizabete Krūmiņa: “Vēl nezinu, vai gribētu kļūt par ārstu. Šaubos, jo man ir grūti skatīties, ja kādam ir slikti vai kas kaiš. Esmu apsvērusi farmaceita profesiju. Katrā ziņā Atvērto durvju dienu pasākums bija ļoti interesants un noderīgs. Es zināju, ka profesija nav viegla, bet tagad par to vēlreiz pārliecinājos. Mums rādīja interesantu prezentāciju, varēja daudz ko iemācīties. Lai arī ir zināms tas, kā pareizi jāizsauc ātrā palīdzība, nu pārliecinājos arī par to, cik būtiski ir runāt skaidri, saprotami un spēt precīzi nosaukt atrašanās vietu. Katrā ziņā, ja man reiz nāksies šīs prasmes izmantot, tad zināšu, kā to darīt precīzi.”

Cēsu brigāžu atbalsta centrs ir atbildīgs par deviņām neatliekamās palīdzības brigādēm – divām Siguldā, vienu Taurenē, divām Jaunpiebalgā un četrām Cēsīs.