Ziņas

Sabiedrība

Skujenē atklāj kopstrādes telpu

Maisam gals vaļā. Amatas novada projektu vadītāja Zane Pīpkalēja (trešā no kreisās) klātesošos iepazīstina ar nākotnes redzējumu un jaunajām tehnoloģijām.Foto: Monika Sproģe

Skujenē atklāta kopā strādāšanas (co-working) telpa. Tajā pieejams moderns biroja tehnikas aprīkojums, 3D printeris un ātrs interneta pieslēgums.

Kā vēsta Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja Zane Pīpkalēja, Skujenes pagasta pārvalde izveidojusi jaunu un inovatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas attīsta radošumu un jauninājumus uzņēmējdarbībā un piedāvā mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanu. Kopstrādes telpu varēs izmantot ikviens skujenietis, uzņēmējs, mājražotājs, lauksaimnieks, kurš strādā pagastā.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte sarunā atgādina, ka Skujenes pagastam ir optiskais kabelis ar vislabāko interneta nodrošinājumu novadā, un uzsver, ka līdz šim tas netika pilnībā izmantots. “Sākās diskusijas, kā šo priekšrocību lietderīgi izmantot. Radās ideja par viedā ciema izveidi un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu. Viedā ciemata koncepts ir viens no rīkiem, kā veidot kopienas attīstību, izmantojot tehnoloģijas, kas ir atbilstošas un nepieciešamas mūsdienās, vienlaikus piedāvājot strādāt attālināti. Jau tagad novērojam, ka cilvēku interese ir ārkārtīgi liela – gan par telpu, gan tehnoloģijām,” stāsta novada vadītāja.

Viedā ciemata koncepciju skaidrojot, priekšsēdētāja uzsver, ka tā ir iespēja cilvēkiem domāt ārpus rāmja, izceļot savus plusus, nevis mīnusus. “Ar nepieciešamo atbalstu, resursiem un tehnoloģijām mēs varam nodrošināt apstākļus. Un runa ir arī par citādāku dzīvesveidu un tādu domāšanu, kas rosina uz problēmu risināšanu, jauniem veidiem, kā stāties pretī šķietamai nolemtībai laukos. Kopstrādes telpa daudziem varētu būt lielisks atspēriena punkts. Runa nav tikai par skaistu, izremontētu telpu, runa ir par piemērotu vidi, kurā radīt idejas un apvienot cilvēkus,” bilst E.Eglīte.

Novada vadītāja piekrīt viedoklim, ka Skujene ir viens no tiem ciemiem, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir neliels, pateicoties reģionālajai politikai, kas tika īstenota agrāk. Atsevišķos gada mēnešos dzīves ritms Skujenē līdzinās lēnam valsim, jo straujas kustības uz apledojušiem ceļiem ir bīstamas, taču, viņasprāt, nav pamata teikt, ka valsts par cilvēkiem nedomā un tik mazā ciemā nav, ko meklēt. “Tieši pretēji, ir jārunā par nākotni. Latvija nav tik bagāta zeme, lai 90 kilometrus no Rīgas atļautos cilvēkiem stāstīt, ka te nav nākotnes. Skujene nav unikāls gadījums, tas ir viens no 70 Latvijas pagastiem, uz kuru neved asfaltēts ceļš, bet tāpēc dzīve neapstājas. Tagad iedzīvotāji varēs atrisināt daudzus jautājumus, nemērojot lielus attālumus, bet izmantojot tehnoloģijas.”

Signe Šlosberga no bioloģiskās saimniecības “Cimbuļi” teic, ka tehnoloģijas ir laba lieta, bet “aiz katrām tehnoloģijām stāv cilvēks ar savu viedumu, un šeit cilvēki un uzņēmēji var nākt vienkopus, lai dalītos savās zināšanās. Jaunizveidotā vieta būs kā tiltiņš ar ārpasauli, tāds savienojums, kas saturēs mūs visus kopā, lai Skujenes vārds izskanētu plašā pasaulē ar visu kopējām idejām, darbiem un padomiem. Vēlētos, lai šī vieta Skujenes ciemā kūsā, piepildīta dzīvības strāvām”.

Jau pavisam drīz, līdz ko būs apzinātas iedzīvotāju intereses, dažādi pašvaldības speciālisti dosies uz Skujeni, lai sniegtu papildu konsultācijas, piemēram, tūrismā, mārketingā, projektu rakstīšanā utt. Viedais ciemats ir stāsts par lauku reģioniem un kopienām, kas balstās uz savām stiprajām pusēm un vērtībām, kā arī uz jaunu iespēju pilnveidošanu. Tiek meklētas tradicionālās lietas un attīstītas jaunas pieejas.

Starptautiskā pieredzē par viedajiem ciemiem dalījās biedrības “Ziedzeme” pārstāvis Māris Cīrulis, uzsverot, ka kopstrādes telpas lauku apvidos ir vietējās ekonomikas attīstības instruments, kas, kā rāda pasaules pieredze, palīdz iedzīvotājus noturēt lauku apvidos. Šis ir instruments, kas piedāvā darba vidi ar attālinātām darba iespējām profesionāļiem, talantīgiem cilvēkiem un jauniešiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Pateicoties šādām telpām, vietējā kopienā rodas un attīstās dažādas papildu nodarbes. Svarīgāk par pašu telpu ir motivētā kopā strādātāju grupa, taču atrast pirmos kopstrādes dalībniekus esot vislielākais izaicinājums. “Kopstrādes telpas nav īstermiņa risinājums, šādas kopienas veidojas lēni, un rezultāti bieži vien saskatāmi tikai ilgtermiņā. Taču no savas pieredzes, par piemēru minot Kataloniju, no kuras nesen kā esmu pārradies, varu bilst, ka šo kopstrāžu telpu un kopienu veidotais efekts ir pierādījies,” sacīja Māris Cīrulis.

Viedie ciemi tiek veidoti Al­sungā un Skujenē. Gaidāms, ka tuvākajos gados Viedo ciemu attīstība un popularitāte ES valstīs tikai pieaugs.

Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar “Cēsu rajona lauku partnerību” īstenoja “Leader” projektu “Viedā ciema atbalsta punkta izveide Amatas novada Skujenē”, un tā kopējās izmaksas ir 9897 eiro, bet ES finansējums – 8908 eiro.