Ziņas

Sabiedrība

Solis pretī 810.gadadienai

Radošs darbs. Dažādu paaudžu cēsnieces pārrunā idejas grupā "Radošās Cēsis"Foto: Māris Buholcs

Vairs nav aiz kalniem Cēsu 810.jubileja, ko svinēsim 2016.gadā, tāpēc gaisā sāk virmot idejas, kādiem būt svētkiem un pilsētai tajos.

Biedrība “CultureLab” sadarbībā ar Cēsu Kultūras un tūrisma centru un novada pašvaldību rīkoja diskusiju ar iedzīvotājiem par gatavošanos šim notikumam. Uz tikšanos ieradās pāris desmiti dažāda vecuma cēsnieku.

Biedrības pārstāve Ilona Asare, uzrunājot sanākušos, norādīja, ka šis pasākums ir pilsoniskā iniciatīva, jo katrs varam dot ieguldījumu svētku iespējami labākā norisē: “Cēsu 800 gadu jubileja bija svētki, kas ikvienam ļāva justies lepnam par savu pilsētu.

Daudz šajos desmit gados mainījies arī mūsu dzīvēs, mūsu ikdienā, mums ir citas vēlmes, citi uzstādījumi. Tāpēc šobrīd esam uz starta līnijas, mums pašiem ir iespēja būvēt sev svētkus. “

Viņa norādīja, ka svarīgi rast atbildes uz jautājumiem – ko vēlamies mainīt un īstenot, gaidot jubilejas gadu. Ar ko vēlamies, lai Cēsis asociējas, kādas lai tās būtu. Idejas var būt visdažādākās,

tās nav obligāti jāīsteno līdz 2016. gadam, jo seko vēl kāda jubileja – valsts 100. dzimšanas diena.

I. Asare sanākušajiem ierosināja radīt idejas par veicamo šādās tēmās – Radošās Cēsis, Zaļās Cēsis, Aktīvās Cēsis, Lepnās Cēsis. Par pēdējo domājot pozitīvā virzienā, proti, ar ko varam lepoties savā pilsētā.

Pēc pārdesmit minūšu garas prāta vētras katra grupa prezentēja savas desmit idejas, pārējie izteica ierosinājumus, komentārus, bet noslēgumā katrs varēja nobalsot par sev tīkamākajām idejām. Visvairāk balsu savāca grupiņas “Lepnās Cēsis” ideja “Karoga ceļš”, kas paredz izveidot lielāko Latvijas karogu pasaulē. Grupas pārstāvis Kārlis Pots atzina, ka ar lepnumu cēsniekiem nav problēmu, jo Cēsis un Liepāja ir divas pilsētas, kurās valda vislielākais lokālpatriotisms: “Neapšaubāmi, galvenais lepnuma elements ir tas, ka esam sarkanbaltsarkanā karoga dzimtene. Kāpēc cēsnieki paši, ietērpti atbilstošu krāsu t-kreklos, nevarētu izveidot šo karogu, piemēram, Rīgas ielas garumā?”

Lielu atzinību izpelnījās grupas “Zaļās Cēsis” ideja sarīkot publisku pasākumu, kurā iztiktu bez elektrības. Apmeklētāji ierastos nevis ar mašīnām, bet kājām, velosipēdiem; apgaismošanai izmantotu ugunskurus; balss pastiprināšanai – ruporus. Ja kādam tiešām vajadzētu nedaudz elektrības, to varētu saražot paši, piemēram, minot pedāļus Arī sanākušie norādīja, ka šis pasākums paver plašas radošās iespējas.

Grupas pārstāvis Edžus Arums rosināja lielāku akcentu likt uz Zemes stundu, kas notiek marta beigās, bet līdz šim nav iedzīvojusies mūsu ikdienā: “Mēs varētu aktualizēt šo stundu visu nedēļu ar dažādiem pasākumiem, kas kulmināciju sasniedz konkrētajā stundā. Manuprāt, Cēsis šajā ziņā

varētu būt piemērs visai Latvijai.”

No grupas “Aktīvās Cēsis” lielāko ievērību guva ideja veidot izstādi – tirdziņu “Ražots Cēsīs”, atbalstot vietējos uzņēmējus.

Plašs piedāvājumu klāsts bija par tēmu “Radošās Cēsis”, jo tur darbojās vairākas grupas. Inese Ciekure ieteica atdzīvināt pasākumus, kas kādreiz izskanējuši visas valsts mērogā. Tika rosināts vairāk domāt par pilsētas logo, par vizuālo tēlu, bija daudz citu ideju. Sanākušo balsis sadalījās, atbalstu guva daudzas idejas, bet viena izteikta līdera nebija.

Sanāksmes noslēgumā I. Prauliņš norādīja, ka šāda sanākšana ir nepieciešama un kāda ideja arī realizēsies, bet viņš vēlētos nedaudz citādu informāciju: “Manuprāt, vispirms vajadzētu uzklausīt nopietnu analīzi par pilsētas 800.jubileju no cilvēkiem, kuri bija iesaistīti tās rīkošanā. Par to, kas izdevās, kas

ne, jo tā netrūka. To vajadzētu pārrunāt ar visiem iesaistītajiem dienestiem,

tad gūt ieskatu no pilsētas vadības, kādi būs svētki 2016.gadā.”

Sanākšanas organizatore Ilona Asare pirmo tikšanos novērtēja kā veiksmīgu: “Ieradās pietiekams skaits interesentu, prieks, ka visi azartiski iesaistījās ideju radīšanā. Tās tiks publicētas, lai būtu visiem pieejamas, un ikviens varēs ieteikt arī savus priekšlikumus.

Manuprāt, šis pasākums bija labs tests, kas pierādīja, ka nav nepieciešams ne daudz laika, ne resursu, lai panāktu labu rezultātu. Šādas ideju darbnīcas varētu izspēlēt arī skolu vecākajās klasēs, citviet, tā atlasot idejas, ko nodot sabiedrībai nobalsošanā. Tā varētu nokļūt līdz konkrētām iecerēm, ko visi kopīgiem spēkiem censtos īstenot. Tad ikvienam būtu sajūta, ka arī viņš kaut ko izdarījis pilsētas labā.”

Jānis Gabrāns