Ziņas

Sports

Slēpotāju interese liela

Pirmie soļi. Uz Cēsu Olimpiskā centra distanču slēpošanas kompleksu atbraukuši arī Ivars un Olga Oraševski no Pārgaujas novada, lai pirmās slēpošanas iemaņas mācītu trīsgadīgajam mazdēlam Namejam, kurš to uztvēra ar patiesu prieku.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Ziema šomēnes lutina arī ziemas aktivitāšu cienītājus, un Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas kompleksā Priekuļu pusē slēpotāju netrūkst. Tur trenējas Cēsu Sporta skolas audzēkņi, citi sportisti, kā arī slēpo tie, kas to dara savam priekam.

Iepriekšējos gados rakstījām par nebūšanām ar sniega ražošanu, distanču gatavošanu, šobrīd situācija uzlabojusies, to novērtē vai ikviens slēpotājs un biatlonists. Arī Mārtiņš Niklass, pats aktīvs sportists un slēpošanas sacensību rīkotājs, atzīst, ka zemākais punkts pārvarēts un šobrīd ikdienā trase tiek labi uzturēta un sagatavota.

Iespējams, ka viens no iemesliem situācijas uzlabošanai ir notikušās izmaiņas Olimpiskā centra vadībā un kapitāldaļu turētāju sastāvā. Par lielāko daļu turētāju kļuvusi Cēsu novada pašvaldība, par centra valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Markovs. Viņš stāsta, ka sagatavots aplis 2,2 km garumā, bet katrs slēpotājs var izvēlēties savām spējām un iemaņām atbilstošo trases garumu, sākot no 400 metru apļa. Pēc provizoriskiem aprēķiniem decembrī trasē fiksēti aptuveni četri tūkstoši apmeklējumu. Ikviens, kurš nedēļas nogalē devās tur paslēpot, varēja pārliecināties par lielo apmeklētāju skaitu.

No šīs sezonas par trases izmantošanu noteikta maksa. J. Mar­kovs atzīst, ka apmeklētāji lielākoties to uztver ar sapratni: “Šī nauda nepieciešama, lai nodrošinātu, ka trase katru vakaru tiek sakārtota. Viss iekasētais tiek ieguldīts trases uzturēšanai, lai tā vienmēr būtu līmenī. Tie, kuri to izprot, situāciju pieņēmuši. Pro­tams, ir arī tādi, kuri visiem uzrakstiem, norādēm paiet garām, tās “neievērojot”, bet mans uzdevums nav viņus ķert. Balstāmies uz savstarpēju godprātību, atliek cerēt, ka arī nemaksātāji novērtēs, ka vienmēr var slēpot labā trasē. Kas grib saprast, tie sapratīs, kuri gribēs runāt feisbukā, to arī darīs.”

Tā kā dabīgā sniega šoziem nav bijis daudz, trase tiek veidota no mākslīgā. J. Markovs stāsta, ka kopš pirmās dienas šajā amatā viņš regulāri komunicē ar Sporta skolas treneriem, arī ar pieredzējušajiem slēpotājiem, biatlonistiem – Mārtiņu Niklasu, Jāni Bērziņu, Gunāru Dumbri un citiem – par to, kur un kā pūst sniegu, kā labāk sagatavot trasi. J. Markovs piebilst, ka viņam slēpošanas – biatlona sabiedrības viedoklis ir ļoti svarīgs: “To uzklausot, ņemot vērā ieteikumus, varam sagatavot kvalitatīvu trasi. Neesmu dzirdējis nevienu negatīvu komentāru par trases gatavošanu. Saņemu tikai pozitīvas atsauksmes.”

Kā vienu no iemesliem, kāpēc trases kilometri auguši lēnām, J. Markovs skaidro vēlmi uzpūst iespējami biezāku sniega kārtu, lai iztur līdz sezonas beigām: “Trasē caurmērā ir pusmetrs sniega, tāpēc gadu mijas lietainais laiks tika pārdzīvots bez sekām. Ja neuznāks kataklizma un +20, arī martā droši varēs slēpot.”

Sniega ražošana turpinās, iecerēts uzpūst bērnu kalniņu, lai mazuļi var braukt ar “pannām”. Šim kalniņam būs vēl kāda vērtība, proti, tas kalpos kā sniega rezerve, ja atkusnī vajadzēs kaut ko papildināt. Tiesa, šobrīd ir aktuāls jautājums par trases pagarināšanu, bet nav zināms budžets, tātad nav zināms, ar kādiem līdzekļiem var rēķināties.
Sniega ražošanā lieti noderot pieredzējušu speciālistu padomi un palīdzība. Tiesa, par gluži efektīvu darbu šobrīd nevar runāt, jo sniega ražošanas lielgabali krietni seni.
“Lai darbs būtu efektīvs, esošajiem lielgabaliem vajag mīnus sešus vai septiņus grādus. Dzirdēts sakām, ka citur pūš sniegu, ja sals trīs grādi, arī mēs teorētiski varam, bet tas nebūs efektīvi un būs dārgi. Tāpat nav nozīmes ķert mīnusus, ražojot sniegu stundu, divas. Ja nevar to darīt vismaz astoņas stundas, iekārtas nav nozīmes darbināt,” uzsver J. Markovs.

Arī M. Niklass akcentē sniega ražošanas iekārtu neatbilstību mūsdienu prasībām: “Slēpošanas kompleksā Madonā, daudzās trasēs Igaunijā šajā ziņā aizsteigušies priekšā, var sniegu ražot efektīvi jau pie –2 grādiem. Tāpēc arī Cēsu Olimpiskajam centram jādomā par saimniecības atjaunošanu, ja ir vēlme kļūt konkurētspējīgiem. Taču ar šobrīd pieejamajiem resursiem darbs tiek padarīts labi.”

Trasē darbojas arī inventāra noma, tā ir ļoti pieprasīta – ja nedēļas nogalē trasē pabijuši vairāk nekā 400 cilvēki, no tiem vismaz 60 procenti nomāja inventāru. Bijis pat brīdis, kad viss inventārs bija iznomāts, ja ierastos vēl kāds slēpot gribētājs, nāktos atteikt.

Ar šo sezonu Olimpiskā centra trase atgriežas arī starptautiskajā sacensību apritē. Šīs nedēļas nogalē tur notiks Latvijas čempi­onāts biatlonā un Baltijas kausa izcīņa biatlonā, bet martā ieplānots FIS Latvijas čempionāts distanču slēpošanā. Notiks arī ierastās slēpošanas sacensības “Cēsu apļi”, pirmais posms startēs jau 23.janvārī.