Valsts kontroles publicētajā revīzijas ziņojumā par skolēnu pārvadājumiem pašvaldībās norādīts, ka pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos nav izpratnes par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām, nodrošinot iespēju skolēnam aizbraukt no mājas uz skolu un atpakaļ.

“Pašvaldības, organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā izvēlas vienu risinājumu visiem, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti,” teikts Valsts kontroles paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka skolēnu pārvadājumu maršruti nereti pārklājas ar sabiedriskā transporta maršrutiem.

Valsts kontrole veica pētījumus 12 pašvaldībās, tostarp Priekuļu un Vecpiebalgas novadā, rezultātā pašvaldībām kopumā sniedzot 101 ieteikumu situācijas sakārtošanai un uzlabošanai. “Druvā” vairākkārt esam rakstījuši par skolēnu pārvadājumiem mūsu puses novados, pasažieru pārvadājumu uzņēmums “CATA” atzīst, ka situācija uzlabojas, viņu pakalpojumus izmanto arvien vairāk skolēnu. Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Mārtiņš Rajeckis īpaši uzteic Priekuļu novada paš­valdības paveikto pēdējā laikā: “Viņi darījuši daudz, lai skolēni vairāk izmantotu sabiedrisko transportu. No šī mācību gada sākuma to izmanto skolēni no Raunas, Taurenes, Dzērbenes, mums nav nācies pat neko mainīt maršrutos, reisos. Papildus esam atvēruši tikai vienu reisu – rītos no Raunas.”

M. Rajeckis norāda, ka tūlīt būs atrisināta vēl kāda problēma, proti, ir reiss, kas arī noderētu skolēniem, bet to apkalpo “Nordeka”. Panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā ar “CATA” izsniegtajām abonentu kartēm varēs braukt šajā autobusā, ja tas būs labāk piemērots nokļūšanai skolā.
Priekuļu un Vecpiebalgas novada pašvaldībās gan atzīst, ka ziņojums neparāda objektīvu ainu, jo nu jau daudz kas mainījies. Priekuļu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone tajā, ka skolēnu pārvadājumus pārņem “CATA”, saskata tikai pozitīvo: “Tomēr tas nav tik vienkārši, lai to sakārtotu, jāveic rūpīga analīze, kā arī skaidrojošais darbs ar vecākiem, ka tā būs labāk un pareizāk. Pētījām, kur dzīvo bērni, kur tuvākās pieturas, divas pat tika izveidotas no jauna. Gribam šo darbu turpināt, ar “CATA” jau esam uzsākuši plānošanu, ko mainīt nākamajā mācību gadā.”

M. Rajeckis stāsta, ka vēl ir daži ceļi, kur “CATA” maršruti dublējas ar pašvaldības autobusu arī Priekuļu novadā, bet sadarbība turpinās: “Redzam, ka Priekuļu pašvaldība ir atvērta sadarbībai, un ceram, ka arī Vec­piebalgas novads sasparosies un arī ar viņiem varēsim sēsties pie sarunu galda.”

Valsts kontroles pētījumā Vecpiebalgas pašvaldība minēta pie tām, kas neplāno veikt izmaiņas un kas nav vērtējusi iespēju skolēnu pārvadājumus piesaistīt sabiedriskā transporta kustību grafikiem.

Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektore Lelde Burdaja norāda, ka šis ziņojums neparāda objektīvo ainu, jo Valsts kontroles vērtējums noticis brīdī, kad novadā ritēja skolu tīkla reorganizācija: “Šajā ziņojumā norādīto daļēji jau esam izpildījuši, veicot izglītības tīkla reformu. Pašvaldībā esam daudz diskutējuši par skolēnu pārvadājumiem, vai to veikt pašiem vai ar sabiedrisko transportu, un tur, kur var iztikt ar sabiedrisko, to arī darām. Taču ir maršruti, kuros daļēji pārklājas abi pārvadājumi, jo mūsu autobuss iebrauc vietās, kur sabiedriskais nekursē. Ja mūsu autobuss brauc pa lielo ceļu, kāpēc nepaņemt bērnus? Citādi tas brauks pustukšs, bet mums būs jāmaksā gan par savu transportu, gan sabiedrisko. Šajā mācību gadā neko nepārskatīsim, bet nākamajā vasarā pie šī jautājuma atgriezīsimies, jo ir domas, ko varētu mainīt.”

Valsts kontroles ziņojumā teikts, ka Vecpiebalgas novada pašvaldībā, visticamāk, nav pamatoti skolēnu pārvadājumu transportlīdzekļu braucieni pēc skolēniem uz Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastu.

L. Burdaja uz to norāda, ka katram ir tiesības izvēlēties, kur bērnam mācīties: “Jāņem vērā arī valsts politika, ka nauda seko skolēnam, katra pašvaldība ir ieinteresēta, lai tās skolās būtu vairāk audzēkņu. Ja bērni izvēlējušies mūsu skolu, esam par to tikai priecīgi, mums nav grūti nodrošināt viņiem nokļūšanu uz skolu. Kamēr būs šāda valsts politika, tikmēr šāda situācija būs visā valstī.”

E. Stapulone norāda, ka, lai kā pašvaldības vēlētos atteikties no skolēnu pārvadājumiem, lauku teritorijās nekad nevarēs runāt par simprocentīgu sabiedriskā transporta nodrošinājumu, jo tas, visticamāk, nemetīs līkumu uz kādu attālāku viensētu, kā to dara paš­valdības autobuss.

M. Rajeckis uz jautājumu, vai iespējams vispār iztikt bez pašvaldību autobusiem, saka: “Ja pa tiem ceļiem brauc pašvaldības autobuss, kāpēc nevarētu sabiedriskais? Arī mums ir dažādas ietilpības autobusi. Protams, nevaram piestāt pie katras mājas, iebraukt katrā mazā ceļā, jo katra apstāšanās paņem laiku un aizkavē reisu. Ja bērni paši aiziet līdz esošajām pieturvietām, kā tas bijis izsenis, varam viņus nogādāt uz skolu un atpakaļ!”