Raksti

Skolās

Vispirms ēna, tad kolēģis

Kāda ir ikdiena un ko māca skolā. Par to sarunājas Smiltenes tehnikuma audzēknis Kristaps Emīls Radziņš un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu nodaļas būvdarbu vadītājs Ojārs Limbaks.
Foto: Matīss Veinbergs

13. februārī Latvijā bija Ēnu diena. Skolēni devās uz dažādu nozaru uzņēmumiem, iestādēm, valsts un pašvaldības iestādēm, lai sekotu līdzi kāda darbinieka ikdienas gaitām, iepazītu izraudzīto profesiju.

“Druvā” par to, ko ikdienā dara fotogrāfe un maketētāja Marta Martinsone – Kaša, bija ieinteresējušies straupietis Matīss Veinbergs, kurš mācās Valmieras tehnikumā par ēdināšanas speci­ālistu, Kristiāna Daniela no Drau­dzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 9.klases un Martins Ruberts, Straupes pamatskolas 9.klases skolnieks.

Ar viņiem kopā “Druva” devās tikties ar ēnotāju Kristapu Emīlu Radziņu, kurš bija izraudzījies iepazīt būvdarbu vadītāja profesiju VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu nodaļā.

“Pierasts, ka ceļinieku profesiju izvēlas paaudzēs, man tā nav. Gribu nākotni saistīt ar būvniecību, ceļus būvēt šķiet interesantāk nekā ēkas,” pastāsta Kristaps Emīls. Patlaban viņš mācās Smil­tenes tehnikumā 3.kursā, apgūst ceļu būvtehniķa profesiju, kā pats saka, visu par ceļu uzturēšanu un būvniecību. Pēc Cēsu 1.pamatskolas absolvēšanas jaunietis saprata, ka vēlas apgūt profesiju.

“Latvijas autoceļa uzturētāja” Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons atzīst, ka ceļinieku profesija noteikti ir perspektīva, darbs, lai arī ne viegls, būs vienmēr.

“Gribu uzzināt, kā tiek organizēts darbs ceļu uzturēšanā, kā to dara ikdienā, skolā māca, kā teorētiski jābūt,” vērtē Kristaps Emīls un atklāj, ka nopietni domā studēt.

Būvdarbu vadītājam Ojāram Limbakam daudzajos darba gados Kristaps Emīls ir pirmais ēnotājs. “Diemžēl ceļinieka profesija nav tik prestiža kā kādreiz. Tas nav saistīts ar to, kā strādājam, bet iespējas nozarē radījušas priekšstatu un attieksmi pret mūsu darbu sabiedrībā,” Oskars Simsons stāsta jaunietim.

Kristaps Emīls apskatīja ceļinieku bāzi Cēsīs, nodaļas vadītājs izstāstīja, kā tiek nodrošināta ceļu uzturēšana – sniega tīrīšana, arī bedrīšu remonts. Kopā ar O.Limbaku jaunietis pabija iecirknī Melturos.

“Fotogrāfs visu laiku ir kustībā, tāpēc man šī nodarbošanās šķiet interesantāka,” noklausījies ceļinieku un ēnotāja sarunu, atzina Matīss Veinbergs, bet vīri vien atgādināja, ka viņi arī visu dienu ir kustībā.

Pēcpusdienā “Druvas” ēnotāji atzina, ka redakcijā bijis interesanti, uzzinājuši to, par ko agrāk pat neiedomājās. “Izrādās, veidot avīzi nemaz nav tik vienkārši, to dara tik daudzi cilvēki,” atklāja Kristiāna Daniela. Viņa nolēmusi kļūt par grāmatvedi, bet kursos nopietnāk apgūt vaļasprieku – fotografēšanu. “Man daudzi teikuši, ka grāmatvedība ir sauss un garlaicīgs darbs. Tikšanās ar “Druvas” grāmatvedi Ilgu Sproģi kārtējo reizi apstiprināja, ka tā nav taisnība, ka grāmatveži ir smaidīgi un atsaucīgi,” iespaidos dalījās Kristiāna Daniela.

Matīss atklāja, ka viņam patīk un interesē tas, ko viņš apgūst, un zina, ka dzīvē iegūtā profesija vienmēr var noderēt, taču foto­grafēšana ir tuva sirdij. “Fotogra­fēt avīzei nav vienkārši. Bildei ir jārunā, to ieraugot, jāierauga stāsts,” pārdomās dalījās Matīss, bet Martins uzsvēra, ka Marta Martinsone – Kaša atklājusi tādus sīkumus, par kuriem jaunieši nav zinājuši. “Esmu sācis fotografēt, man patīk. Fotografēšana varētu būt mana profesija,” saka Mar­tins.

Matīsa fotogrāfija redzama avīzes pirmajā lappusē, bet Martina 4. lappusē. Abiem tie ir pirmie soļi presē.

Ēnu dienā skolēni izvēlas iepazīt dažādas profesijas, apmeklēt arī uzņēmumus, kas atrodas tālu no skolas un dzīvesvietas. Piemēram, Nītaures vidusskolas visa 9.klase vakar brauca karjeras ekskursijā uz lidostu, taču kopumā audzēkņiem šogad par Ēnu dienu bijusi mazāka interese, pastāstīja skolotāja, karjeras projekta vadītāja Marianna Rozīte: “Pērn visi 11.klases skolēni piedalījās Ēnu dienā, šogad viņi, nu jau divpadsmitklasnieki, atzina, ka ir izvēlējušies, par ko vēlas kļūt.” M. Rozīte atklāja, ka skolas audzēkņi savulaik ēnojuši darbiniekus bankā, televīzijā, policijā un citur.

Skolotāja uzsver, ka vidusskolā piedalīšanās Ēnu dienā nav tikai katram aizbraukt un pavadīt laiku kopā ar kādas profesijas pārstāvi. Katram par redzēto, uzzināto, piedzīvoto jāpastāsta klasesbiedriem. “Droši vien, ja būtu tikai jāpaēno, skolēni vairāk ieinteresētos,” bilst skolotāja un uzsver, ka mācību gada laikā skolēni viesojas vietējos uzņēmumos, iepazīstas, kā tur strādā. Tāpēc Ēnu dienā ēnošanas iespējas tiek meklētas pilsētās.
“Ēnu dienā ir iespēja redzēt, iepazīt profesijas, kuras radījušas interesi, cilvēku ikdienas darbu. Bijuši skolēni, kuri pārliecinājušies, ka tomēr izraudzītā profesija viņam īsti neder, citi savukārt guvušu apstiprinājumu par izvēles pareizību,” vērtē M. Rozīte.

Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.

Laikraksta “Druva” fotogrāfe un maketētāja Marta Martinsone – Kaša kopā ar savām 2019. gada ēnām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *