Raiskuma pagasta “Upītēs” zaļo un spēkā ņemas sparģeļi.   “Sezona jau tuvojas beigām,” saka SIA “Crown Plants” saimnieki Monta Nīmane un Kaspars Strupausis.

Viņi novākuši pirmo ražu un guvuši pirmo pieredzi. Abi atzīst, ka pagaidām    sparģeļu audzēšana ir dārgs hobijs, jo daudz jāiegulda, bet ar laiku tā var kļūt par labu biznesu.

Raiskumiešu 0,3 hektāru laukā aug seši tūkstoši stādu, augsne tiek    gatavota, lai 1,3 hektāru platībā iestādītu 27 tūkstošus stādu. “Citi stāda desmit tūkstošus uz hektāru, bet vācu kolēģis pamācīja, ka tā ir nelietderīga zemes izmantošana,” pastāsta Kaspars un piebilst, ka labā atmiņā sparģeļu stādīšana, kad tika iesaistīti draugi un radi. Tagad Kasparam padomā, kāds izskatīsies sparģeļu stādītājs, un tāds arī taps.

Pavasaris bija arī pārbaudījums. Salnās nācās glābt ražu – pēc siltā laika uznāca aukstums, dārzeņi apsala. “Glābām, uzklājot plēvi, bet zem tās sparģeļi auga, liecās pēc saules. Pirmajā gadā, kamēr kārtīgi ieaugas, svarīgi, lai nenosalst,” atklāj Kaspars.

SIA “Crown Plants” audzē agrākas un vēlākas šķirnes sparģeļus.    “Varbūt ne tik dziļi iestādījām, bet pavasarī mēs pirmie jau maija sākumā varējām griezt      sparģeļus. Lauks atrodas saulītē, un sparģeļiem saule patīk,” stāsta Monta un piebilst, ka saulainā laikā dārzeņus var vākt divreiz dienā, jo tie ļoti ātri aug.

Monta uzsver, ka šosezon svarīgi bijis apzināt pircējus. “Tiešā pārdošana ir laba pieredze, lai strādātu tālāk, saprastu, kādi ir pircēji. Ir tie, kuri pazīst sparģeļus, un tie, kuri tos vēl tikai iepazīst, kuriem jāstāsta par šo dārzeni,” teic Monta, bet Kaspars piebilst, ka daudziem pie mājas aug kāds sparģeļu stāds, taču viņi nezina, ka tas ir    ēdams.

“Izaudzēto pārdot nebija problēmu. Vienreiz internetā    ieliku ziņu, ka ir izauguši, un vienreiz aizbraucu uz Straupes tirdziņu. Pircēji cits caur citu uzzināja. Valmierā viena meitene ieinteresējās, apzināja draugus, un vedu uzreiz vairākiem. Pircēju loks ir izveidojies,” pirmajā pārdošanas pieredzē dalās Monta un pastāsta, viņu audzētie sparģeļi ir Ungurmuižas restorānā, par to īpašs prieks.
“Pirmajā gadā ir maza raža, man bija laiks    klientu izpētei, reklāmas veidošanai sociālajos tīklos. Pārliecinājos, ka insta­grams ir labāka vieta reklāmai nekā feisbuks,” stāsta raiskumiete. Monta feisbuka kontā    ievietojusi informāciju par sparģeļiem, dārzeņu uzturvērtību, kā tos uzglabāt, ko var pagatavot. Meitas Lonijas grupas biedriem bērnudārzā bija iespēja pagaršot sparģeļus, Lonija visiem stāstīja, ka viņai tie ļoti garšo. “Man patīk stāstīt par to, ko mēs audzējam, satikt tos, kuri ēd mūsu sparģeļus,” atzīst Monta.

Monta un Kaspars ir priecīgi par Ievas Zaharovas izveidoto SIA “Crown Plants”    logo – trim sparģeļu galviņām. “Sparģeļa galviņa atgādina kroni. Dārzenis Francijas galmā tika ievests no Ēģiptes un saukts par ķeizara dārzeni. Te arī rodams mūsu uzņēmuma nosaukuma skaidrojums,” atklāj Monta.

Uzņēmēji atzīst, ka    izvēlētā nodarbošanās, lai pagaidām gana darbietilpīga, ir interesanta un perspektīva. “Mums ir zeme, kas jākopj, vasarā jāpļauj. Domājām, kā to racionāli izmantot,” stāsta Kaspars, bet Monta papildina: “Gribam audzēt ko tādu, lai visu vasaru nav katru dienu jāstrādā tikai laukā. Sparģeļu vākšana, tirgošana nav ilga, varu paņemt atvaļinājumu, bet ravēt un citus darbus pagūt var vakaros un brīvdienās.” Kaspars gan atzīst, kad būs lielākas platības, vairāk būs jāizmanto tehnika.

“Mums ir tīrā augsnē auguši produkti. Mēslojumu pirmajā gadā vispār nelietojām, jo ir ļoti auglīga, ilgus gadus atpūtusies zeme. Rudenī izmantosim trūdmēslus,” pastāsta Monta un uzsver, ka pircēju vidū ir daudzas jaunās māmiņas, viņām dārzeņi bez ķimikālijām ir ļoti svarīgi.

Par to, ka sparģeļi ir tik pieprasīti, Monta un Kaspars bijuši pat pārsteigti. Vēl pārsteigums bijis, ka Latvijā tomēr ir tik daudz audzētāju. “Kad sākām interesēties, izrādās, ir tādi, kas audzē jau vairākus gadus. Visiem ar noietu nav problēmu, tāpēc arī nav plašas reklāmas. Arī mums pirmajā gadā pieprasījums ir lielāks, nekā izaudzis un varam piedāvāt,” vērtē Kaspars.”