Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Valters atcerējās jaunību

Druva
00:00
10.01.2009
2

Ogres rajonā

Laikrakstā “Druva” gada nogalē publicēts S. Feldmanes raksts “Kā Raunā Hruščovu gaidīja”. Nosūtu dažas atmiņu lauskas un teiksmas par 50 gadus senajiem notikumiem Raunā un tās apkārtnē.

Toreizējā “teātra” izrāde Raunā ar augsti titulētu aktieru piedalīšanos gan raunēniešiem, gan drabešniekiem ir sen piemirsusies, bet pretrunīgās atmiņas par Mitrofanu Deņisovu un laikmetu, kurā toreiz dzīvojām, no vēstures izsvītrot nevar.

Kāpēc Hruščovs uz Raunu brauca

Vai tiešām jau pagājuši 50 gadi, kopš PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs (1894. – 1971.) un VDR Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Valters Ulbrihts (1893. – 1973.) viesojās pie Mitrofana Deņisova Raunas kolhozā “Sarkanais Oktobris”?

Augsto viesu uzņemšana Raunā notikusi pēc visiem Krievijas ķeizarienes Katrīnas II (1729. – 1796.) iedibinātiem un PSRS laikā papildinātiem augstu viesu uzņemšanas kanoniem. No Krievzemes valdniekiem vienīgi Pēteris Dižais (1672. – 1725.) šādus kanonus ne visai ievērojis un negaidīti ieradies tur, kur vismazāk ticis gaidīts, ar visām no tā izrietošām sekām. Žēl, ka Hruščovam tādu iespēju nebija.

Ne tikai raunēnieši, bet arī mēs, drabešnieki, uzmanīgi sekojām līdzi augsto viesu sagaidīšanas, uzņemšanas un aizvadīšanas gaitai Raunā, jo kolhoza “Sarkanais Oktobris” priekšsēdētājs M. Deņisovs jau no 1945. gada aprīļa bija Drabešu pagasta partorgs. Drabešu pagasta vecie iedzīvotāji Mitrofanu labi atcerējās, jo 1949. gadā viņam bija Rīgā, ne Cēsīs, izdevies ievērojami saīsināt uz Sibīriju “evakuējamo” tautas ienaidnieku, budžu un kulaku sarakstu. Drausmi, bet daudzus no izsūtītajiem toreizējos apstākļos viņš pat teorētiski nevarēja glābt.

Raunas ciema padomes bijušajai sekretārei Imantai Gulbei taisnība. Tracis un neziņa bija liela, jo ne raunēnieši, ne Mitrofans nevarēja zināt, kāpēc augstie viesi izvēlējušies braukt tieši uz Raunu.

Atceroties tā laika notikumus, rajona laikrakstā “Cēsu Stars” publicētos oficiālos datus par viesošanās norisi un teiksmas jāpapildina vismaz ar divām komiski sentimentālām epizodēm.

Hruščovs dikti slavinājis latviešu piensaimniekus par garšīgo sviestu un mudinājis to ražot vairāk un lētāk. Apskatot saimniecību, augstie viesi bijuši sajūsmā par lielo un “jautro” LB (Latvijas brūnās) ganāmpulku, kurā gotiņas ne tikai kāri plūkušas ar sālsūdeni salaistīto zāli, bet arī draiski lēkājušas un centīgi badījušās. Tā kā abi augstie viesi ar lauksaimniecības problēmām bija pazīstami jau no bērnības, tad par redzēto bijuši ļoti uzjautrināti un skaļā balsī prātojuši, no cik kūtīm vai fermām parādes ganāmpulks komplektēts. Drabešnieku lopkopes vēl ilgi priecājās par govju teātra izrādi Raunā.

Redzot Valteru Ulbrihtu un klausoties viņa balsi, dažas raunēnietes labākajos gados esot atcerējušās savu jaunību, kad īsi pirms I pasaules kara (1912. – 1913.g.) jauns, brašs vācu ceļojošais amata, šķiet, galdnieka māceklis Valters Raunas ballītēs labprāt ar latviešu skuķiem amizējies un viņas centīgi dancinājis. Pie sarunām ar Valteru vecraunēnietes neesot tikušas, jo tādas nemācītas lauku vecenes pie augstiem kungiem toreiz netika klāt laistas.

Atceroties Ņikitas raksturu un izdarības, kā arī zinot vāciešu noslieci uz romantiku, varam secināt, ka Valters palūdza Ņikitu aizvest viņu uz jaunības dienu Ulubeli – Raunu, lai varētu pastaigāties pa jaunības dienu takām un atcerēties veco vācu “studentromanci”: “Es savu sirdi zaudējis reiz esmu, Heidel… nē!… Ronnenburgā – jaunībā”.

Velti Deņisovs un raunēnieši zīlēja un minēja, kāpēc augstie viesi brauc tieši uz Raunu. Ja nu vienīgi dažas pavecākas raunēnietes atcerējās, ka kādreiz… ziedonī. Bet viņas jau toreiz neviens neintervēja.

Valstsvīri un citi pasaules varenie var ieņemt ļoti augstus amatus, bet nekāda vara nevar viņiem atņemt tiesības kavēties romantiskās jaunības atmiņās. Un ja nu šīs atmiņas var savienot ar oficiālu valsts vizīti! Kāpēc gan šādu izdevību neizmantot?

Fakts, ka M. Deņisovs par lepno uzņemšanas balli nemaksāja, bija likumīgi pamatots, jo kolhozu statūtos nebija tāda konta, kur varētu norakstīt “vissavienības balles rīkošanas” izdevumus. Kurš mūziku pasūta, tam arī jāmaksā.

Par dāvāto akordeonu… žēl, jo vācu akordeoni bija pasaules klases mūzikas instrumenti. Bet vai nu tādai lauku skuķei, ciema padomes sekretārei, toreiz varēja tik smalku un dārgu instrumentu dot?! Diez vai īstos taustiņus prata spaidīt. Labāk jau lai glabājas drošā vietā, pie kolhoza priekšsēdētāja dēla. Raunēnieši lai spēlē ar parastām krievu garmoškām.

1959. gada 11. jūnijā, kamēr Valters Ulbrihts un Ņikita Hruščovs viesojās Raunā, VDR premjerministrs Oto Grotevols (1894. – 1964.) un LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis (1904. – 1966.) vizinājās ar kuģīti pa Daugavu un priecājās par Rīgas un Jūrmalas panorāmu.

Nav ko brīnīties, ka Raunā, Cēsīs, Drabešos maz kurš vairs atceras par Hruščova vizīti Raunā, jo notikumu aculiecinieki, veco paaudžu laikabiedri, sen jau…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
5

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
19

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
17

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
183

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
22

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Vakar ugunsgrēkā Valmierā cieta divi cilvēki

13:44
18.04.2024
29

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 17. aprīļa plkst. 6.30 līdz 18. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – vienu uz ugunsgrēka dzēšanu un divus uz glābšanas darbiem. Vakar plkst. 20.21 VUGD saņēma izsaukumu uz Andreja Upīša ielu Valmierā, kur ugunsgrēks bija izcēlies divstāvu dzīvojamā mājā. Notikuma vietā […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi