Turpinot tradīciju, Valmieras novada fonds Vidzemes nevalstiskajām organizācijām rīko bezmaksas konsultācijas par ikdienā svarīgiem jautājumiem. Cēsīs viesojās fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš un speciāliste grāmatvedības jautājumos Dzintra Blaua.

Cēsīs uzzināt ko jaunu, prasīt padomu bija ieradušies desmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji no Cēsu un Amatas novada. Valmieras fonda pārstāvji atzīst, ka par interesi bijuši pārsteigti, jo parasti, kad fonds izsludina projektu konkursus, Cēsu puses biedrības tajos nepiedalās.

“Katru reizi ir vismaz pāris organizāciju pārstāvji, kam ir šķetināmi kādi sarežģījumi: vai nu kaut ko nokavējuši atskaitēs, vai mainījušies darbinieki un jaunie nezina, kā rīkoties. Ja visu gadu par finanšu jautājumiem daudzi nedomāja, tagad tas ir jādara. Ja organizācijā nav profesionāla grāmatveža, nav viegli sagatavot gada pārskatu. No šī gada ir izmaiņas uzņēmumu līgumā, autoratlīdzības samaksā, un tas noteikti skar NVO,” stāsta Dzintra Blaua.

Ansis Bērziņš pārliecinājies, ka ik reizi uz konsultācijām pēc padoma nāk cilvēki, kuri jau darbojas kādā NVO, bet nolēmuši dibināt vēl kādu biedrību. “Mērķi, kāpēc kāds grib dibināt nevalstisko organizāciju, ir ļoti dažādi. Piemēram, cilvēkam ir zeme vai māja, viņš domā, kā to izmantot. Var biznesā, var arī sabiedriskajai darbībai. Dažs domā, kā varētu piesaistīt finansējumu, ko, darbojoties biznesā, nevarētu,” pastāsta Valmieras fonda vadītājs.

Ansis Bērziņš atzīst, ka Vidzemē organizāciju skaits nemainās, taču ir daudzas biedrības, kuras nedarbojas un arī netiek likvidētas, tikai iesniedz gada atskaites.
Ikvienas NVO darbība lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības atbalsta. “Katrā novadā, pagastā ir savas tradīcijas, izveidojusies attieksme pret biedrībām, to aktivitātēm. Cik vienā novadā NVO ir atbalstīta – ja tikai ir ideja, būs arī nauda -, citur stās­ta, ka viss ir ļoti sarežģīti, pašvaldība neatbalsta,” saka A.Bērziņš un pauž pārliecību, ka bieži vien biedrības nespēj sevi parādīt, pārliecināt par savu darbošanos. “Ne mazums ir cilvēku, kuri uzskata – mēs izveidojām biedrību, ko mums pašvaldība dos. Bet kāpēc jādod? Biedrību izveidoji, pats arī domā, kur ņemt naudu. Bied­rības izveidošana nenozīmē, ka pašvaldībai tā jāuztur. Paš­valdība var būt tikai viens no atbalstītājiem. Vairumā gadījumu pašvaldības sedz komunālos maksājumus par biedrības telpām. Diemžēl ne vienmēr organizācijas to novērtē, jo tas šķiet pašsaprotami. Pašvaldības nauda domāta teritorijas attīstībai, var atbalstīt, ja organizācija dod labumu sabiedrībai. Ikviens var pajautāt, kāpēc pašvaldība atbalsta vienu vai otru organizāciju. Ir novadi, kur domes speciālisti palīdz ar savu padomu, jo NVO rīcība taču vērsta novada attīstībai,” pārdomās dalās Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs.
Dzīve rāda, ka laukos NVO atrast telpas nav problēmu. Pilsētās situācija ir sarežģītāka. Un būtiski – NVO ir sevi jāpierāda, ko tā dara sabiedrības labā. “Ir vērts biedrībām parēķināt, cik tām varētu maksāt īre, ja pašvaldība to nesegtu,” bilst A.Bērziņš.

NVO darbību lielākoties veido dažādu projektu īstenošana. Pē­dējos gados pašvaldības aizvien biežāk biedrībām deleģē kādas funkcijas. “Bieži vien NVO var izdarīt labāk, jo ir elastīgākas, tās reizē paplašina pakalpojumu tīklu, un pašvaldības labprāt finansē kādu funkciju veikšanu,” vērtē Valmieras fonda vadītājs.

Daudzas NVO, gan piesaistot finansējumu, gan ar pašvaldības līdzfinansējumu veic kādu sabiedrībai vajadzīgu darbu – labiekārto atpūtas vietu, iekārto sporta laukumu vai izdara ko citu paliekošu. Par to darītāji tiek slavēti, taču pēc laika nav, kas par šo objektu rūpējas. Tad organizācija un pašvaldība skatās viena uz otru, kuram tas būtu jādara. “Nav nokārtota pēctecība. Tam jābūt skaidram vēl pirms projekta sākuma. Kad Valmieras fonds kādas idejas īstenošanai piešķir naudu, ja kaut kas tiek izveidots, uzreiz ir jautājums, kas notiks pēc tam. Bieži jau ir skaidrs, ka pašvaldība šo objektu ņems savā pārziņā, dažkārt atbildību uzņemas pati biedrība. Taču ir gadījumi, kad abas puses vērtē – gan jau laiks rādīs,” pārdomās dalās A. Bērziņš un uzsver, ka vairumā gadījumu infrastruktūras objektus biedrības nodod apsaimniekošanā pašvaldībai, ja vien to uzturēšana nav ļoti dārga.

Valmieras novada fonds pavasarī Vidzemē izsludinās Kultūras ministrijas finansētu projektu konkursu Vidzemes NVO. Vir­zieni vēl tiek precizēti. “Vis­vairāk biedrību ir saistītas ar sportu, sociālo jomu, kultūru. Valmieras pusē, piemēram, nav nevienas nevalstiskās organizācijas, kuras uzmanības lokā būtu vides aizsardzības, vides izglītības jautājumi. Šos jautājumus un problēmas risina individuāli entuziasti,” pastāsta A.Bērziņš un uzsver, ka nevalstisko organizāciju iespējas un nozares ir ļoti plašas. Svarīgākais, lai būtu cilvēki, kuri vēlas darboties, un mērķis, ko vēlas sasniegt.