Ziņas

Sabiedrība

Starp valsts nozīmes pilsētām Valmierā ir ceturtais zemākais bezdarba līmenis

2015.gada janvāra beigās reģistrētais bezdarba līmenis Valmierā bija 7,2%, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp valsts nozīmes pilsētām, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, Valmierā nedaudz mainījies bezdarbnieku skaits un profils. Nedaudz pieaudzis cilvēku skaits, kas bez darba bijuši mazāk nekā vienu gadu (85% 2014.gada 31.decembrī), savukārt samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas bez darba ir vairāk nekā vienu gadu (15% 2014.gada 31.decembrī). Cilvēku skaits, kas bez darba ir vairāk nekā trīs gadus, saglabājas nemainīgs jau vairākus gadus – tie ir 3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā norādīja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, sadarbībā ar Valmieras Sociālo dienestu tiek strādāts pie ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanas un konkurētspējas celšanas.

No bezdarbniekiem, kas reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā 2014.gada 31.decembrī, 60% bija sievietes, 40% – vīrieši. Runājot par izglītības līmeni, 18,5% no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir iegūta augstākā izglītība, 36% – profesionālā izglītība, 30% – vispārējā vidējā izglītība, 13,5% – pamatizglītība, bet 2% nav iegūta pat pamatizglītība. Tā kā vairāk nekā pusei reģistrēto bezdarbnieku ir augstākā vai profesionālā izglītība, uzņēmumiem ar NVA starpniecību ir iespēja atrast spējīgus darbiniekus.

NVA Valmieras filiāle turpina veidot ciešu sadarbību ar darba devējiem brīvo darbavietu reģistrēšanai. Kopumā pagājušajā gadā Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki.

10,2% (67 cilvēki) no pagājušā gada decembra beigās Valmierā reģistrētajiem bezdarbniekiem bijuši jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 15% bezdarbnieku bijuši vecumā no 25 līdz 29 gadiem, bet 31% – vecumā no 50 līdz pensijas vecumam.

Jaunieši bezdarbnieki salīdzinoši reti kļūst par ilgstošiem bezdarbniekiem, bezdarba periods ir salīdzinoši īss – līdz sešiem mēnešiem.

Galvenie bezdarba iemesli jauniešu vidū ir profesionālās kvalifikācijas trūkums, jauniešiem trūkst darba pieredzes vai pieredze ir mazāk kvalificētā profesijā, kā arī daļa jauniešu ir bezdarbnieces pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Tāpat jaunieši nepārzina darba tiesiskos aspektus, un tas ir augstāks risks nedeklarētajai nodarbinātībai.

LETA