Ziņas

Sabiedrība

Sociālās aprūpes centros rosība puķu un dārzeņu dobēs

Koši. Kaut maijs bija vēss, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā “Sērmūkši” rosība puķu dobēs sākās jau mēneša sākumā, kad stādīt varēja sala izturīgās atraitnītes.Foto: no albuma

Sociālās aprūpes iestādēs, kurās ir mazdārziņi, pavasara rosība notiek  puķu un dārzeņu dobēs.

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru “Sērmūkši” un “Mārsnēni” sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Kristīne Zmičerevska teic: “Īpaši “Sērmūkšos”, kur rosība to ļauj, pavasari ļoti gaida, lai varētu pirkstus iebāzt zemē, izrotātu pagalmu ar košām puķēm un sastādītu dažnedažādus dārzeņus. Teritorija tik liela, ka to vairs nemaz nevar par mazdārziņu nosaukt, klientes veido puķu dobes, pirmās iestādot sala izturīgās atraitnītes, tagad jau laiks petūnijām, daudzi ziedi tiek audzēti no sēkliņām, tāpat būs arī vērtīgās dārza veltes, arī tomāti, gurķi. Rosība ir visu silto laiku, sākot ar sēšanu, stādīšanu, ravēšanu un novākšanu. Cilvēki, kuri pieraduši pie lauku darbiem, citādi nevar, grib darboties. Viņiem var piedāvāt citas nodarbes, bet visvairāk tiek gaidīts pavasaris, un rosīšanās dārzā sagādā vislielāko prieku.” Tāpat K. Zmičerevska piebilst, ka “Mārsnēnos”, kur nav tik liela teritorija, dažādi zaļumi un dārzeņi tiek audzēti arī podos. Vasaras otrajā pusē un rudenī visi priecājas, ka raža tiek likta galdā, jo pašu audzēts smaržo un garšo labāk nekā veikalā pirkts.

Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle teic, ka trešdien pansionātā notika Mērnieku laiki, kad četri klienti, kuri vēlējās darboties dārzā, sadalīja zemes gabalu tā, lai katram ir iespēja izpausties: sēt, stādīt un ravēt. Direktore atzīst, ka reizēm cilvēkus grūtāk iekustināt, bet, kad pamudina, klienti darbojas. Sociālā rehabilitētāja Ilva Kurzemniece pastāsta, ka dārzā strādāt vēlas gan sievietes, gan vīrieši: “Redzu, ka visi ir apņēmīgi un vēlas rosīties. Sapirkām sēkliņas, sējām, stādījām. Būs sīpoli, gurķi, arī puķes. Klienti ļoti vēlējās asteres, kas atgādina par pirmo septembri, dālijas, iecienītas ir lefkojas. Arī tuvinieki atvedīs puķu dēstus. Būs mums krāšņs un košs arī rudens. Klienti labprāt katru dienu vēro, kā paaugušās dilles, paprika, tomāti, cik lieli ir sīpolloki. Tepat gar dārzu staigā arī stārķis un priecē.”

Ilva Kurzemniece uzsver, ka darba terapija ir ļoti svarīga: “Cilvēkam ir jābūt kustībā, nevar visu laiku gulēt. Slimnīcā atveseļojoties var pagulēt, bet pārējā laikā ir jārosās. Redzu, ka cilvēki labprāt vingro, bet vēsajās dienās jau bija jautājumi, kad atkal varēs iet uz dārzu. Šogad mūsējie ir spriganāki, vairāk grib darboties.”

Gatartas pansionāta vadītājs Aivars Damroze stāsta, ka dobēs jau griezdamies aug ķiploki, tie labi padevušies, iestādītais līdz ar silto laiku sāk pieņemties spēkā, arī tomāti jāpārliek lielākos podos. Kapļi un citi dārza instrumenti ir uzasināti, lai visiem raiti veicas dārza darbi: “Mēs cenšamies veselīgi līdzsvarot ziedu skaistumu un dārzeņu praktiskumu, nenoliedzami, baudām ziedu rotu, iestādītas samtenes, lavanda, piparmētra, bet gribam arī audzēt dārzeņus. Piemēram, kalē kāpostus, kas izaug krāšņi un ir ļoti gardi, cepeškrāsnī tos var pārvērst par čipsiem un našķoties svētku reizē. Protams, ir kabači, ķirbji, dilles un citi zaļumi. Šogad saistībā ar Ukrainu pirmo reizi stādīsim kukurūzu. Nav tā, ka kukurūzu audzējam tāpēc, jo kartupeļu cenu rudenī sola trīs eiro kilogramā, bet tāpēc, lai būtu kaut kas jauns. Kukurūza steigsies pretī saulei starp lielajām ķirbju lapām. Tā izaugs krietni virs ķirbjiem, tāpēc viens otram netraucēs, savukārt ķirbju lapas noēnos zemi un kukurūzai būs pietiekami daudz mitruma.” Vadītājs atzīst, ka pansionātā visiem ir zaļie pirkstiņi, pat tiem, kam kādreiz tādu nebija. Cilvēki ir pieredzes bagāti, labprāt dalās ar padomiem, kā labāk darīt, lai iegūtu visskaistāko rezultātu un viss labi augtu.