Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Zaļais ekoskolas karogs Amatas pamatskolai 17. reizi

Iveta Rozentāle
17:40
27.09.2020
9
Ekoskola 1 1

Pirmo reizi ekoskolu apbalvojumu piešķiršana notika attālināti – videokonferencē, tomēr trīs izglītības iestādes tika aicinātas klātienē dalīties ar savu pieredzi, tai skaitā Amatas pamatskola – skola, kura visvairāk reižu ir saņēmusi ekoskolas Zaļo karogu.

Zaļais karogs ir ekoskolu programmas simbols, to piešķir reizi gadā skolām, kuras parādījušas vislabāko sniegumu ekoskolu programmas izpildē. Tā ir atzīta un prestiža vides kvalitātes zīme ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Amatas pamatskolas ārpusklases darbu organizatore Aija Pundure teic: “Pro­gramma veicina izpratni par vidi, tas ir neatņemams mācību procesa elements. Tā ir intereses radīšana, attieksmes veidošana un vērtību ieaudzināšana: veidojam vai mainām paradumus, mācāmies, izzinām un izprotam, kā mūsu rīcība ietekmē ne tikai mūs pašus, bet arī pasauli. Lai kaut ko iemīlētu, tas jāiepazīst. Tā ir arī ar vidi. Šajā mācību procesā skolēni ne tikai darbojas skolotāju vadībā, bet arī paši nāk ar idejām, redzējumu, risinājumu ieteikumiem noteiktām problēmām, kā arī tiek iesaistīti bērnu vecāki un vietējā kopiena. Tik ilgi šajā programmā esam piedalījušies, jo vienmēr ir kāda tēma, ko varam mācīties padziļināti, un vienmēr ir iespējams izdarīt vēl labāk. Mūsu veiksmes atslēga ir mūsu skolēni un vecāki, kas iesaistās un palīdz. Gan mums, pedagogiem, gan skolēniem, piedaloties un skatoties videokonferenci, īpaši bija Valsts prezidenta Egila Levita uzmanības un cieņas apliecinājumi. Arī bērni teica, ka tas bijis ļoti sirsnīgi un emocionāli pacilājoši.”

Katru gadu Ekoskolu programmā iesaistītajai skolai, balstoties uz vides novērtējumu, jāizvēlas temats, ar kuru visu gadu tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku skolas un vietējās sabiedrības daļu. Amatas pamatskola vairākus gadus pētījusi bioloģisko daudzveidību, jo bija iesaistījusies arī starptautiskā projektā, izzinot, kāpēc bioloģiskā daudzveidība samazinās, kāda rīcība to ietekmē. Šogad izvēlēta tēma – atkritumi, šo tēmu padziļināti analizējot jau trešo reizi. Aija Pundure vērtē: “Šī brīža situācija ir mainījusi arī pasaules skatījumu uz ekoloģiju, kas ietekmē sabiedrības, kopienas un līdz ar to arī ģimenes uzskatus.”

Skolotāja stāsta, ka skola atrodas urbānā, nenoslēgtā teritorijā, kas pieejama ikvienam garāmgājējam, tāpēc “mums visiem kopā ir svarīgi izprast, kā cienīt vietu, kurā esam, šķirot atkritumus. Mums ir gan komposta kaudze organiskajiem atkritumiem, gan atceramies par iespēju nodot papīru otrreizējai pārstrādei. Sekojam līdzi arī tam, lai atkritumus radītu mazāk, nelietojam vienreizlietojamos traukus, katram ir sava ūdens pudele, ko var atkārtoti uzpildīt. Skolas pasākumi vienmēr tiek rīkoti tā, lai būtu videi draudzīgi un saistīti ar vides tematiku. Rīkojot dažādas akcijas, skolēnu vecāki vienmēr atbalsta mūsu pasākumus, īsteno arī savas iniciatīvas. Šī iesaiste ir ļoti svarīga, jo gan vecāki ar savu rīcību ir piemērs bērniem, gan bērni ar iegūtajām zināšanām dalās ģimenē.” Aija Pundure uzsver, ka būtisks ir arī pašvaldības atbalsts, jo, ja skolā ir ideja, kā uzlabot vidi, kā to sakārtot, dome ir atvērta šīm idejām, palīdz tās īstenot.

Kopā ar skolotāju videokonferencē piedalījās skolēni Sindija Reinika un Rūdolfs Eglītis, daloties uzskatos par vidi un pieredzē vides saudzēšanā. Sindija teic, ka viņai patīk domāt par vidi, tās saudzēšanu, jo “tas ir svarīgi dabai un mūsu nākotnei”. Rūdolfs norāda, ka skolas vide rosina dažādas radošas idejas.

Skolas ekopadomes priekšsēdētāja Diāna Mizga teic, ka mācīšanās ekoskolā veicina vidi saudzējošus paradumus, kas skolēniem jau ir kļuvuši pašsaprotami: gan piedomāt par mazāku ūdens patēriņu, gan apgaismojuma izslēgšanu, gan velosipēda izmantošanu. Aija Pundure norāda, ka skolā nav ne sētnieka, ne dārznieka, bērni paši kopj skolas teritoriju un rūpējas par apzaļumošanu. Tāpat bērni paši mācās ieraudzīt vides problēmas un rast iespējamos risinājumus.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas ir vienkāršas un brīvi piemērojamas. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā 59 000 skolu visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
23

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
58

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
109

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi