Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (SUA) projektu vadītāja Regita Zeiļa uzsver: “Tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir visnotaļ jauna joma, pašvaldībām viennozīmīgi ir svarīgi iepazīt dažādās pieredzes, mācīties citai no citas, jo katra pašvaldība tomēr veido pati savus atbalsta instrumentus, līdz ar to ir svarīgi saprast, kādas ir labās prakses un ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus.”

“Cēsīs jau no pirmajām dienām sociālajiem uzņēmumiem ir bijusi veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, ir izveidojušies stabili sociālie uzņēmumi, te jau ir aktīva sociālo uzņēmumu ekosistēma, līdz ar to daudziem ir interese kļūt par sociālajiem uzņēmējiem,” atzīst Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Regita Zeiļa, uzsverot, ka Cēsis ir labs piemērs pašvaldības sadarbībai ar sociālajiem uzņēmumiem.

Uzzināt ko vairāk par cēsnieku pieredzi sociālajā uzņēmējdarbībā bija ieradušies Ogres novada paš­valdības pārstāvji. Viņi apmeklēja Cēsu Jauno skolu un iepazina uzņēmumus “Design Elevator” un ”Vigobot”, kas darbojas koprades mājā “Skola6”.

Stāstot par to, kas ir Cēsu Jaunās skolas attīstības pamatā, direktors Ivo Rode uzsvēra, ka visbūtiskākais, kāda ir uzņēmēja galvenā interese, par ko viņam deg acis un par ko viņš gatavs pastāvēt, ir atbalsts vai nav pārvarēt šķēršļus un turpināt darboties. Viņa gadījumā tie ir bērni un izglītība: “Un, ja paš­valdība redz, ka cilvēks deg par savu jomu, tā arī vēlēsies atbalstīt. Protams, mums ir svarīgi just, vai esam pašvaldībai vajadzīgi.” Direktors dalījās pieredzē, ka svarīgi ir laikus saredzēt iespējamos riskus un meklēt tiem risinājumus, piemēram, izglītības jomā būtiska problēma ir bērnu priekšlaicīga mācību pārtraukšana. Somijā izstrādāta pieeja, ka bērni var iet praksi uzņēmumos, iepazīt darba vidi un tad atgriezties skolā. Te lieliska sadarbība var būt ar paš­valdību, kura zina uzņēmumus, kas šādu praksi piedāvātu, tad skola mazāk laika patērē, izzinot šīs iespējas. Ivo Rode arī uzsvēra, ka pašvaldība ir kā starpnieks starp Izglītības ministriju un skolu, jo pašvaldība daudz labāk saprot vietējos uzņēmumus, var izskaidrot un nepieciešamības gadījumā palīdzēt. Pašvaldība var būt gan kā informācijas avots, gan atbalsts dokumentu izstrādē.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis vērtē: “Sociālā uzņēmējdarbība kā jebkura cita uzņēmējdarbība ir ar savu specifiku, izaicinājumiem un priekšrocībām. Viena no priekšrocībām – pašvaldība var palīdzēt, iznomājot telpas bez maksas. Tomēr pēdējā gadā tieši sociālajā uzņēmējdarbībā mums šādu pieprasījumu nav bijis. Mums tas ir izplatīti sabiedriskā labuma organizācijām. Vēl paš­valdība var aicināt uzņēmējus savam biznesam atrast šo sociālās uzņēmējdarbības šķautni, rosināt iedzīvotājus rast jaunu biznesa ideju. Piemēram, vienā no biznesa forumiem ar “Skola 6” valdi esam runājuši, kā veicināt šo uzņēmējdarbības formas attīstību Cēsīs, ka sociālie uzņēmēji var kandidēt uz atbalstu.” Atis Egliņš-Eglītis norādīja, ka pašvaldībai vēl būtu vērtīgi definēt jomas, kurās Cēsīm būtu aktuāli sociālie uzņēmumi, piemēram, izglītība, kultūra, sociālie pakalpojumi, arī tas veicinātu sadarbību. Viņš arī norāda, ka Eiropā arvien vairāk diskutē par tādu terminu kā rūpju ekonomika: “Ir uzņēmumu vai pakalpojumu sniedzēji, kuri rūpējas. Rūpēšanās formas var būt ļoti dažādas, piemēram, dienas aprūpe veciem cilvēkiem, kuriem vajag pieskatīšanu, kamēr bērni vai piederīgie strādā. Šis varētu būt sociālās uzņēmējdarbības lauks.”

Tāpat A. Egliņš-Eglītis vērtē, ka sociālās uzņēmējdarbības attīstība ir atkarīga arī no pašiem cilvēkiem, uzņēmējiem, pašvaldībai loma vairāk ir informatīva, atbalstoša, tai skaitā būtiska ir sadarbība ar asociāciju: “Tas, kur vēl meklējam atbalsta ceļus, ir iepirkumi, kur pakalpojumu iepērkam no sociālā uzņēmuma. Kopumā sociālo uzņēmēju un pašvaldības sadarbībā ir vieta izaugsmei, mums noteikti ir vēl plašākas iespējas darboties šajā jomā, bet pozitīvi ir vērtējams, ka pašvaldība ir ieinteresēta sadarbībā, tāpat mums ir lieliska platforma – “Skola 6”. Svarīga ir pašvaldības attieksme, lai veicinātu uzņēmējus izvēlēties šo ceļu. Mums veidojas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēma, kad atnāk sociālais uzņēmējs, mums ir, ko ieteikt, ko parādīt, mums ir savas idejas, izpratne un zināšanas, ar ko varam dalīties.”

R.Zeiļa pasākuma noslēgumā uzsvēra, ka sociālajiem uzņēmumiem ir ilgtermiņa ietekme, kas palīdz pašvaldībai piesaistīt jaunus cilvēkus, kas izvēlas dzīvot novadā, gan arī palīdz kopumā gan vietējai, gan plašākai sabiedrībai: “Uzņēmumi pārveido sistēmu, kurā viņi darbojas – vai tie būtu sociālie pakalpojumi, vai darba integrācija, vai izglītības joma, kurā darbojas Cēsu Jaunā skola, vai rehabilitācija, kurā darbojas “Vigobot”. Mēs redzam, ka sociālie uzņēmumi nāk ar savu risinājumu, palīdz pilnveidot to jomu, kurā viņi darbojas, ienes pārmaiņas un ir ieguvums pašvaldībā, jo nav lūdzēji, bet gan devēji, sniedzot neatsveramu sociālo ietekmi. Tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir visnotaļ jauna joma, paš­valdībām noteikti ir svarīgi iepazīt dažādās pieredzes, mācīties citai no citas, jo katra veido savus atbalsta instrumentus, līdz ar to ir svarīgi saprast, kādas ir labās prakses un ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus.”
Arī Ogres novadā arvien mērķ­tiecīgāk attīsta sociālās uzņēmējdarbības atbalstu, veidojot sistēmu. Piemēri jau ir, piemēram, Krapes pagasta slēgtā skola bezatlīdzības lietošanā nodota sociālajam uzņēmumam, kas tur veidos savu izglītības iestādi, tāpat paš­valdība izremontēja telpas, kur aicināja tieši sociālos uzņēmumus pieteikties telpu izmantošanai bez īres maksas. Šobrīd telpās ir kafejnīca, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Visvairāk sociālo uzņēmumu, gandrīz puse no visiem, darbojas ārpus Rīgas un sniedz pakalpojumus vai rada preces tieši vietējo kopienu iedzīvotājiem. Sociālās uzņēmējdarbības asociācija skaid­ro, ka pašvaldībām, kuras vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju sociālajām problēmām un kuru pārziņā ir sociālo pakalpojumu nodrošināšana, ir liela nozīme sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstīšanā. Ņemot vērā, ka gan pašvaldību, gan sociālo uzņēmumu mērķi ir saistīti ar sociālo problēmu risināšanu, tad bieži vien to darbības jomas un intereses pārklājas. Tāpēc sociālā uzņēmējdarbība ir reāls un efektīvs paš­valdību risinājums konkrētām iedzīvotāju problēmām. Sociālā uzņēmuma likums paredz vairākas lietas, kā tiešā veidā pašvaldībām ir atļauts atbalstīt sociālos uzņēmumus (piemēram, nodot bezmaksas atlīdzībā ēkas un mantu), ir arī dažādi netiešā atbalsta instrumenti.