Ziņas

Sabiedrība

Stādīt, labiekārtot vai vākt atkritumus

Atkal netīrs. Pērn Cēsu novada pašvaldības darbinieki sakopa taciņu, kas ved uz Dukuriem, diemžēl šopavasar tā atkal ir tikpat piedrazota, kāda bija pirms gada.Foto: Māris Buholcs

Sestdien visā valstī cilvēki noliks malā ierastos ikdienas darbus, lai iesaistītos Lielajā talkā, kas notiks jau devīto gadu. Taču talkošana notiks ne tikai šajā dienā. Jau aizvadītajā sestdienā, aizsākot Lielās talkas nedēļu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un VAS “Elektroniskie sakari” darbinieki un viņu ģimenes locekļi atjaunoja nelikumīgi izcirsto valsts mežu Straupes pusē, Gaujas nacionālā parka teritorijā.

DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza stāsta, ka šī bijusi talka ar īpašu pievienoto vērtību: “Spilves meža stāsts aizsākās pirms diviem gadiem, kad 2014. gada pavasarī tika konstatēts, ka nelikumīgi nocirsti 2,4 hektāri meža. Zagļi nozāģēja 867 kokus, kas sasnieguši apmēram 150 gadu vecumu. Valstij nodarītais zaudējums tika aprēķināts vairāk nekā 34 tūkstoši eiro, bet vides postījumi novērtēti vairāk nekā par 388 tūkstošiem eiro. Pret cirtējiem – abi vainīgie ir zināmi – iesākta tiesvedība, viņi saņems atbilstošu sodu.
Sākotnēji domājām, ka mežs atjaunosies dabiskā ceļā, taču tas nenotika, sapratām, ka vajadzīga cilvēka palīdzība. Kad ministrija izteica vēlmi piedalīties talkā, piedāvājām ieguldīt enerģiju šādā ilgtspējīgā projektā, un viņi labprāt iesaistās. Cilvēkus uzrunāja šī meža bēdīgais stāsts.”

Meža stādīšanā piedalījās vairāk nekā simts cilvēku, iestādot apmēram 6000 egļu un priežu stādus. Iestādītais mežs mērķtiecīgi tiks veidots tā, lai tas izaugtu par dabisko meža biotopu. I. Pabērza norāda, ka nekādas saimnieciskās darbības koksnes iegūšanai te netiks veiktas, ar laiku atjaunotais mežs pilnvērtīgi funkcionēs pats bez cilvēka iejaukšanās.

Starts Lielajai talkai dots, tās mājaslapā atrodamas kartes ar piesārņotākajām vietām, ar talkas norises vietām, lai var pievienoties arī tie, kuri grib pielikt savu roku, bet nav izlēmuši, kurp doties. Kā zināms, daudz resursu talkā tiek tērēts, lai savāktu citu atstātos atkritumus. Pērn tika savāktas 1943,62 tonnas. Jau rakstīts, ka Lielās talkas mērķis ir līdz Latvijas 100.dzimšanas dienai padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

Diemžēl ne visur šo ieceri izdodas īstenot. Pērn rakstījām, ka Cēsu novada pašvaldības darbinieki bija izvēlējušies sakopt vienu no piemēslotākajām vietām pilsētā – taciņu no Valmieras ielas uz Dukuriem, kur zināmas sabiedrības daļas pārstāvji mēdz tukšot stiprākus dzērienus, turpat pametot tukšo taru un citas drazas. Tika savākts daudz maisu ar tukšām pudelēm, bundžām, un izskanēja jautājums – cik ilgi taciņas mala noturēsies nepiemēslota? Tie, kuri tur ikdienā iet garām, var labi redzēt, ka vairs nekas neliecina, ka tur jelkad bijusi talka, viss ir tikpat piedrazots kā pirms gada. To redzot, iezogas doma – vai šāda talkošana, vācot atkritumus, nav velti zemē nomests laiks un darbs, jo ir taču lietderīgāki labiekārtošanas darbi. Diemžēl ir sabiedrības daļa, kas absolūti nerespektē citu paveikto, kuriem ir pilnīgi vienalga, kas paliek aiz viņiem.

Cēsu novada talkas koordinatore Ance Saulīte atzīst, ka atkritumu vākšana joprojām ir nebeidzams process, jo vienmēr būs tādi, kuri ignorēs sakoptību: “Protams, ir labi, ka vismaz kādu brīdi vieta ir tīra, bet vairāk piekrītu tiem, kuri saka, ka talkā vairāk jākoncentrējas uz darbiem, kuros tiek radīts kaut kas no jauna – iestādīti koki, košumkrūmi, izzāģēti vecie, lai būtu skaistāka ainava, ierīkoti soliņi, paveikts cits nepieciešamais. Šķiet, daļa cilvēku joprojām nav sapratuši talkas ideju, ka tas ir kopā strādāšanas process. Viņi zvana, saka, ka tur vai tur ir netīrs, lai mēs kaut ko darām, bet vajadzētu pašiem vispirms nākt ar iniciatīvu, tad jau palīgi atradīsies.”

Talkošanas vietas ir visos vēsturiskā Cēsu rajona novados, un ne tikai apkārtnes sakopšana, arī citi interesanti darbi. Pārgaujas novada Raiskuma pagastā uz talku aicina mājā, kur uzņemta leģendārā filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kurai šogad aprit 35 gadi. Ideja par talku ienākusi prātā valmierietei Vinetai Zariņai, kad šajā vietā iegriezusies, apceļojot Latviju.

“Mums patīk apceļot Latviju, braucot uz Cēsīm, iegriezāmies šajā mājā. Tur satikām Maijas tanti, kura labprāt izrādīja apkaimi, stāstot par filmēšanas laikiem. Mājās braucām emociju pilni, bet sapratām, ka tur trūkst darba roku apkārtnes sakopšanā. Piedāvājām Maijas kundzei ideju par talku, viņa piekrita, un tagad viss gatavs, lai tur padarbotos. Varbūt ideja neprātīga, bet mūs tā iedvesmo, un būsim priecīgi, ja vēl kāds pievienosies,” saka Vineta.

Līgatnes dabas taku sakārtošanā talkas ietvaros šonedēļ iesaistīsies ASV karavīri. I. Pabērza informē, ja jau šodien talkā tur piedalīsies aptuveni 30 ASV kuģa “USS Donald Cook” jūrnieki, kuri palīdzēs demontēt vecā briežu voljera elementu un veidos jaunu informācijas infrastruktūru. Vēl 30 ASV karavīri, kuri ir dislocēti Ādažu poligonā, Līgatnes dabas takās talkos sestdien, demontējot veco lāču voljeru un savu laiku nokalpojušo lāču taku.