Ziņas

Sabiedrība

Starp skaistākajām Latvijā – “Ezersētas”

"Straumēnu" gara mantinieki. Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kundze Iveta kopā ar Rasmusenu ģimeni - Amandu, Andretu, Filipu, Aleksu un Elizabeti.Foto: no albuma

Konkursā “Skaistākā lauku saimniecība” specbalvu saņēma Raiskuma pagasta “Ezersētu” saimnieki Andreta un Alekss Rasmuseni.

“Mūsu lepnums ir lauku ainava, kur ir ozols, līdzās traktors. Tas liecina, ka mēs gadsimtu ritumā esam spējuši atrast līdzsvaru starp lauksaimniecisko ražošanu ikdienā un to, ka mēs vienmēr novērtējam dabas bagātības,” uzrunājot konkursa laureātus, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, konkursa patrons.

Rasmuseni atjaunojuši vecās saimniecības ēkas un apsaimnieko 150 hektārus. Viņi tika godināti nominācijā “Straumēnu gara mantinieki 2015”. Edvarts Virza “Straumēnos” raksta: “Mūžīga ir ne tikai dzeja un augsti debesīs ieaudzis tornis, bet mūžīga ir arī ēka un valsts, pār kurām nomodā stāv rūpīga saimnieka acs.”

“Konkurss, uzaicinājums pēc balvas mums bija liels pārsteigums. Konkursā mūsu “Ezersētas” bija pieteikuši paziņas. Tas arī novērtējums, viņi uzskata, varam piedalīties. Ne tādēļ, lai citi brauktu un vērtētu, mēs kopjam savu sētu, to darām sev, bērniem, lai Latvija būtu sakopta,” saka Andreta Rasmusena.

Konkursā varēja piedalīties ikviens Latvijas zemnieku saimniecības īpašnieks, pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un kura ir izveidojusi skaistu un sakoptu lauku sētu. Konkursā tika vērtēts gan saimniecības tēls, sākot no ceļa rādītāja un izpļauta grāvja, līdz pagalmā lepni paceltam karogam, gan tas, kā saimniekošana sadzīvo ar koptu dārzu. Bija pieteiktas vai pieteikušās vairāk nekā 30 saimniecības no visiem Latvijas reģioniem. Vērtējot pēc aprakstiem un fotogrāfijām, tika izraudzītas astoņas, kuras apmeklēja komisija. Andreta atzīst, ka komisijā strādājuši profesionāļi, kuri atbraukuši ne kā soģi, bet padomdevēji.

“Ezersētās” Rasmuseni dzīvo kopš 1996.gada. Tolaik jaunais lauksaimnieks Alekss izraudzījās šo vietu, lai saimniekotu, veidotu savu saimniecību. Protams, piesaistīja arī senatne, kas atgādināja par lauku sētas pamatīgumu kādreiz, par tās iekļaušanos vidē.

“Te ir mūsu dzīvesvieta, ne tikai vieta skaistumam. Gadu gaitā prioritātes apkārtnes iekārtošanā ir mainījušās, bet svarīgais ir nemainīgs – palīdzēt izcelties tam, kas dabā jau ir. Mūsu sētā tas ir ūdens, akmeņi un koki, un, protams, relfejs, kas ir neatkārtojams. Te daba pati visu ir izdarījusi, lai būtu skaisti, tikai nedaudz jāpiefrizē,” saka Andreta un piebilst, ka akmeņi savākti tīrumos, dīķu kaskāde nogāzē ir pašsaprotama, bet kokus stādījuši agrākie saimnieki, un viņu iesāktais jāturpina, lai ir arī nākamajām paaudzēm.

“Praktiskā dzīve izdara korekcijas. Te dzīvojam, ir darbs, kam jāvelta laiks, protams, gribas, lai ir skaisti, bet puķu dobes nedrīkst kļūt par slogu. Katras ģimenes dzīves ritms nosaka, kāds ir viņa pagalms, sēta.

Ar katru gadu samazinām puķu stādījumus, stādām ziedošus krūmus, kokus. Pavasarī “Stādu parādē” katru augu, ko gribam pirkt, prātīgi izvērtējam – cik liels izaugs, cik daudz būs rudenī lapu. Alekss ir liels koku stādītājs,” pastāsta “Ezersētu” saimniece un atzīst, ka svešā sētā viņa vienmēr novērtē ieguldīto darbu, protams, mācās praktiskas lietas un atklāj ko interesantu. Stādot vai ierīkojot kaut ko jaunu, Alekss iezīmē lielās līnijas, tad abi kopā izvērtē, bet precīzos sīkumus paveic Andreta. Gaidot valsts svētkus, “Ezersētu” pagalmā tiek mainīta karoga atrašanās vieta, abi noskatīja, kur būs vislabāk, Alekss iekārtoja, tad saimniece novērtēja pēdējos sīkumus, lai karogs plīvotu pāri pagalmam.

“Ezersētās” katram savi darbi darāmi. Lauku darbi bērniem ir ikdiena. “No bērnības pierasts, katrs zina, ka darbs jāizdara. Tagad māsas zāles pļaušanu nodevušas Filipam. Nopļaut divus hektārus mauriņa nav viegli, vajag pacietību. Elizabete un Amanda pirms pieciem gadiem ļoti gribēja zirgus. Tā bija viņu izvēle. Lai stallī viss būtu kārtībā, ir meiteņu atbildība. Mēs atbalstām bērnus, ja izvēle ir izsvērta. Filips mācās spēlēt klavieres, iet sporta skolā,” par atvasēm pastāsta Andreta Rasmusena.

Viens no šīgada noteikumiem Rasmuseniem noteikti bija svinīgais pasākums Melngaiļa namā, kur viņi saņēma balvu. “Pasākums bija ļoti sirsnīgs, valdīja mājīga gaisotne. Valsts prezidents ar katru parunājās, labprāt pozēja selfijiem. Tādi ir gan Filipam, gan meitenēm. Tā bija jauka tikšanās ar cilvēkiem, kuri kopj savas sētas, saimnieko,” domās dalās Andreta Rasmusena.

“Ezersētu” saimniece nosmej, ka kādā filmā galvenā varone teikusi, ka viņai nepatīk lapu koki, jo tie ir nekārtīgi, rudenī jāvāc tik daudz lapu. Ziemā dārzā ir brīvlaiks, jāgaida pavasaris, tad redzēs, cik labvēlīga vai skarba bijusi ziema, un varēs atkal sākt skrējienu pretī ziedēšanai un ražai.