Latvijas skolotāji, kurus apvieno izglītības darbinieku arodbiedrība, vakar Rīgā pulcējās pie nama, kur strādā likumdevēji, aicinot valsts varu pildīt solījumus par darba samaksas paaugstināšanu.

Piketā pie Saeimas dienā, kad deputāti sasaukti uz ārkārtas sēdi saistībā ar 2019. gada valsts budžeta jautājumiem, pulcējās apmēram divi tūkstoši pedagogu no dažādām Latvijas vietām, viņu skaitā bija vairāk nekā 90 pedagogu arodorganizācijas biedri no vēsturiskā Cēsu rajona izglītības iestādēm. Skolotāji pieprasīja pildīt iepriekšējās valdības, kuru vadīja Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Māris Kučinskis, rīcības plānu par darba algām. Plāns paredz secību, kādā pakāpeniski notiks pedagogu algu paaugstināšana. Tagadējā valdība ar “Jaunās Vienotības” premjeru Krišjāni Kariņu priekšgalā algu paaugstināšanā nav ieinteresēta, jo vērtē, ka pašvaldības nav pildījušas savus uzdevumus šajā notikumu ķēdē.
Piketa dalībnieku plakāti Jēkaba ielā Rīgā atgādināja par iepriekšējās valdības dotajiem solījumiem pedagogu arodbiedrībai. Skolotājas no Cēsīm savas aktīvās stājas paušanai izvēlējušās lozungus ar šādu saturu: “Viens likums, viena taisnība visiem!”, “Pildiet izglītības likumu!”. Pedagogi no likumdevējiem gaida atbildību, pārņemot iepriekšējā Ministru kabineta apsolījumu par secību, kā tiks palielināta samaksa par darbu.

Pirms Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotā piketa K.Kariņa vadītā valdība sabiedrībai pavēstīja, ka solījumu izpildē sarežģījumus radījusi daļa pašvaldību. M. Kučinska vadītā valdība aicināja pašvaldības veidot skolas ar lielākām klasēm, lai pašvaldībā samazinātos skolotāju skaits, tajā skaitā to, kuri strādā vien nepilnu darba slodzi. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecinot, ka daļa pašvaldību skolu apvienošanu gan veikusi, bet tas darīts neefektīvi, jo skolotāju daudzums nav samazināts.

To nevar teikt par Cēsu novada pašvaldību, kuras mācību iestāžu pārstāvji arī bija piketā. Piemē­ram, Cēsu Pilsētas vidusskolā un Cēsu Valsts ģimnāzijā skolotāju darba slodzes ir lielas, klases lielas, bet cerētā algas pielikuma, iespējams, nebūs. Mācību iestāžu arodbiedrības aktīvas dalībnieces Ausma Klētniece un Amanda Baltā, esot vēl Rīgā, “Druvu” informēja, ka piketētājiem darīts zināms – papildu 1, 7 miljoni eiro esot rasti un apsolīti valsts budžetā pedagogu darba samaksas pakāpeniskai palielināšanai pēc iepriekš apstiprinātā plāna. Taču, kā zināms, pedagogu algām šogad nepieciešami aptuveni deviņi miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā. A. Klētniece zināja teikt, ka valdība pašvaldībām, kuras vēl nav veikušas skolu tīkla reformu, uzdos līdz 29. martam iesniegt skolu tīkla optimizācijas plānus. Ja skolu apvienošanā nebūšot paredzēts pedagogu skaita samazinājums, tas netikšot uzskatīts par skolu tīkla optimizācijas plānu un cerētais algu pielikums nesekošot.

Cēsniece Amanda Baltā pirms atgriešanās no Rīgas sacīja, ka tā arī nezina, ko teikt kolēģiem ģimnāzijā, tajā skaitā, ko nozīmēs deviņi miljoni eiro, ja tā ir tikai daļa no plānā paredzētās summas. Ausma Klētniece stāstīja, ka pēc nedēļas atkal dosies uz Rīgu, jo Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome rīkos ārkārtas sēdi: “Iespējams, tajā lemsim par pedagogu streiku. Streiks jāpiesaka laikus, lai tiktu ievērota likumiskā kārtība. Sēdē izspriedīsim, vai streiku arodbiedrība rīkos pavasarī, kad ir eksāmenu laiks, vai 2. septembrī.