Ziņas

Sports

Stadions četros gadalaikos

Finišā. Smagajā 800 m distancē finišē Andžejs Stepančuks, uzrādot labāko rezultātu vīriešu konkurencē. Foto: no albuma

Sporta kluba “Ašais” vadītājs un treneris Austris Āboliņš pērn aktīva dzīvesveida piekritējus aicināja iesaistīties jaunā skriešanas tradīcijā “Stadions IV gadalaikos!”.

Idejas iecere vienkārša, katrā gadalaikā Cēsu stadionā notiek viena skriešanas aktivitāte, lai kopvērtējumā noteiktu labākos. Aizvadīti četri skrējieni: 400 m pērn vasarā, jūdze noskrieta rudenī, 5000 m skrējiens notika ziemā, bet šī pavasara izskaņā viena no smagākajām stadiona disciplīnām – 800 m skrējiens.

A. Āboliņš stāsta, ka seriāls sācies kā eksperiments, jo tolaik vēl savu ietekmi uz sacensībām atstāja kovids, lielie mači nenotika, bija iespēja piedāvāt stadionu, kas pulcē mazāk dalībnieku.

“Šajā seriālā uz lielu masveidību nevaram cerēt, jo tās ir specifiskas, smagas distances. Lai startētu tādā seriālā, jābūt universālam skrējējam. Nepietiek, ka skrien krosiņu pa mežu, jāspēj augstvērtīgi noskriet arī 400 m un 800 m. Tas bija eksperiments, jo sacensības stadionā nav kārtējais taku skrējiens. Tomēr pirmā sezona ļauj izdarīt pozitīvus secinājumus un pieteikt jau otro sezonu,” saka A. Āboliņš.

Pēdējā posmā, 800m skrējienā, vīru konkurencē ātrākais bija Andžejs Stepančuks – 2:23,83, bet dāmām Anita Ieviņa -    2:56,93.    Viņa arī uzvarēja dāmu konkurencē IV gadalaiku kopvērtējumā, bet kungiem pirmais Uģis Treikmanis. Uz vietu kopvērtējumā varēja pretendēt vien tad, ja dalībnieks startēja visos četros posmos.

Otro sezonu plānots sākt Cēsu pilsētas svētku laikā, un, kā saka A. Āboliņš, formāts, distances nemainīsies, lielāka uzmanība tiks pievērsta kvalitātei, galvenokārt laika fiksēšanas uzlabošanai. Tiks meklēts labākais risinājums arī rezultātu aprēķināšanai kopvērtējumam.

“Izaugsmes iespējas vēl lielas, bet redzu, ka šī ir niša, kurā amatieriem notiek ļoti maz sacensību. Ir neskaitāmi taku skrējieni, taču ir cilvēki, kuriem patīk skriet stadionā, bet trūkst sacensību, jo Latvijas čempionātā viņi piedalīties nevēlas. Tāpēc jādod iespēja, bet tai jābūt kvalitatīvai, lai    gribētu startēt arī valsts spēcīgākie vieglatlēti. Jādomā arī par apbalvošanu, jo skrējēji pieraduši, ka par dalību vien jau saņem piemiņas medaļu. Man tomēr gribētos to mainīt, jo uzskatu, ka medaļa jānopelna ar rezultātu,” saka A. Āboliņš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *