Ziņas

Sabiedrība

Spēles ap padomju pieminekli Limbažos

Nojauc. Īsu brīdi pirms mācību gada sākumā Limbažos tika nojaukts piemineklis, kas veltīts padomju jūrniekiem, kuri krita cīņa ar nacionālajiem partizāniem.Foto: no laikraksta ”Auseklis” arhīva

Pēdējā laika notikumi kaimiņpilsētā Limbažos piesaistījuši pat starptautisku uzmanību. Kā jau iepriekš portālā eDruva vēstījām, tur augusta beigās tika demontēts kāds padomju laika piemineklis – 1974.gadā uzstādītais monuments 26 padomju jūrniekiem, kuri 1941.gada 4.jūlijā Limbažos gāja bojā cīņā pret nacionālistiem. Piemineklis atradās Limbažu sākumskolas teritorijā, tas bija dzelzsbetona veidojums, kas atgādina kuģa priekšgalu. Laika gaitā pademolēts, no tā pazudušas metāla daļas – ķēdes, plāksnes, arī piemiņas akmens, un kopumā monuments bija kļuvis par apdraudējumu apkārtējiem. Piemineklis nevienam nepiederēja, nebija reģistrēts Zemesgrāmatā.

Pieminekļa jaukšana patiesībā ir sen nebijis notikums, jo visi nedraudzīgie padomju simboli tika nojaukti, demontēti vēl 90.gadu sākumā, bet palikušos sargā Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Tās 13.pants nosaka, ka “saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai”.

Tāpēc arī šī monumenta nojaukšana izsauca skarbu Krievijas reakciju, kaimiņvalsts Ārlietu ministrija to nodēvēja par nepieņemamu un iesniedza Latvijai notu par pieminekļa demontāžu. Latvijas Ārlietu ministrija atbildē norādīja, ka pašvaldība darbojusies iedzīvotāju drošības interesēs, īpaši ņemot vērā, ka objekts atradās skolas tuvumā. Var piebilst, ka saskaņā ar biedrības “Brāļu kapu komiteja” sagatavoto informāciju minētais monuments nav atzīmēts kā padomju laika piemineklis.

Taču patiesībā demontāžu veica ne jau pašvaldība, tā notika pēc “Daugavas vanagu Latvijā” Limbažu nodaļas iniciatīvas un par tās līdzekļiem. Nodaļas vadītājs Gunārs Grīnbergs norāda, ka šie jūrnieki, kam uzcelts piemineklis, nodarbojušies ar marodierismu un vietējo iedzīvotāju slepkavošanu – noslepkavoti septiņi mierīgie iedzīvotāji: “To apliecina arhīvos atrastie dokumenti. Gan šīs slepkavības, gan 14.jūnija represijas radīja vietējos iedzīvotājos neiecietību pret okupācijas varu, tāpēc viņi ņēma rokā ieročus un devās cīņā pret padomju armijas jūrniekiem. Jau sen esam uzskatījuši, ka šis piemineklis jānojauc. Patiesībā to vajadzēja darīt pašvaldībai, bet pagājuši 25 gadi, un tā neko nav darījusi. Ja mēs nenāktu ar savu iniciatīvu, varbūt piemineklis stāvētu vēl 25 gadus.”

Jau vairākus gadus G. Grīnbergs mudinājis pašvaldību, lai beidzot šī piemiņas vieta tiek demontēta, taču reakcija nav sekojusi. Līdz pērn augusta beigās domes deputāti pieņēma lēmumu, ka šajā vietā var veikt teritorijas labiekārtošanu. Varētu domāt, ka tālāk viss gāja gludi, bet G. Grīnbergs atklāj, ka sekojis vesels riņķa dancis, kura laikā nācies saskarties ar pašvaldības neieinteresētību un mēģinājumiem procesu novilcināt: “Deputātus informējām, ka teritorijas labiekārtošanas gaitā minētais piemineklis tiks demontēts, ka gribam tur uzstādīt karoga mastu, kurā plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs. Domes sēdē no 13 deputātiem visi nobalsoja par, nebija pat aizdomu, ka process varētu kavēties.”

Pēc lēmuma pieņemšanas “Daugavas vanagu” Limbažu nodaļa pasūtīja projektu, rakstīja Saeimas Nacionālās apvienības frakcijai, lai piešķir finansējumu no deputātu kvotām. Viņiem tika piešķirti 8000 eiro, taču ar to visas ieceres realizācijai nepietiek, tāpēc tiek vākti ziedojumi.

“Likās vienkārši, pēc Jāņiem būs skolas izlaidums, tūlīt pēc tam sāksies demontāža un labiekārtošana, un uz 1.septembri viss būtu padarīts, taču… Negribas neko sliktu par domi teikt, bet ir sajūta, ka mūsu ieceri atbalstīja ar cerību, ka naudu nedabūsim un nekas tur nenotiks. Kad parādījās nauda un sākās projektēšana, sākās šaha spēles. Kad vajadzēja dabūt parakstu, lai varam sākt darbu, tas visu vasaru ar dažādiem ieganstiem tika nomarinēts. Tad jāsasauc viena sapulce, tad vēl cita un vēl, un vēl. Tika izdomātas dažādas citas prasības. Augusta beigās mums teica, ka nevarēs strādāt, jo tehnika traucēs, kad bērni nāks ar skolu iepazīties, un, sākoties mācību gadam, vispār nekāda darbība tur nevarēs notikt. Taču atļauju deva, visu paveicām ļoti īsā laikā, un 31.augustā pus- desmitos vakarā bijām iesējuši zālīti.”

G. Grīnbergs arī stāsta, ka pašvaldība šim projektam nav piešķīrusi ne centa, lai gan mutiski solījumi savulaik bijuši. “Daugavas vanagu” iecere nebija tikai nojaukt pieminekli, bet šo vietu tiešām labiekārtot, uzstādot 18 metrus augstu karoga mastu, izveidojot celiņu tīklu ar soliņiem, visiem darbiem ir izstrādāts pat tehniskais projekts, taču tā realizācija nav apstiprināta. Šobrīd atļauta tikai demontāža un karoga masta uzstādīšana.

“Arī vietējie iedzīvotāji vēlējās, lai būtu sakopts skvērs. Dome vēlējās, lai izveido arī piemiņas vietu Ludim Bērziņam, kurš bija Limbažu ģimnāzijas dibinātājs un pirmais direktors. Tāpēc tapa apjomīgs projekts, taču tas netika apstiprināts. Tāpēc šobrīd arhitekts strādā pie tā, lai izprojektētu tikai karoga vietu, un tuvākajās nedēļās tas būs paveikts. Ceru, ka brīvlaikā sagatavosim vietu, iebetonēsim pamatni, bet pašu karoga mastu, visticamāk, uzstādīsim nākamā gada aprīlī.

Lai arī ir pretestība, esmu optimists. Saku – nekas, cik ļauts, izdarīsim, un pēc nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanām varbūt nāks deputāti, kuri gribēs pilnībā realizēt visu iecerēto projektu.”

Limbažu laikraksta “Auseklis” galvenā redaktore Regīna Tamane atzina, ka limbažnieki šo notikumu uztvēruši mierīgi, lai gan iedzīvotāju aptaujās dzirdēti dažādi viedokļi. Dažs norādījis, ka šo piemiņas vietu vajadzējis saglabāt, jo tas tomēr ir vēstures piemineklis un nav pareizi aizmirst līdzšinējo vēsturi. Taču lielais vairums atzinīgi vērtējuši šo ieceri.

“Manuprāt, šis bija labs vides sakārtošanas projekts, ar to domājot visu kopējo piedāvājumu, ar celiņiem, soliņiem. Žēl, ka tas tagad netiks realizēts,” piebilda R. Tamane.