Ziņas

Sabiedrība

Skolēnu ģimenes jaunajam mācību gadam gatavojas apdomīgi

VIDUSSKOLAI NEPIECIEŠAMS MAZĀK. Patrīcija Ružanova sāks iet 11. klasē un pirms mācību gada sākuma iegādājas divas klades. Iepriekšējā gadā sagādāts vairāk, nekā nepieciešams, turklāt kovida pandēmijas izraisīto attālināto mācību dēļ viss netika izlietots.Foto: Iveta Rozentāle

Tuvojoties mācību gadam, ģimenēs, kurās ir skolēni, vienmēr ir lielāki izdevumi, lai cik pārdomāti plānotas finanses. Kancelejas un citu skolai nepieciešamo preču tirgotāji gan teic, ka vēl nav novērojams lielākais pircēju pieplūdums, tas ierasti ir augusta pēdējās nedēļās.

Nereti ģimenē vispirms pārskata iepriekšējā mācību gadā iegādāto un novērtē, kas no tā noderēs, bet kas jāiegādājas no jauna. Vita Dūra – Klieče, kuras dēls mācīs trešajā klasē Amatas pamatskolā, stāsta, ka jau izskatījusi, kas no pagājušā mācību gada piederumiem vēl būs izmantojami– krāsu zīmuļi, ūdenskrāsas, zīmēšanas lapas, soma-, bet secina: “Daudz ir jāpiepērk: burtnīcas, klades, vizuālajai mākslai un mājturībai nepieciešamais. Skolas lietas kļuvušas dārgākas, piemēram, lielais zīmēšanas bloks maksā gandrīz četri eiro. Vairāk izmaksu ir sportam. Vajadzīgi apavi iekštelpām, āram, sporta tērps, gan garais, gan īsais. Nepieciešami apavi ikdienai, rudenim, ziemai, arī pārvelkamie, ar ko staigāt pa skolu. Kāja bērnam aug pa mēnešiem, sanāk padārgs prieks. Vienmēr, gatavojoties skolai, cenšos iekļauties 150 eiro apmērā. Vienam sapirkt vēl tā, bet ja ģimenē ir vairāki bērni?”

Vita Dūra – Klieče vērtē, ka būtu labi, ja pašvaldības nodrošinātu kādus sīkumiņus skolai, tas atvieglotu darbu arī pedagogam: “Pati astoņus gadus strādāju par skolotāju, piedzīvoju, ka ne vienmēr visiem līdzi bija dzija, adatas un citas mācībām nepieciešamās lietas, ne visiem ir finanses, iespēja nopirkt. Bet stundā tad ir sarežģīti strādāt, bērnam grūti, jāmeklē, kurš var padalīties, vai skolotājam jābūt rezerves variantam.”

Daudzbērnu ģimenes mamma Kristīne Gertnere-Celma atzīst, ka viņai bija patīkams pārsteigums par pašvaldības piešķirto finansiālo atbalstu ne tikai daudzbērnu ģimeņu pirmklasnieku vajadzībām, bet ikvienam ģimenes skolēnam, mācību gadam sākoties. Arī Elīna Gustiņa, kuras ģimenē ir viens piektklasnieks un divi bērnudārznieki, pieteikusies pašvaldības finansiālam atbalstam, kas mācību gada uzsākšanai paredzēts daudzbērnu ģimenēm.

Viņa teic, ka par skolai nepieciešamo sāk domāt laikus: “Mūsu ģimenē ne tikai skola ietekmē finanses un budžetu. Arī mazajiem bērndārzniekiem ir jādomā par rudens sezonas apģērbu, tas ir būtisks finansiālais ieguldījums. Apģērbu cenšos noskatīt sezonas izpārdošanās, kad ir atlaides, sekoju līdzi arī koppasūtījuma lapām internetā, lai būtu iespēja nopirkt kvalitatīvu apģērbu par pieņemamu cenu. Skolas lietas pērkam dažādos veikalos. Tiesa gan, vienā reizē tās neizdodas sagādāt, tāpēc, līdzko ir brīvs brītiņš, tā ieskrienu kādā kancelejas preču veikalā, ja cena acij tīkama, ņemu ciet. Izmantojam arī daudzbērnu ģimeņu 3+ goda kartes priekšrocības, kancelejas preču veikalos bieži ir desmit procentu atlaide. Tā kā dēls no Liepas uz skolu brauc ar sabiedrisko transportu, tad liels atvieglojums ir arī 90% atlaide biļetei. Priecājos, ka uzņēmumi iesaistās un atbalsta kuplas ģimenes.”

Elīna Gustiņa vērtē, ka cenas ir paaugstinājušās visam, arī grāmatnīcā teikts, ka jaunajā pievedumā burtnīcas ir būtiski dārgākas. Lai nebūtu lieki izdevumi, tiek veidots saraksts, saprotot, kas jau ir, ko nepieciešams piepirkt klāt. Topošā piektklasnieka mamma vērtē, ka kancelejas precēm izdevumi ir ap 60 eiro. Skolas soma tiek mainīta ik pēc diviem gadiem, tā izmaksā ap 60 eiro: “Faktiski iznāk, ka viens mācību gads ir dārgāks, otrs lētāks. Lielus izdevumus rada apavu iegāde, jo nepieciešami četri pāri. Apaviem jāizdod aptuveni 150 eiro. Jāsaka gan, ka izdevumus plānojam, visu nepērkam tikai augustā.”

Savukārt vidusskolnieces mamma Liene Branta vērtē, ka vidusskolēna sagatavošana skolai prasa mazāk līdzekļu: “Šis būs mācību gads, kad būs vismazākie ar skolu saistītie izdevumi. Šogad meitai 10.klase. Nav vajadzīgas lietas, kas bija nepieciešamas vizuālajai mākslai un mājturībai, bērns vairs tā neaug, var teikt, viens izmērs kājai un augumam ir jau divus gadus. Vajag iegādāties tikai klades, burtnīcas, kādus jaunus apavus un drēbju kārtu. Neskatoties uz to, gan es, gan meita iepērkamies, kad ir atlaides, nepatīk pārmaksāt. Apaviem netiek taupīts, tāpat apģērbam. Gatavojoties 1.septembrim, rēķinos, ka būs jāizdod ap 200 eiro.”