Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Lienes saldumu fabrika

Monika Sproģe
00:00
26.03.2016
2
Lienes Saldumi 1

Amatas novada Skujenes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības un pārstrādes uzņēmuma “Indrāni” īpašniece Liene Margeviča, sagaidot “Druvu”, vispirms vedina uz ražotni. Viņa saka, ka tās telpās gaisā var just dažādu smaržu maisījumu – te saldi rūgtenu no tējām un zālītēm, te kārdinošu, cukurainu no marmelādēm.

Lienes tēva Miķeļa saimniekošanas laikā šī ēka kalpojusi kā garāža un darbnīca, tagad piepildīts lolotais sapnis, telpas izremontētas un pielāgotas ražošanas vajadzībām. Saimnieces projektos un ideju realizācijā iesaistīti visi: gan vīrs Aleksandrs, gan meita Ilva ar vīru Jāni. Jaunie apguvuši pavāru profesiju Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, tāpēc pašlaik ir liels atspaids un palīgs ideju ģenerēšanā.

“Saimniecība maniem vecākiem šeit pastāvējusi kopš atmodas laikiem, un astoņdesmito gadu beigās “Indrānos” sākās rosīšanās. Viņiem bija tradicionāla saimniekošana ar lopiņiem, bet tētis aizgāja mūžībā, un es esmu vienīgā mantiniece. Mēs ar Aleksandru uzreiz sapratām, ka ar lopiem neņemsimies, tāpēc apsvēru citas iespējas. Noteikti nevaru teikt, ka saldumu gatavošana būtu bijusi plānota un likumsakarīga. Drīzāk pie tā noveda apstākļu sakritība.”

Lienes mazajā “fabrikā” darbi uz vietas nestāv arī ziemā, jo, izrādās, drogas tējām var ievākt arī janvārī. “Ziemā mežā jālasa brūkleņu lapas, ko mēs esam arī janvārī darījuši. Pirms mēneša lasījām alkšņu čiekuriņus tējām. Kad nestrādāju pie tējām, gatavoju saldumus un citus produktus. Samērā nesen sākām cept maizi un taisīt mājas majonēzi,” teic Liene, uzsverot, ka par majonēzi galveno šefību uzņēmies znots. Vaicājām Jānim, kas majonēzes gatavošanā ir vissvarīgākais, un uzzinājām, ka nekas cits kā pacietība.

Viss reiz sācies ar pieneņu medu un turpinājies ar marmelādēm. Kā saimniece atzīst, nekādas speciālās izglītības saldumu ražošanā viņai neesot: “Viss ir gaužām vienkārši. Ja ir interese, tad ar laiku atnāk atbildes. Vienīgā recepte, kas man marmelādei ir, atrodama pektīna tehnoloģiskajā aprakstā, bet no tās receptes sanāktu tikai tāds salds galertiņš. Garšas, ko pievienoju, ir eksperimentu rezultāts. Teikšu, ka man vienkārši paveicās pirmajā reizē, kad visu sametu vienā katlā. Pirmā bija ķirbju marmelāde, jo ķirbis mūsu saimniecībā tiek visvairāk izmantots. Gatavojot sukādes, palika pāri ķirbju sīrups, kuru kā blakusproduktu nevar pārdot, tāpēc radās doma par marmelādēm, un, kad pirmais izmēģinājums izdodas, tad jau aiziet.”

Vienu īpašu produktu kā pieprasītāko Liene nevar nosaukt: “Drīzāk varu pateikt, ka no tējām pirktākās ir klasiskā kumelīšu, liepziedu un piparmētru tēja. Latviešiem patīk tradicionālais, un viņi nav diez ko elastīgi, jāsaka- diemžēl. Arī veikalos pieprasa klasiskos produktus, jo veikalu īpašnieki neriskē ar mazāk pazīstamām tējām. Tiešie pircēji ir drosmīgāki, no viņiem lielāks pieprasījums pēc nātrēm un raspodiņiem. Savukārt no marmelādēm pirktākā ir sarkanā āboliņa marmelāde. Vēl cilvēki labprāt iegādājas mūsu picas mīklu, smilšu mīklu un Ziemassvētkos piparkūku mīklu.”

“Indrānos” ražotās produkcijas lielākie patērētāji ir rīdzinieki. Ražojumus var iegādāties vairākos ekoprodukcijas veikaliņos Rīgā, kā arī pasūtīt interneta veikalos. Uz tirdziņiem gan saimnieki nedodas, tas neesot izdevīgi – jāmaksā par tirgošanās vietu, par autostāvvietu, un nezini arī, pēc kādas produkcijas būs pieprasījums. “Tā kā ražotne ir neliela, varu atļauties eksperimentēt un ātri pārorientēties uz pieprasītāko produkcijas veidu. Mums nav kā lielajā ražošanā, kur tā līnija ir uzstādīta, un nav kur likties, jāražo. Es skatos, ko cilvēki pērk, pēc kā lielāks pieprasījums, un pielāgojos. Pirms kāda laika gatavoju biešu un kartupeļu zapti, bet cilvēki tomēr grib parasto zemeņu un aveņu ievārījumu, tajos brīžos man ir, kur atkāpties. Man nav nekādu problēmu – es šodien esmu izdomājusi, rīt saražoju un parīt vedu pārdot,” saka Liene.

Viņas novērojumi liecina, ka sukāžu un tēju bums jau sen pagājis, tagad modē ir zaļumi un svaigas lietas, diemžēl “Indrānu” zeme nav piemērota dārzeņu audzēšanai lielos daudzumos.

Vīrs Aleksandrs atbalsta Lienes idejas, paši saka, ka ieguldītais darbs atmaksājas līdz ar galiem, turklāt, kad rokas nolaižas, vajagot tikai padomāt, cik daudzi pilsētnieki atdotu visu, lai varētu padzīvot “Indrānos”! Tāda sapurināšanās un attieksme pret dzīvi palīdz pārvarēt grūtības, ar kurām šad tad jāsastopas, tomēr, pagriežot laika ratu atpakaļ, nez vai Liene sāktu visu no jauna.

“Uzsākot ražošanu, redzēju, ko tik nevar darīt un ko tik cilvēki neprasa. Tolaik pie sevis domāju, kāpēc visi tik taisās prom uz tām ārzemēm, ja tepat laukos darba pietiek? Šodienas acīm atskatoties, varu teikt – tas bija sākuma entuziasms,” atceras Liene un piebilst: “Var jau to darīt, bet visu to pašu var darīt arī ārzemēs ar lielāku atbalstu no valsts puses.” Pēc vīra Aleksandra domām, Latvija ir neperspektīva vide biznesam, vismaz tikmēr, kamēr cilvēki turpina izbraukt un palikušajiem nepalielinās pirktspēja. To atzīst arī Liene: “Produkts, ko esmu saražojusi, maksā vairāk, nekā es varu paprasīt, tāpēc es nemaz nevaru rēķināt savu darbu un laiku, jo par tādu cenu man neviens neko nepirktu.”

Saimnieki vērtē, ka bioloģiski saimniekot, viņuprāt, ir ļoti viegli, grūtības sākas, kad par visu ir jāatskaitās, tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi bioloģiskajai saimniekošanai atmet ar roku. “Protams, kaut kādai uzskaitei jābūt, stāsts ne par to, bet no mums prasa pilnīgi nevajadzīgas lietas, tādas, kuras skaitlī pilnīgi nav aprēķināmas,” saka Liene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
101

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
27

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
27

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
68

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
55
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
66

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
16
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi